Eiropas Savienība irst. Pāri tās dienvidu robežām gāžas simtiem tūkstošu Āzijas un Āfrikas karu bēgļu, ekonomisko bēgļu un potenciālo teroristu, ar vismaz 25 miljonu potenciālu visai tuvā nākotnē. Tie būtiski apdraud Eiropas tautu radīto civilizāciju. Migrantu pārvešanu ar motoriem aprīkotās, pārpildītās gumijas laivās organizē kontrabandisti, par ko ES vadošie politiķi tikai bezspēcīgi lauza rokas. Pie Eiropas dienvidu valstu krastiem tās «grimst», kādi noslīkst, bet citus izglābj šo valstu patruļkuģi un izsēdina Eiropas krastos, paēdina, padzirda, apģērbj, sagādā teltis un ziņo Briselei. Briselē apspriežas un, pamatojoties uz demokrātiju, cilvēktiesībām un solidaritāti, «taisnīgi» ar kvotu palīdzību sadala proporcionāli katras ES dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, neņemot vērā tajās jau pastāvošās migrantu problēmas, mierinot pieradina pie domas, ka tādas Eiropas, kāda tā vēl ir šodien, nekad vairs nebūs. Tāds jēdziens kā tautu tiesības netiek pieminēts un apspriests, bet žēl gan.