Viedokļi

Vakar Eiropas Parlamentā, 408 deputātiem balsojot par un 250 pret, tika pieņemts Eiropas Savienības – Kanādas tirdzniecības nolīgums (CETA), ko klātienē sagaidīja Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā – Filipe Šampaņs. Tuvāko pāris mēnešu laikā līgumu paredzēts ratificēt visās 18 ES dalībvalstīs, lai aprīlī tas stātos spēkā, bet EP deputāts Artis Pabriks jau pasteidzies paziņot, ka Latvija, ratificējot līgumu nākamajā ceturtdienā, varētu kļūt par pirmo ES valsti, kas to izdara. Tā teikt — vismaz vienā jomā būsim pirmie Eiropā.

Tikai sliņķi Latvijā nevar atrast darbu — tā bieži dzird runājam. Arī pašvaldībās uzsver, ka jāattīsta atbalsta pakalpojumi, nevis jāpiešķir pabalsti, lai cilvēki neierakstītos uz palikšanu bezdarbnieku rindās, bet atgrieztos darba tirgū. Strādātu, lai pašapliecinātos, gūtu iedvesmu, krātu pieredzi, saņemtu atalgojumu, justos sociāli aizsargāti. Darbs būtībā sniedz drošības sajūtu, taču Latvijā šī sajūta ir ļoti mānīga.

Latvijā ir simtiem organizāciju, kas sniedz atbalstu un meklē līdzekļus tām funkcijām, ko pilnībā izpildīt nespēj valsts. Ziedojumi tiek vākti bērnu, ārstēšanas, izglītības un citām vajadzībām. Dažādās Latvijas vietās ir novietotas vairāk nekā 6000 ziedojumu kastītes, no kurām sabiedriskā labuma organizācijas inkasē saziedoto un izmanto attiecīgās programmās paredzētajiem mērķiem. Parasti ziedo sīkās monētas (1, 2 un 5 centi). Vienā kastītē šādu savākto monētu skaits svārstās ap 4 — 5 tūkstošiem. Protams, ka ziedojumu savācēji tālāk palīdzību nesniedz ar sīknaudas maisiem, bet samaina pret banknotēm vai veic pārskaitījumus ar banku starpniecību.

Iepriekšējā nedēļā uzreiz vairāki Vācijas plašsaziņas līdzekļi izteica pieņēmumu, ka šīs Eiropas Savienības (ES) lielvalsts kanclere Angela Merkele ir mainījusi savu nostāju attiecībā pret tā dēvēto divu ātrumu Eiropu un pārgājusi divu ātrumu Eiropas piekritēju nometnē. Nepārprotami par to paziņojusi Eiropas joprojām ietekmīgākā politiķe vēl gan nav, tomēr vairāki viņas izteikumi liecina, ka apgalvojums nav tālu no patiesības.

Metaforiski šis cepums, ko tieši tā svētdien LNT Nedēļā nosauca Haralds Burkovskis, liekams galdā šodien Ministru kabinetā, kur tā vadītājs Māris Kučinskis joprojām sēž premjera krēslā, nevis pakārts uz nagliņas valdības gaitenī pie sienas kā eks...

Vienudien zvana pieredzējušais piensaimnieks Jānis Višņevskis no «Zemturiem». Vaicā, vai  negribot dzirdēt anekdoti iz dzīves. Klausos: kāds patērētājs lūdzis atklāti pateikt, ko «Zemturi» pievieno svaigpienam. Saņemot apstiprinājumu, ka piens ir dabīgs, pildīts tieši no govs pupa, sekojis pretjautājums: bet kāpēc tad mans kaķis nevienu citu pienu nedzer, kā tikai jūsējo?

Zaļo un zemnieku savienība pietiekami apņēmīgi — vismaz pēc Latvijas politikas mērauklām! — atbrīvojās no savas pirmās un vienīgās Eiropas Parlamenta deputātes. Ivetas Grigules publiskā vīpsnāšana par Ministru prezidentu kļuva par pēdējo pilienu Augusta Brigmaņa šķietami neizmērojamajā pacietības kausā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šajās dienās ir saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina, ka SIA «Ancers» cūku novietnē Salaspils novadā konstatēts Āfrikas cūku mēris. Vīruss ir SIA «Ancers» cūku novietnē «Bunči» Salaspils pagastā, kur šim uzņēmumam ir aptuveni 10000 cūku liels ganāmpulks. Kā zināms, Āfrikas cūku mēra dēļ pirms dažām nedēļām šā paša uzņēmuma Krimuldas pagasta cūku novietnē jau nācās likvidēt 5023 cūkas.

Pasaule pirms simt gadiem bija vēl nemierīgāka un trauksmaināka nekā mūsdienās. Turpinājās Pirmais Pasaules karš, kuru sākotnēji plānoja dažu mēnešu garumā. Karā iesaistītajās valstīs pieauga neapmierinātība sabiedrībā, pasliktinājās stāvoklis ekonomikā.

Otrdiena, 7. februāris, Valmierā nebija nekāda īpaša diena. Ne šogad, ne arī nu jau 15 gadus, nu, varbūt kādus 10 pēdējos noteikti. Pārāk īss šis laika nogrieznis mūžības priekšā, pārāk garš — cilvēku atmiņai...

Pēc visa spriežot, noslēgumam tuvojas kāda ļoti interesanta likumprojekta izstrāde — atbilstoša valdības komiteja ir likusi saprast, ka mēneša laikā izskatīšanai valdībā var tikt virzīts Trauksmes cēlāju aizsardzības likums. Minētajā laika posmā varētu tikt saskaņoti daži atlikušie neskaidrie jautājumi, tostarp par atbildības piemērošanu gadījumos, ja notikusi vēršanās pret trauksmes zvanu skandinātājiem, kā nodēvēti cīnītāji pret dažādām netaisnībām, sabiedrības interešu neievērošanu un citiem līdzīgiem nodarījumiem.

7. janvārī izskanēja ziņa, ka Zemgalē, tīrot elektrības līnijas trasi, nozāģēta Pētermuižas dižtūja, kuras apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus un ierindoja šo tūju par otru lielāko Baltijā (dižāka ir pie Bēnes). Nu publiskots Valsts vides dienesta izvērtējums, ka par šīs tūjas iznīcināšanu sods var būt 55 minimālo mēnešalgu apjomā, proti, 20900 eiro. Tas būs jāsamaksā trašu tīrītājai SIA «Vējkalni A.V.» vai tiem uzņēmuma strādniekiem,  kuri, izrādās, pat krietni mocījušies, lai tik dižu koku zemē dabūtu. Tā vai šitā, bet var pat brīnīties, ka tik stulbi rīkojušies pieredzējuši trašu tīrītāji (šai SIA tādos darbos jau 20 gadu pieredze).

Tādu retorisku lozungu atļaušos izteikt visiem, kas savā ikdienā virtuvē lieto dabasgāzi no trubas — Latvijā uzskaitītas vismaz 380000 gāzes plītis. Sagaidāmie aprīļa jociņi dabasgāzes tirgū viņus skars noteikti, ja ne citādi, tad ar jauniem cipariem norēķinu kvītīs. Mazāk kreņķu būs balonu gāzes lietotājiem — viņiem vienkārši nāksies maksāt tik, cik tirgotājs par gāzes balonu prasīs, taču vismaz jārēķina nekas nebūs.

Īstenībā tāds nāk pretim vai katru dienu. Ja gribi, spēj to sajust dzirkstoši labestīgā labrītā, labi zināma aktiera lomas atklāsmē, kolēģes uz galda noliktajā Valentīndienas šokolādes sirsniņā... Var jau debatēt, vai mums vajag šādus aizlienētus svētkus un tradīcijas, tomēr, piekritīsiet, ir taču tik jauki saņemt šādus mazus pozitīvisma lādiņus.

Gluži vai jāpateicas Anderam Pālsovam, Rīgas Ekonomikas Augstskolas rektoram, par viņa nevēlēšanos apliecināt savas prasmes «iezemiešu mēles» pārvaldīšanā. Šis skandāls ļāva mums daudz ko uzzināt par daža latvju politiķa, uzņēmēja vai cita «viedokļu līdera» attieksmi pret dzimto valodu. Lietas, ko nemaz negribētos uzzināt.

Naudas trūkums laukos negatīvi ietekmējis lauksaimnieciskajā ražošanā izmantoto dzīvnieku veselību. Jūtams, ka mazāk sauc talkā veterinārārstu, tādēļ ganāmpulkos parādās problēmas, ko sākotnēji saimnieks neaptver un atbildīgi nenovērtē. Dakteri saukt esot dārgi, tādēļ vairāk darīt sāk pats. Taču ir lietas, kur nav vietas šādai pašdarbībai, ko pats nemaz nedrīkst uzsākt. Finālā var sanākt sods par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Ir bijuši šādi gadījumi. Saimnieka visbiežākā atbilde: nezināju, ka to darīt nedrīkstu! Nezināšana neatbrīvo no atbildības pret tiem, ko esi pieradinājis.

Politiķi runā par divu ātrumu Eiropu. Ar to parasti izsaka valstu atšķirīgus ekonomikas izaugsmes tempus it kā vienotajā Eiropas Savienībā. Atšķirīgos ātrumus nosaka galvenokārt valstu, to uzņēmēju rīcībā esošie finanšu resursi, pieredze, arī gadsimtos pārbaudītās saimniekošanas tradīcijas. Bet šādas atšķirības ir arī reālajos ātrumos, ar kādu katrā valstī iespējams pārvadāt kravas, pārvietoties cilvēkiem. Latvijai, tāpat Igaunijai un Lietuvai, situāciju būt šobrīd otrā ātruma Eiropā nosaka gan ieilgusī un, iespējams, pat tīši saputrotā pāreja atpakaļ no padomju uz tirgus ekonomiku, gan reālie ātruma ierobežojumi slikto ceļu dēļ.

Pērn novembrī tika veiktas vairākas pārmaiņas autovadītāju apmācības programmā. Autoskolām, sagatavojot jaunos šoferīšus, beidzot būs pienākums viņus apmācīt arī braukšanā diennakts tumšajā laikā un slidenos apstākļos. Teorētiskajā apmācības procesā tiks vairāk runāts par dažādu situāciju paredzēšanu uz ceļa, risku novēršanu utt. Rezumējot: nākamajiem autovadītājiem būtu jābūt gatavākiem ceļu satiksmei nekā viņu priekšgājējiem.

Lai atbalstītu zemessargus, kuri brīvprātīgi iesaistījušies valsts aizsardzības stiprināšanā, būtu nepieciešams zemessargiem piešķirt nodokļa atvieglojuma statusu un piemērot ienākuma nodokļa atvieglojumus 150 eiro apmērā, kas zemessarga mēneša ienākumus palielinātu par vidēji 34,50 eiro jeb 414 eiro gadā. Nodokļu atvieglojumi jāpiemēro arī uzņēmējiem, kuri nodarbina zemessargus, samazinot darba devēja veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru.

Nupat plašu rezonansi izraisīja Latvijas televīzijas (LTV) raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» secinājums, ka, lai arī valsts tērē ievērojamus līdzekļus krievu valodas mācīšanai skolās un krievu valoda ir otra populārākā svešvaloda Latvijas mācību iestādēs, nomācošs vairākums skolēnu, kas šo valodu it kā ir apguvuši, patiesībā to neprot pat sarunvalodas līmenī.