Aizvadītajā nedēļā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars atgādināja, ka jau pavasarī CVK virzījusi izlemšanai Saeimā grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas arī pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem dotu iespēju nobalsot pa pastu, kā tas pašlaik ir atļauts Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanās.
Naktī uz 1941. gada 14. jūniju Latvijā un citās Baltijas valstīs tika veikta specifiska padomju politisko represiju forma — iedzīvotāju piespiedu pārvietošana jeb deportācija. Latvijā šī akcija atšķīrās no politiskajiem arestiem ar masveidīgumu un to, ka pat formāli netika meklēti nekādi vainas pierādījumi — izsūtīšanas un arestēšanas pamats bija personas nodarbošanās, sociālais stāvoklis, piederība pie noteiktām politiskām un sabiedriskām organizācijām, turklāt deportācija skāra ne tikai konkrēto personu, bet arī tās ģimenes locekļus.
Pilnīgi vienalga, tieši kādu izvēli rīt izdarīs «Vienotības» kongress, partijas finiša līnija jau ir nosprausta. Var skaidri redzēt, ka tajā kas ir salūzis. Politikā defektīvu preci nav vērts lāpīt, jo pircējs (vēlētājs) rauks degunu un meklēs ko spīdīgi jaunu.
Pēc Valmiera/Ordo komandas uzvaras Aldaris LBL čempionātā daudzviet tika uzsvērts, ka noticis brīnums, no sērijas — pelnrušķītes stāsts. Manuprāt, ar brīnumu varētu apzīmēt Šanas uzvaru pār Bonusu vai bročiem tālajos deviņdesmitajos, bet ne šodienas likumsakarīgo uzvaru pār Rīgas VEF.
Izlasot Latvijas lielāko uzņēmēju biedrību atklāto vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei ar aicinājumu Pētersonei rīkoties valstiski, atsaucot savu atlūgumu, un turpināt aizsāktās reformas, nez kāpēc pirmais, kas iešāvās prātā, bija pasenā pagātnē 360 sabiedrībā pazīstamu personu parakstītā vēstule tālaika Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ministru prezidentam Mārim Gailim ar lūgumu mainīt drošības līdzekli reketā apsūdzētajam Ivanam Haritonovam. Lai man piedod šo salīdzinājumu Pētersones kundze, bet arī Haritonovu — atšķirība ir tikai metodēs un iegūtā labuma izlietojumā — zināmā mērā var uzskatīt par nodokļu ievācēju, kura aizstāvji acīmredzot vēlējās, lai viņš turpina darbu... Kā zināms, Haritonovs tomēr netika palaists uz brīvām kājām, un arī Pētersone strikti paziņojusi, ka savu lēmumu nemainīs.
Cūkkopim kā jebkuram lauksaimniekam problēmu gana. Arī mums tāpat kā piensaimniekiem visu laiku ir jārēķinās ar cenu svārstībām un tirgus līkločiem. Ikdienas darbu ritmu krietni sarežģī arī tas, ka tuvākajā apkaimē nav vairs gaļas pārstrādes uzņēmumu, kur nodot dzīvās cūkas. Mums tuvākais ir Cēsu gaļas kombināts, kas pēdējo gadu laikā ne reizi vien ir pirkts, pārdots un atkal pārpirkts. Ar cerībām uzņēmām ziņu, ka tas atkal atsācis ražošanu, diemžēl mums tur nav ko darīt, jo kombinātā pārstrādei iepērk tikai jaunlopus un liellopus.
Kā liecina jaunākie statistikas dati, ir sākusi palēnināties Latvijas ekonomiskā izaugsme — iekšzemes kopprodukts (IKP) aug aizvien lēnāk, kas savukārt sola arī algu kāpuma un visa cita veida uzplaukuma pakāpenisku palēnināšanos.
Salasīju putnēnam sauju ar gliemežiem, izmetu zem krūma samitrinātu maizi, ielēju lēzenā traukā ūdeni un domāju, kā vēl lai tam jaunulim palīdz, ja paša vecāki nepalīdz. Maldi. Dzīvnieku un putnu pasaulē tā nenotiek. Tam jaunulim pietika tikai iečerkstēties aiz bailēm, ka cilvēks bija pienācis par tuvu, un likās, ka tūlīt savā matu ērkulī sajutīšu to, kā vārnu pāris mīl savu turpinājumu. Vārnas bija paslēpušās kuplā vecā ābelē un, rādot, cik dusmīgas uz mani par neticību viņu rūpēm par bērnu, plēsa gan koka mizu, gan pārmetumu pilnu skatienu lūrēja virsū...
Vidzemes plānošanas reģions atgādina, ka izglītības un ceļu nozaru sakārtošana ir ļoti būtiska aktivitātes saglabāšanai reģionos. Tieši pēc dalības Latvijas Pašvaldību savienības 27. kongresā reģiona pašvaldību vadītājiem ir pamatotas bažas par atbilstošas finansēšanas struktūras nodrošināšanu, jo šī brīža pieeja rada draudus reģionu attīstībai un pieejamības nostiprināšanai.
Laikā, kad tiekam aicināti Latvijas valsts simtgadi tuvināt ar labiem darbiem un domām, daudziem nav mazsvarīga latvietības apziņa un tiesības pasē ierakstīt vārdu «latvietis». Lielā daļā pasaules valstu gan tautības ieraksts pasē netiek praktizēts. Mūsu pasēs vieta tautības ierakstam tomēr ir, lai gan gados kopš neatkarības atgūšanas tā no pases galvenajām lapām ir aizslīdējusi uz attālākām un kādu laiku vispār bija pazudusi.
Vasaras vārti ir vaļā! Un tik daudz brīnišķīga, pozitīva, iedvesmojoša sagādā ik rīts, kad sajūti pilsētas elpu, tās cilvēku darbīgo noskaņojumu, tikai uzmundrinājumu dienai sniedz ceriņu smarža. Dzīve ir jāizdzīvo, jāsvin — šī pēdējā laikā arvien biežāk dzirdētā atziņa daudziem kļuvusi par ikdienas moto. Ka tie nav tikai skaisti vārdi, pārliecinājos nesen, iepazīstoties ar piecām rūjienietēm, dzīves draudzenēm, kuras spēj nenokārt galvu pat grūtākajos brīžos, bet stiprināt, palīdzēt cita citai, un šo viņu apskaužamo prasmi pārmantojuši dāmu nu jau lielie bērni, kuriem arī ir svarīgi turēties kopā.
Manuprāt, mūsu jaunajam Ministru kabineta vadītājam varbūt izdosies virzīties kopumā vienā pareizā virzienā. Galu galā Ministru kabinets nesastāv no atsevišķiem ministriem vai atsevišķām viņu pārstāvētajām nozarēm, bet sastāv no vienas komandas, kurai šo valsti vajag nolikt uz sliedēm!
Savu 75. jubileju dižais komponists izvēlējās sagaidīt tieši tā, kā karsti cerēja viņa nelabvēļi — atkal presē uzspodrinot dīvaino «Latvijas galvenā putinmīļa» slavu. Jācer, ka Imantu Kalniņu tas viss (NRA slejās sarunātās prokremliskās glupības un patriotisku hibrīdkarotāju cepšanās par tām) nedaudz izklaidē viņa trauksmainās dzīves tik rāmajā novakarē.
Šis stāsts atkal par elektrību, pareizāk sakot, tās ražošanas greizo finansēšanu Latvijā, kuras pamatā tā sauktā obligātā iepirkuma komponente jeb OIK.
Valmieras pašvaldībā uzzināju, ka šopavasar novērota īpaši liela aktivitāte, pilsētas iedzīvotājiem piesakoties nu jau tradicionālajam zaru šķeldošanas pakalpojumam. Salīdzinājumam: pagājušajā gadā reģistrētas 217 adreses, uz kurām saņemti izsaukumi, un, lai arī kārtējā pavasara akcija, kas tāpat kā iepriekš ir bez maksas, vēl tikai tuvojas noslēgumam (bet pavisam drīzam), zem padarītā darba saraksta jau var pavilkt svītru — šogad SIA «Valmieras namsaimnieks» vīri ar savu šķeldotāju būs iegriezušies un čakli pastrādājuši vairāk nekā 300 mājsaimniecībās, tātad pieaugums ir turpat par 100 pieteikumiem.
Šodienas «Vienotības» spēks ir tikai partijas nosaukumā, nevis būtībā. Iekšēja neuzticība un šķelšanās ir radījusi krīzi partijas politiskajā identitātē kopumā un apdraud tās eksistenci.
Izrādās, viņas ne tikai melo labāk, kā to televīzijā jau kuru gadu pēc kārtas dreijā no ārzemju idejas patapināts pašmāju ģimenes saišu stiprināšanas seriāls, bet viņas — sievietes pie auto stūres — arī brauc labāk nekā mēs, šoferi - vīrieši. Un tās nebūt nav nepamatotas feministu emocijas, tie ir pavisam skarbi dati par administratīvo protokolu īpašniekiem pērnā gada Latvijas satiksmē, kurus šonedēļ atradu Neatkarīgajā. Šī statistika liecina, ka vīriešu (ne)uzvedība satiksmē ir biedējoša!
Maija pirmajā pusē kļuva zināms, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā, kurā pašlaik ir 34 dalībvalstis un kas tiek uzskatīta par elitāru tā dēvēto liberālo attīstīto ekonomiku klubu.
Gan republikas nozīmes, gan pārējās pilsētās un lauku teritorijās, kur atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļa vai postenis, ugunsdzēsējiem un glābējiem notikuma vietā būs jāierodas astoņu minūšu laikā pēc izbraukšanas no depo garāžas, nosaka valdībā tikko apstiprinātā kārtība.
Par nebijušu notikumu var vērtēt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27. kongresu Liepājā, jo neviens no pašvaldību vadītājiem neatceras visu valsts augstāko amatpersonu klātbūtni līdzšinējos. Liepājā ieradies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un premjers Māris Kučinskis. Piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Lai gan kongresa moto bija: «Kas taupa uz izglītību, neredzēs labklājību», līdz Liepājai todien aizbraukt iespēju nebija radis īpaši aicinātais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Iespējams, tādēļ, ka zināja pieņemšanai sagatavoto ar izglītības reformu saistīto rezolūciju saturu, kas krasi iebilst pret ieceri šo reformu lielā mērā finansēt uz pašvaldību rēķina.