Vienu no cilvēka veselībai nelabvēlīgākajām profesijām, manuprāt, pārstāv celtnieki, kuriem, maizīti pelnot, jāstrādā neatkarīgi no laika apstākļiem — svelmainā saulē, vējā, ziemas aukstumā. Taču tam visam klāt arī iespēja tikt pie plaušu slimībām vai vēl ļaunāk — gūt dažādus savainojumus, tīši vai netīši neievērojot darba drošības noteikumus.
Tik, cik skatījos Liesmā, avīzē jaunie makšķernieku noteikumi — Nolikums par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā — aprakstīti vienpusīgi. Tie pieņemti par labu zvejniekiem. Makšķernieku noteikumos uz papīra smalki uzrakstīts, kas katram atļauts un cik zivju var ķert, bet zvejniekiem vispār nekādi noteikumi nav uzrakstīti. Un par zivju ķeršanu tur vispār nav nekā!
Latvijā rudens allaž ir brīnumu laiks, gandrīz regulāri tas atnāk ar kādu pārsteigumu transporta līdzekļu īpašniekiem. Iemesls pavisam triviāls — valsts budžetu nākamajam gadam stādot, visvieglāk tā ieņēmumu daļā sarēķināt trūkstošos miljonus no turienes, kur ir stingra uzskaite par katru dvēseli, šajā gadījumā transporta vienību. No šejienes, uzliekot kārtējās klaušas, trūkstošo naudu budžetam taču saskrāpēt krietni vieglāk, nekā reāli ko izdarīt, apkarojot ēnu ekonomiku!
Viņnedēļ Latvijas sporta sabiedrība atradās lielās gaidās — piektdien plānoja pārvēlēt Latvijas hokeja federācijas prezidentu. Jau ilgāku laiku hokeja gaiteņos bija jūtama tāda kā nebijusi šūmēšanās, runāja — Kirova Lipmana ērai pienācis gals.
Nav pieļaujams cilvēkus finansiāli sodīt par valsts pieļautajām kļūdām dzīvokļu privatizācijā un zemes reformā!
Kārtējā sensācija par kārtējo korupcijas skandālu pašvaldībā ar kārtējā pilsētas galvas aizturēšanu Jūrmalas iedzīvotājos, šķiet, jau raisa perversu tīksmināšanos: redziet, cik interesantā, smalku intrigu pārpilnā vietā mēs mītam! Zaļzemniekiem par «vairākkārt stāstīto anekdoti» smiekli nenāk — kaut arī politiskais sitiens, veikts ar KNAB izmeklētāju rokām, «izsmērējās» un diez vai sasniegs cerēto efektu, tas bija mērķēts tieši pa premjerpartijas vājajām vietām.
Nedaudz vairāk par nedēļu atlicis līdz dienai, kad portfeli ar 2017. gada budžeta projektu apstiprināšanai uz Saeimu nesīs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tas solās būt tik smags kā vēl nekad kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Vispirms naudiskā izteiksmē: nākamajā budžetā ieņēmumos paredzēti 8 miljardi eiro, bet izdevumos 8,4 miljardi — par vismaz 700 miljoniem vairāk nekā šogad.
Zināma patiesība, ka lauksaimniecība ir risks, jo katra no tās nozarēm vairāk vai mazāk arvien pakļauta gan ekonomikas procesu svārstībām, gan arī laika apstākļiem. Lielisks piemērs tam ir arī šīs sezonas ražas vākšanas nedienas.
Nupat Ungārijā visai negaidīti beidzās referendums par bēgļu uzņemšanu, kura gaitā ungāriem bija jāatbild uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka Eiropas Savienībai (ES) ir tiesības bez Nacionālās sapulces (Ungārijas parlamenta) piekrišanas obligātā kārtā pārvietot uz Ungāriju personas, kas nav Ungārijas pilsoņi, jeb citiem vārdiem — bēgļus.
Nesen dzirdēju jautājumu: vai tas, ka mēs nesveicināmies veikalā vai iekāpjot autobusā, ir mentalitāte vai nepieklājība? Vai esam vienaldzīgi, varbūt pārlieku smalkjūtīgi? Ja pirmdien Latvijas Televīzijā neskatījāties raidījumu «Aizliegtais paņēmiens», tad varbūt to ir vērts izdarīt, kam pieejams atkārtojums televīzijā, cits to var izdarīt interneta vidē.
24. augustā Valmieras pašvaldībā notika Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma un Vides pārskata projekta publiskās apspriešanas sapulce. Dalībnieku skaits bija neliels. Konkrēti priekšlikumi netika izteikti. Debates klātesošo vidū izraisīja jautājums par biotopu aizsardzību, kas ietver «boreālos mežus» perspektīvā topošajā industriālajā parkā.
Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiālēs sākusies klientu izvērtēšana, lai valstī sekmētos deinstitucionalizācijas (DI) process.
Oktobra pirmā svētdiena mūsu valstī ir Starptautiskā jeb Pasaules skolotāju diena. To gan skolās parasti svin nedaudz iepriekš, jo svētdienas ir brīvas gan sveicējiem, gan sveicamajiem. Interesanti, ka pasaulē nav vienota datuma Skolotāju dienai. Tā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši to atzīmē 5. oktobrī, ķīnieši Konfūcija dzimšanas dienā — 28. septembrī.
Skolas bērniem un jauniešiem pārmetam: maz kustas, nesporto, stundām ilgi sēž internetā, katru mīļu brīdi, acis nepaceldami, iegrimst mobilajos telefonos, spēlē spēlītes. Liela taisnība. Ārsti pamatoti satraucas. Dators vilināt vilina, bet, kā novērojusi vidusskolniece, kura mēnesi dzīvojusi vācu ģimenē, tur ar šo tradīciju tiekot galā viegli — pēcpusdienā, kad jāpilda mājas darbi, un ap vienpadsmitiem vakarā vecāki bez vārda runas internetu atslēdz, jo, lai nākamajā dienā pusaudzis vai jaunietis skolā varētu produktīvi strādāt, ir kārtīgi jāizguļas.
Kādas tendences mēs redzam no ZZS valdības darbošanās? Viņi ir badā, un akūti trūkst valsts naudas, bet kam trūkst? Grib celt algas policistiem, skolotājiem, mediķiem? Nē! Grib remontēt ielas, ceļus, tiltus? Nē! Naudas trūkst, lai trekni dzīvotu, kā līdz šim, gan galms, gan viņu sulaiņi! Mēs neredzam nekādas aktivitātes taupīšanas pasākumiem, valsts pārvaldes aparāta samazināšanai, Saeimas deputātu un ierēdņu bonusu apcirpšanai... Tur klusums, viss kārtībā!
Pārcentība nekad nenāk par labu, bet Igaunijas partijnieki nebeidz pārsteigt: pēc tam, kad valsts galvas raudzības izgāzās gan Valsts domē, gan pilnvaroto vēlētāju sapulcē, tika braši pasolīts nodrošināt visu parlamentu frakciju atbalstu trešās kārtas pagaidām vienīgajai kandidātei — nesenai eiroierēdnei.
Ja runājam par patentu maksām fiziskām personām, mūsu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, aicinājums ir tās saglabāt. Patentu maksas ir pavisam maziem uzņēmējiem, kas strādā vieni paši. Šajā kategorijā ir, piemēram, aukles, fotogrāfi un vēl kādas citas profesijas. Cita lieta, ka jāpaskatās patentu likmes, lai kādam nesanāk maksāt pārāk daudz, bet vēl kādam — pārāk maz. Vispār patentus Latvijā izmanto ļoti maz. Šajā jautājumā jātiek galā ar Finanšu ministriju.
Vakar pulksten 11.35 Valmierā sāka asfaltēt brauktuvi jau gatavajā rekonstruējamās Beātes ielas posmā. Pirms tam rīta pusē Ceļu pārvaldes asfalta brigāde 12 vīru sastāvā — i tehnikas operatori, i strādnieki — jau bija ieklājusi asfaltbetona apakškārtu Georga Apiņa ielas kriksītī pie krustojuma ar Beātes ielu Rīgas ielas virzienā. Visam dienas darbam no Ceļu pārvaldes asfaltbetona rūpnīcas Rīgā uz Valmieru vakar vienā reizē atripoja 13 automašīnas, katra ar 25 tonnām asfalta.
Nesen medijos varējām lasīt, ka banku sektors Latvijā kopumā 2016. gada pirmajos astoņos mēnešos ir nopelnījis 342 miljonus eir[1]. Pārrēķinot šo rādītāju, atklājas, ka visa gada laikā banku sektora peļņa sasniegs 513 miljonus. Protams, daļa no minētās peļņas ir iegūta, sniedzot pakalpojumus nerezidentiem, kā arī ārvalstīs, tomēr lielākā daļa nopelnīta tepat tēvzemē. Vienkāršības labad uz brīdi aizmirsīsim par nerezidentiem.
Ir spārnoti teicieni, kas mudina darboties, domāt, radīt. Tie, reiz izteikti, sāk dzīvot savu dzīvi, un bieži pat neatceramies, kurš tādu un kādā sakarā teicis. Ir arī lipīgi teicieni, kas parasti pielīp kādam politiķim bieži līdz pat politiskās karjeras beigām. Tā kopš augusta dažādās variācijās un locījumos pašreizējam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim līdzi skan teikums: «Valsts nevar atļauties skolēnus skolā turēt līdz 19 gadu vecumam...» Tas izskanēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padomes sēdē, runājot par ieceri bērniem skolas gaitas sākt jau no sešu gadu vecuma.