Viedokļi

Viņnedēļ, stāstot laika prognozi Rīta Panorāmā un pieminot Igaunijas ziemeļos jau uzsnigušo 10 centimetrus biezo pirmā sniega kārtu, ziņu moderators atļāvās pajokot, ka atkal igauņi latviešiem priekšā...

Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika drošības un ārpolitikas forums «Rīgas konference 2023».

Cik cilvēku bēdātos, ja rīt pēkšņi tevis vairs nebūtu? Kam tava dzīve šķiet vērtīga?

Aizvadītajā svētdienā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizvadīja savu 100. dienu Rīgas pilī. Viņa «medusmēnesis» ar Latvijas sabiedrību joprojām turpinās un, kā šķiet, it kā nemaz netaisās beigties.

Šonedēļ sociālo tīklu vietnēs izskanēja kādas skolotājas lūgums vecākiem pašiem uzraudzīt to, ko bērni nes līdzi uz skolu.

Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Finanšu ministrija (FM) budžeta paketē nākamajam gadam tomēr nevirzīs milzīgu ažiotāžu un vērienīgu kritiku izsaukušos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Pēdējo piecu gadu laikā otro reizi notiek apņēmības pilna rosīšanās ap veco «Sēnīti».

Ne gluži tik ātri, kā bija iecerēts, valdībā top likumprojekts «Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam».

Kaķis vasarai, sabiedriskais transports ik pa stundai un vīri, kas par savu ienākumu avotu izvēlējušies diedelēšanu, – tās varētu būt trīs tēmas, par kurām dalīties pārdomās, bet, tā kā visas trīs es raksturoju ar vārdiem «nesaprotu, kāpēc», tad īsumā par katru, un punkts. Varbūt daudzpunkte, ja kādam vēl gribas šo apdomāt.

Centrālā statistikas pārvalde Latvijas ārējās tirdzniecības datos bezkaislīgā skaudrumā uzrāda to, par ko ekspertu prognozes brīdināja jau vasarā – pasaules ekonomikā ir «sācis pūst bada vējš». 

Kad kredītņēmēju atbalstā iesaista ALTUM, tad mēs skatāmies no mūsu puses ar tiem rīkiem, ko parasti darām. Esmu priecīgs, ka jau ir izskanējis variants, ka finanšu grūtībās nonākušos mājokļu kredītu ņēmējus varētu atbalstīt ar finanšu institūcijas ALTUM garantijām.

Pagājušajās brīvdienās apritēja 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, kurā tika uzņemts kurss uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, un neticamā kārtā tas nieka trīs gadu laikā arī izdevās. 

Pirms dažām dienām premjerministre Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas pārstāvētā «Jaunā Vienotība» (JV) ir sagatavojusi grozījumus Pilsonības likumā, kas ļautu atņemt Latvijas pilsonību bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pārkāpuši naturalizācijas jeb Latvijas pilsonības iegūšanas laikā doto solījumu un rīkojušies pret Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu. 

Tādi nopietni vēja pūtieni, kādus piedzīvojām pagājušajās brīvdienās, visticamāk, ar katru nākamo gadu mūs piemeklēs arvien biežāk.

Kad dēļ Krievijas agresijas Ukrainā un nu arī citiem militāriem konfliktiem arī Latvijai vēl nopietnāk jādomā par apdraudējumiem, arvien lielāka nozīme ir Saeimā, īpaši tās Nacionālās drošības komisijā, lemtajam.

Valmierā, Akustikas kultūrtelpā, reiz viesojās dzejnieks un dziedātājs Valdis Atāls.

Ja nevari tautas atzinību nopelnīt, vari pacensties to nopirkt. Šķiet, uz to izmisīgi virzās Evikas Siliņas valdība. Protams, tai vispirms jāpārvar Finanšu ministrijas un tās vadītāja Arvila Ašeradena pretestība.

Šajās dienās plašu ažiotāžu izraisīja fakts, ka Saeimas nupat apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā iekļauts konkrēts termiņš, kad sabiedriskajiem medijiem jāpāriet uz satura veidošanu tikai latviski vai vēl arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodām – 2026. gada 1. janvāris.

Kamēr Apvienotā saraksta (AS) līderi, arī opozīcijā esot, turpina apgalvot, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ņemšana valdībā ir gandrīz valsts nodevība un vēlētāji to ilgi atcerēšoties un nepiedošot, izrādās, ka daudziem vēlētājiem par šādas valdības veidošanu ir no AS būtiski atšķirīgs uzskats.

Jaunievēlētais Valsts prezidents dienu no dienas turpina pierādīt, ka ir gan profesionālis diplomātisko attiecību sfērā, gan arī empātisks un pieejams sarunai cilvēkiem no vienkāršās tautas.