OIK dzeguzēnu spožums un posts
Šis stāsts atkal par elektrību, pareizāk sakot, tās ražošanas greizo finansēšanu Latvijā, kuras pamatā tā sauktā obligātā iepirkuma komponente jeb OIK.
Šis stāsts atkal par elektrību, pareizāk sakot, tās ražošanas greizo finansēšanu Latvijā, kuras pamatā tā sauktā obligātā iepirkuma komponente jeb OIK.
Valmieras pašvaldībā uzzināju, ka šopavasar novērota īpaši liela aktivitāte, pilsētas iedzīvotājiem piesakoties nu jau tradicionālajam zaru šķeldošanas pakalpojumam. Salīdzinājumam: pagājušajā gadā reģistrētas 217 adreses, uz kurām saņemti izsaukumi, un, lai arī kārtējā pavasara akcija, kas tāpat kā iepriekš ir bez maksas, vēl tikai tuvojas noslēgumam (bet pavisam drīzam), zem padarītā darba saraksta jau var pavilkt svītru — šogad SIA «Valmieras namsaimnieks» vīri ar savu šķeldotāju būs iegriezušies un čakli pastrādājuši vairāk nekā 300 mājsaimniecībās, tātad pieaugums ir turpat par 100 pieteikumiem.
Šodienas «Vienotības» spēks ir tikai partijas nosaukumā, nevis būtībā. Iekšēja neuzticība un šķelšanās ir radījusi krīzi partijas politiskajā identitātē kopumā un apdraud tās eksistenci.
Izrādās, viņas ne tikai melo labāk, kā to televīzijā jau kuru gadu pēc kārtas dreijā no ārzemju idejas patapināts pašmāju ģimenes saišu stiprināšanas seriāls, bet viņas — sievietes pie auto stūres — arī brauc labāk nekā mēs, šoferi - vīrieši. Un tās nebūt nav nepamatotas feministu emocijas, tie ir pavisam skarbi dati par administratīvo protokolu īpašniekiem pērnā gada Latvijas satiksmē, kurus šonedēļ atradu Neatkarīgajā. Šī statistika liecina, ka vīriešu (ne)uzvedība satiksmē ir biedējoša!
Maija pirmajā pusē kļuva zināms, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā, kurā pašlaik ir 34 dalībvalstis un kas tiek uzskatīta par elitāru tā dēvēto liberālo attīstīto ekonomiku klubu.
Gan republikas nozīmes, gan pārējās pilsētās un lauku teritorijās, kur atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļa vai postenis, ugunsdzēsējiem un glābējiem notikuma vietā būs jāierodas astoņu minūšu laikā pēc izbraukšanas no depo garāžas, nosaka valdībā tikko apstiprinātā kārtība.
Par nebijušu notikumu var vērtēt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 27. kongresu Liepājā, jo neviens no pašvaldību vadītājiem neatceras visu valsts augstāko amatpersonu klātbūtni līdzšinējos. Liepājā ieradies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un premjers Māris Kučinskis. Piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Lai gan kongresa moto bija: «Kas taupa uz izglītību, neredzēs labklājību», līdz Liepājai todien aizbraukt iespēju nebija radis īpaši aicinātais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Iespējams, tādēļ, ka zināja pieņemšanai sagatavoto ar izglītības reformu saistīto rezolūciju saturu, kas krasi iebilst pret ieceri šo reformu lielā mērā finansēt uz pašvaldību rēķina.
Un, kā precīzi piefiksējis visiem zināmais klasiķis, arī ar veco vēlēšanos. Te domāju ministru maiņu Latvijas valdībā — viņi tad nu būtu tie kungi vai dāmas rindiņā cits aiz cita — un viņu kūrēto nozaru nebeidzamo vēlmi attīstīt mūsu valsti arvien vairāk un vairāk. To savukārt varētu saukt par veco vēlēšanos.
Man reizē sarežģīti un viegli runāt par šiem četriem gadiem, kurus esmu nostrādājusi Krievijas Federācijā — mūsu valsts konsulātā Pleskavā. Tieši šajā periodā iekrita arī sankcijas, kas tika ieviestas pret Krieviju attiecīgu politisku pasākumu rezultātā. Protams, tas uzņēmējdarbībai nav veicinošs faktors. Tomēr Pleskavu un Pleskavas apgabalu ar Latviju saista ne tikai uzņēmējdarbība — ir ieviesušās ļoti ciešas kultūras sadarbības formas, sākot no bērniem līdz pat pieaugušajiem, dziedātājiem, amatniekiem, dejotājiem... Ir ļoti ciešas sadarbības formas arī sportistiem, piemēram, es zinu, ka Pleskavas apgabala hokejisti brauc spēlēt uz Valmieru.
Māris Kučinskis dūšīgi iesāka premjerēšanu un pat iedzina nedaudz bijības ministros un ierēdņos, atsviežot atpakaļ pusjēlos ministriju darba plānus. Diemžēl tieši pirms zīmīgo 100 dienu apritēšanas Ministru prezidents uzrāda sabiedrībai savu vājo vietu jeb, poētiski izsakoties, Ahileja papēdi: viņa dusmas par padoto nedarbiem ļoti ierobežo pateicības parāda jūtas.
Kā daļai mūsu sabiedrības zināms, govs ir mājdzīvnieks, kas dod dzīvībai nepieciešamo pienu, simbolizē mātišķo zemi, pārpilnību un drošību. Indijā govi godā kā svēto barotāju. To apliecina arī dzejniece Ieva Nikoleta Dāboliņa:
Bijušais Ministru prezidents, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis jau labu laiku cenšas sabiedrību pārliecināt, ka Latvijā krīze beigusies, kaut gan tiesībsargs Juris Jansons tam nepiekrīt: «Krīze ir beigusies Dombrovskim personiski. Taču ne mums. Lēmumi, ko pieņēma viņa laikā, joprojām mūs visus negatīvi ietekmē.» Tomēr Valdis Dombrovskis, būdams pārliecināts par savu nemaldīgumu, pagājušajā piektdienā Valmierā notikušajā tautsaimniecības forumā uzsvēris, ka Latvijas mērķim tuvākajos desmit gados jābūt spēcīgas vidusšķiras izveidei.
Valdība šonedēļ akceptēja Veselības ministrijas sagatavoto kārtību noteikumos par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos. Pārtikas produktus, kuros būs pārsniegts noteiktais maksimālais pieļaujamais transtaukskābju daudzums, Latvijā patērētājiem nedrīkstēs izplatīt pēc 2018. gada 1. jūnija. Pēc dažādu līmeņu diskusijām beidzot ir izdevies panākt, ka šīs normas attieksies ne tikai uz Latvijā ražoto pārtiku, bet arī uz ievesto produkciju un produktiem, kas pagatavoti sabiedriskajā ēdināšanā. Bet kādēļ uz jauno kārtību jāgaida vēl tik ilgi — divus gadus? Nozares lobiji apgalvo, ka tieši tik ilgs esot vajadzīgs pārejas periods, lai visi pārtikas ražotāji varētu pielāgoties jaunajām prasībām.
Pēdējā laikā plašu rezonansi sabiedrībā ir izraisījuši likumdošanas panti par bargu sodu noteikšanu visiem un ikvienam, kas īstenos pretvalstiskas darbības, pie tam pašas šīs darbības definētas tik neskaidri, ka, gluži kā laika periodā, kas vēl saglabājies vecākās paaudzes atmiņā, ir iespējama situācija, ka būtu tikai cilvēks, pants atradīsies.
Nesen Valsts prezidents kādā no savām emocionālajām runām dažas personas nosauca par tūtiņdreijeriem. Tūlīt sākās vai starptautiska nesaprašanās, varasvīru uzvedības etiķešu zinātāju satraukums, tikumības aizstāvju sašutums. Vien, kā mēdz teikt, tautā Raimonds Vējonis ieguva kārtējo atzinību, jo bija atļāvies teikt vārdu, kāda nav latviešu literārās valodas vārdnīcās.
Aizvadītajos 25 gados atjaunotās Latvijas Republikas ekonomikā ir gājis dažādi. Ja skatāmies uz pašiem pirmsākumiem, kur mēs bijām, tad mēs bijām komandekonomikas sastāvdaļa, kur ekonomiku vadīja komunistiskā partija un kur to nodrošināja drošības komiteja un PSRS armija. Turklāt šīs komandekonomikas ietvaros mēs strādājām un apgādājām milzīgo PSRS tirgu, un mūsu teritorijā strādāja milzīgi uzņēmumi.
Tā vien šķiet, ka latviešu izcelsmes politiķis, partijas Saskaņa Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs saelpojies plaukstošo ievu un ceriņu tvanīgo aromātu un uz brīdi atgriezies bērnībā, kad skolotāji uzdeva mazajam Jānītim domrakstu par tematu Ko es teiktu Ļeņinam. Tā kā Ļeņins jau kur tas laiks kā rātni dus Mauzolejā, Jānis nolēmis sarakstīties ar kaut ko krietni dzīvāku, nosūtot vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam cerībā, ka pilnvaru termiņa noslēgumā ASV prezidents vēlēsies papildināt paveikto darbu sarakstu ar nepilsoņu problēmas risināšanu Latvijā.
Veiksmīgs politiķis Latvijā pēc definīcijas nevar būt tipāžs, kuru periodiski nomoka sirdsapziņa vai morālie principi. Tieši tāpēc pa uzvaras taku redzam ejot tādus, kuri neatskatoties samīda pazemojumus, neveiksmes, atmaskojumus un pašu melus. Tādus, kuri zina, kurā mirklī izspēlēt kreiča dāmu vai nomainīt maskas.
Vajadzētu it kā priecāties — mūsu valsts iesaistās organizācijā, kas patlaban apvieno 34 pasaules ekonomiski attīstītākās valstis. Taču nav ticības, ka mēs tiešām esam «ekonomiskā lielvara nr. 35»...
Pārfrāzējot visiem labi zināmo teicienu, šādi varētu ne tikai pārnestā nozīmē, bet arī gluži vai burtiski raksturot fizisku personu datu un to aizsardzības arvien pieaugošo nozīmi. Tam, ka šie dati ir aizsargājami, nevajadzētu būt jaunumam un nevajadzētu jau sen nevienu Latvijā nepatīkami, nesagatavotu v.tml. pārsteigt. Apmēram 15 gadus un 1 mēnesi Latvijā ir spēkā Fizisko personu datu aizsardzības likums, un šī likuma un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu ievērošanu un izpildi uzrauga Datu valsts inspekcija. Pie šī likuma normatīvā regulējuma šoreiz nepakavēšos (ja lasītājiem radīsies jautājumi, labprāt atbildēšu ierastajā rubrikā), jo ir kāds cits jaunums, kuru der zināt un ņemt vērā.