Skolotāju arodbiedrība jūtas spiesta atzīt acīmredzamo: valdība ir streikotājus bezkaunīgi apspēlējusi, atstājusi muļķos. Tāpēc tā Ministru kabinetam draud ar tiesu – gluži kā ļaunprātīgam alimentu nemaksātājam...
Manuprāt, konkurence – faktiski tāds obligāts pieprasījums no augšas – dažādās dzīves situācijās ir abpusēji griezīgs ierocis. Konkurences slavināšana mūsu valstī dod arī iespēju nonākt likumdevēju nometnē, kā to pierāda iepriekšējās Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas veiksmīgā politiķes karjera.
Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa (ST) pieņēma prognozējamu un loģisku lēmumu, ka prasība Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas prasmes ir likumīga.
Viendien ar paziņu runāju, ka cilvēkam ir jābūt bezmaz bagātam, lai varētu nopirkt maizi un sviestu veikalā – to uz parāda neviens nedod.
Tuvu 24. februāris, kad pirms diviem gadiem Krievija sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā, cenšoties dažās dienās nokļūt pat līdz Kijivai.
Katru no mums piemeklē sajūta, ka negribas, nesanāk, ir grūti. Kaut kas ir netaisnīgi, kaut kas nav kārtībā, kāds cits vainīgs un vairāk negribas...
Tāds ekonomikas termins* diemžēl atkal ir aktuāls. Tā saucas preču ražotāju/tirgotāju prakse blēdīties, ierastajā iepakojumā (vai tam līdzīgā) pārdodot svarā mazāku produkta daudzumu.
Otrdien, 13. februārī, notikušajā diskusijā «Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte» veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.
Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest nevis tāpēc, ka tas ir «moderni» un «visur attīstītajā pasaulē tā dara», vai ir iespēja apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc, ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne.
Pēc tam, kad uzreiz vairāku valstu, ieskaitot, protams, Latviju, plašsaziņas līdzekļi publiskoja informāciju par ilggadējās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes no Latvijas Tatjanas Ždanokas ticamo sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem, visticamāk, brīvprātīgas informatores statusā, ir radusies vai drīzāk – aktualizējusies virkne interesantu jautājumu.
Nemainīgi plaši izplatīta ir krāpniecība, kas saistīta ar romantisku attiecību veidošanu internetā.
Iepriekšējā nedēļa pagāja lauksaimnieku protesta pasākumos un ar kareivīgiem paziņojumiem, ja protestētāju prasības netiks sadzirdētas, jau pirmdien organizēt traktoru braucienu uz Rīgu, lai vērienīgā pasākumā patraucētu galvaspilsētas mierīgo dzīvi.
Varbūt kādam izdodas šodien dzīvot pilnīgā harmonijā ar sevi un mierā ar visu, bet tad viņam jābūt tādam, kas neapzinās savu eksistenci.
Iespējams, vien līdz tām, kas gaidāmas 8. jūnijā. Lai ko sabiedrībai klāsta satiksmes ministrs, viņš skaidri apzinās: Latvijas Pasts nevar nodarboties ar «labdarību».
Grūti atminēties, vai Valmierai un novadam kādreiz vispār bijusi tāda situācija kā šogad, kad 2024. gada budžetā ir izdilis aptuveni četrus miljonus liels caurums. Labs skroderis, kurš prot savu arodu, zina, ka ir atšķirība starp biksēs izplēstu un izdilušu caurumu.
Valmiera ir viena no drošākajām pilsētām Latvijā, un, kopš te dzīvoju un strādāju, man nav bijis daudz tādu situāciju, kad jutos nedroši. Tomēr pēdējā laikā ir tā mazliet neomulīgi.
Ir labi, ka Liesmu lasa arī Saeimā. Vēl labāk, ja kā reakciju uz manu publikāciju Seda: TikTok briesmu stāsti un patiesība, kas laikrakstā bija otrdien, 30. janvārī, jau piektdien, 2. februārī, pa pastu saņēmu uz oficiālas Latvijas Republikas Saeimas deputāta veidlapas (divu A4 formāta lapu apjomā) rakstītu 14. Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas vēstuli.
Arī Latvijā šīs nedēļas sākumā notika gana vērienīga lauksaimnieku protesta akcija, lai gan ne visiem, bet ievērojamai daļai Latvijas zemnieku pievienojoties kolēģu protestiem, kuri šobrīd ir pārņēmuši lielāko daļu apvienotās Eiropas un turpina vērsties plašumā.
Šī ziema atkal padevusies raiba gan dabas krāsu buķetes, gan temperatūras amerikāņu kalniņu ziņā. Grādu amplitūda reizēm pat vienas diennakts robežās sanāk ar diviem cipariem rakstāma, tāpēc ir ko turēt asfaltbetona segumiem, īpaši tiem, kuros nelielas plaisas un dažāda kalibra bedres bijušas jau rudenī.
Ikdienā gan Valmierā, gan apkārtējās novada pilsētās un lauku teritorijās nereti gadās redzēt vēl svaigus trafarētus vieglos auto ar uzrakstu Latvijas Pasts, tāpat arī pastniekus ar speciāliem, somām preses, vēstuļu un citu mantu ielikšanai aprīkotiem, velosipēdiem. Šī ir tā labā ziņa – Latvijas pasts mēģina iet līdzi laikam.