Mēdz jokot, ka mūsdienas prece, kas nav ražota Ķīnā, uzskatāma par viltojumu, jo uzrakstu Made in China atradīsim gan uz bērnu rotaļlietām, gan apģērbiem, apaviem, traukiem, sadzīves tehnikas un pārtikas produktiem, kas turpina pārpludināt Eiropas valstu tirgus.
Kā zināms, marta sākumā triju Baltijas valstu lauksaimnieki nosūtīja vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu palīdzēt sakārtot kritisko situāciju piena nozarē, stimulēt zemnieku kooperāciju, ieviest eksporta kompensācijas, kā arī mazināt ES atbalsta saņemšanas birokrātiju.
Nupat izskatās, ka tiem, kas daudzmaz mēģina sekot mūsu valsts politiskajām iekš- un ārlietām, nāksies iemācīties vēl vienu jaunu četru burtu kombināciju. Kā tāds labsirdīgs pērkona blieziens no 34 pasaulē attīstītāko valstu klubiņa jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, saīsināti OECD, nācis atzinums par Latvijas atbilstību šī klubiņa prasībām. Tiesa, tas vēl nav galīgais OECD jāvārds mūsu valsts centieniem teju trīs gadu garumā, vēl nepieciešams OEDC Padomes lēmums — uzaicinājums. Visu maiju notiks esošo 34 OECD dalībvalstu diskusijas, kuru pamatā būs OECD komiteju formālie atzinumi, kā arī organizācijas ģenerālsekretāra Anhela Gurijas sagatavots ziņojums un arī Latvijas iesniegtais noslēguma ziņojums par gatavību uzņemties OEDC dalībvalsts saistības.
Katrs cilvēks aug kopā ar savu valodu. Laikam ejot, cilvēks aug, tāpat aug un attīstās mūsu valoda. Tikai atšķirība ir tā, ka cilvēks ir tā lēmējvara, kas nosaka, kā attīstīsies, kā veidosies valoda, tās vārdu krājums, kā apgūsim un mācīsim citas valodas.
Šogad agrāk nekā citugad sākusies ērču aktivitāte, līdz ar to arī iespēja inficēties ar encefalītu vai Laima slimību.
Guntis Belēvičs šķiet galvenais ieguvējs no premjerpartijas nomaiņas. Laimdotas Straujumas un Jāņa Reira līderības laikos viņam nāktos ar medicīnas problēmām kauties vienam un beigās sabrukt zem to svara. Tagad nozare ir jaunā Ministru prezidenta, finanšu ministres un visas ZZS rūpju bērns.
Sagaidot valsts simtgadi un svinot Latvijas neatkarības atjaunošanu, 4. maijā pl. 13 Valmierā, Vienības laukumā, tiks aizsākta jauna tradīcija — norisināsies Baltā galdauta svētki.
Vēl nesen, kādas pirmsstraujumas valdības laikā, Latvijas iedzīvotāji tika aicināti uz knapināšanos, taupību un pacietību, lai tad bieži skandinātajā divu ātrumu Eiropā arī mēs kaut mazliet turētos līdzi ātrākajām valstīm. Kad nu Eiropai pāri veļas krīzes, sankcijas un nedrošības problēmas, par šiem dažādajiem ātrumiem politiķi un eksperti ir it kā piemirsuši. Nu bez viņu gudrībām gan zemniekam, gan strādniekam dažā vēl veiksmīgi strādājošā rūpnīcā, pat ietvju bruģi deldējošajiem ierēdņiem ir grūti izvērtēt, cik milzīgus labumus mums visiem tā knapināšanās devusi. Reāli vērtējot vairuma strādājošo algas, laukos saimniekojošo un uzņēmēju peļņu, arī pensijas un maznodrošināto pabalstus, šķiet, ka ātruma pārslēgšanas kloķus valdību vīri un sievas ir vien raustījuši, bet pirmā ātruma Eiropas valstīm līdzi mums tā arī nav izdevies tikt.
Kāds laiciņš bija pagājis kopš telefoniskajiem spridzekļa draudiem Valmieras autoostā, kad pirmdien kāds jau pasen pilngadību sasniedzis jokdaris atkal pamēģināja — šoreiz lielveikala Maxima kompleksā Georga Apiņa ielā.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies un muļķis nomirsi — tā dzirdēts. Varbūt to iedvesmo latviska skaudība pret tiem, kuri mācās; teiciens varbūt filozofiski norāda uz cilvēkam neaptveramu zināšanu klāstu vai mierina prātus, ka visu jau nevar zināt. Teicienā ir neliela nolemtības deva — nolemtība mācīties visu mūžu.
Vakar tika publiskoti Nīderlandē notikušā konsultatīvā referenduma par Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas asociācijas līgumu oficiālie rezultāti, atbilstoši kuriem referendums uzskatāms par notikušu, un 61% tā dalībnieku ir balsojuši pret līgumu. Vienlaikus lielākā daļa referenduma dalībnieku diezin vai jebkad bija šo līgumu lasījuši, tāpat tikai retais spēja atrast kartē Ukrainu, jo (par nelaimi ukraiņiem) balsojums Nīderlandē bija nevis par vai pret Ukrainu, bet gan par Briseles tiesībām pieņemt lēmumus, nepainteresējoties par ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli.
Statistika liecina, ka no 2014. gada jūlija līdz 2016. gada februārim piena iepirkuma cena Latvijā samazinājusies par 27%, kas esot otrais lielākais cenu samazinājums ES. Prognozes liecinot par vēl tālāku cenu pazeminājumu. Cenas turpina kristies, un piena ražotāju zaudējumi arvien pieaug. Latvijas lauksaimnieku organizācijas jau pirms krietna laika nosūtīja izmisuma vēstuli uz Briseli, vairāku lauksaimnieku organizāciju pārstāvji pat pieteicās uz vizīti pie ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana, lai skaidrotu katastrofālo situāciju piena nozarē Latvijā.
Stāsts ne tikai par Saeimas pozīcijas partijas Vienotība līderes Solvitas Āboltiņas pagājušajā nedēļā kardināli mainīto matu griezumu, no elegantajām cirtām pārejot uz fifīgi īsu, īsti pavasara draiskajam vējam atbilstošu matu sakārtojumu. Eh, ja ar partiju viss būtu tik vienkārši kā ar frizūru!
Šo jautājumu uzdevu jau publikācijā, rakstot par to, cik dramatiski pieaug pacientu rindas uz valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamību. Vidzemes slimnīcā pacienti ir neapmierināti, jo gaidīšana ilgst divus, trīs mēnešus, bet valsts apmaksāta konsultācija vadošajos Rīgas stacionāros, arī Bērnu klīniskajā slimnīcā jāgaida pat pusgadu. Aiz muguras arī tas periods, kad varēja teikt: turīgie izmantos privātās klīnikas, pārējiem tad paliks tas, ko var garantēt valsts. Ja valsts bērnam speciālista konsultāciju garantē pēc septiņiem mēnešiem, tad arī pats trūcīgākais vecāks jau sen būs atdevis pēdējo kreklu, lai tomēr noskaidrotu: ir par bērna veselību mati jāplēš vai šos pārdzīvojumus var aizmirst? Slimnīcu vadītāji atzīst, ka rinda, kas ilgāka par diviem, trim mēnešiem, nefunkcionē, jo cilvēki vai nu aizmirst par pieraksta laiku, vai sen sameklējuši kādu privātpraksi, kur veselība pārbaudīta. Tas nozīmē, ka piespiedu kārtā pacientiem jāieskatās maksas pakalpojumu cenrādī.
Vēl viena ziema ar embargo negatīvo ietekmi uz piena lopkopību ir aizvadīta. Klāt pavasaris un diemžēl arī tam raksturīgās problēmas. Arī Vidzemē ir sākusies sēja. Un tas nozīmē, ka daudzviet lauksaimnieki pašlaik ir spiesti sargāt savus sējumus. Tā nu arī es pašlaik, saņemdama «Liesmas» telefona zvanu, stāvu liela lauka malā un ar bažīgu skatu pavadu kārtējo gājputnu kāsi. Lielākā daļa cilvēku gājputnu atgriešanos sagaida ar prieku, bet Latvijas graudaudzētājiem tie pēdējos gados sagādā arvien vairāk uztraukumu un arī zaudējumu, jo gājputni posta gan zālājus, gan arī labības laukus. Es pašlaik varu atviegloti uzelpot, jo šis kārtējais prāvais zosu bars neizvēlējās nolaisties mūsu laukos, bet to izdarīja kaimiņa teritorijā. Šopavasar no saviem ziemājiem jau vismaz trīs reizes ir nācies dzenāt ēdelīgo putnu barus prom. Nekur tālu jau tie nelaižas — riņķo no viena kaimiņa laukiem uz citiem. Tik lieli un tik nekaunīgi putnu bari nekad agrāk nav bijuši. Kur lauks ir mitrāks, tur parasti ir 100% sējumu postījumi, faktiski viss darbs pa nullēm, jo zosīm mitrumā patīk arī gulšņāt, tādēļ tādi lauki paliek pilnībā izārdīti. Tur, kur sausāks, zosis ziemājiem noēd visu zaļo masu, tādēļ tādiem sējumiem parasti ir 50 — 60 % ražas zudumi.
Paši Nīderlandes referenduma* rosinātāji uzsvēra, ka centušies mobilizēt tautiešus izteikt neapmierinātību galvenokārt ar Briseles eirobirokrātiju, nevis viņiem tālo Ukrainu. Tomēr tas ir vērtīgs atgādinājums Kijevā valdošiem politiķiem un viņu nekritiskiem atbalstītājiem mūsmājās: hibrīdkarš neattaisno visas valsts problēmas un valdības slikto reputāciju.
Varētu it kā priecāties, ka uz autoceļa pie Kauguru skolas nu ir iezīmēta gājēju pāreja. Te autobusu pietura atrodas tieši iepretī skolas alejai, un bērniem, kas brauc uz skolu autobusā no Valmieras puses, lai tiktu pāri uz skolas pusi, pēc izkāpšanas nākas šķērsot brauktuvi, bet satiksme te ir intensīva un tāda pāri tikšana ir bīstama. Tādēļ arī pats jau agrāk izteicu ierosinājumu, ka šeit bērnu drošībai ir vajadzīga gājēju pāreja. Tad satiksmes lietās vairāk pieredzējušie man iebilda, ka labāk lai tādas pārejas te nav. Gados jaunākie skolēni, kuri tik daudz satiksmes noteikumus apguvuši, ka vismaz zina — pa gājēju pāreju viņi brauktuvi var šķērsot drošāk, būšot neuzmanīgāki un nelaime varot gadīties pat ātrāk. Tad jau labāk lai pagaidot un brauktuvi šķērsojot vien drošā situācijā, kad neviens transports netuvojas.
Par terorismu pēdējā laikā rakstīts un runāts ir daudz. Visticamāk, katram no mums ir izveidojies savs priekšstats par to, kā vajadzētu izskatīties «statistiski vidējam teroristam». Turklāt lielai sabiedrības daļai teroristi un migranti pēc būtības šķiet sinonīmi.
Pagājušā gada sākumā Eiropas parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā atsākās diskusijas par «Reģistrēto ceļotāju programmu». Tā paredz uzlabot personas identitātes pārbaudi, izmantojot sejas attēlu kopā ar pirkstu nospiedumiem un citiem biometriskiem datiem. Sākotnējā iecere tādu ieviest bija, lai atvieglotu ES ārējo robežu šķērsošanu ceļotājiem no trešajām valstīm, kuri tiktu pakļauti pārbaudei jau pirms ierašanās pie robežas.
Reģionālās darba vizītes laikā Valmierā labklājības ministrs Jānis Reirs skaidroja Latvijas pensijas sistēmu, tās plusus un problēmas un norādīja, ka viens no lielākajiem darbiem, kas jāizdara 2017. gadā, ir pensiju apmēra palielināšana cilvēkiem, kuri strādājuši garu darba mūžu, bet saņem niecīgu vecuma pensiju.