Viedokļi

Krievijas iebrukums Ukrainā neapšaubāmi raisa izmaiņas arī Latvijas vēlētāju simpātijās un antipātijās pret politiskajām partijām pirms šā gada rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. 

Pavasaris Latvijā piesaka sevi ar zilām debesīm un spožu sauli. Gaišzilais ar dzelteno. Manuprāt, šobrīd ne tikai Latvijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē divas vissvarīgākās krāsas.

Jau rakstīju, ka 23. janvārī apritēja trīs gadi, kopš Saeima apstiprināja Krišjāņa Kariņa («Jaunā Vienotība») vadīto valdību un tika pārspēti iepriekšējo valdību ilguma rekordi.

Reiz vienā no ceļojumiem mūsu grupai naktsmājas bija iedalītas nevis viesnīcā, bet gan dažos komfortablos viesu namos, kas atradās diezgan tuvu cits citam. Pēc vairākām ceļošanā pavadītām naktīm šauros kempingu namiņos nu varējām izbaudīt ērtas gultas, siltu vannu un māju sajūtu. 

Nu ko, beidzot tas ir pateikts! Ne tikai skaļi, bet arī no augstas tribīnes. Krišjānis Kariņš Saeimai vakar paziņoja: valstij nopietni jāapsver doma nākotnē pāriet uz kodolenerģiju.

Zinot, kas šobrīd notiek pasaulē, kādam var šķist jocīgi runāt par šķēršļiem savā dzīvē. Dzīve ratiņkrēslā kopš dzimšanas, nepieciešamība pēc asistenta palīdzības un progresējoša slimība, kas saistīta ar muskuļu atmiršanu, padara dzīvi grūtāku, liek daudz plānot, neko neuztvert kā pašsaprotamu, tomēr tas viss liekas mazsvarīgi, skatoties uz karu Ukrainā.

Pagājušajā gadā Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes eksports sasniedzis ievērojamu apjomu naudas izteiksmē – virs 2 miljardiem eiro.

Visas Latvijas sabiedrības uzmanība šobrīd neapšaubāmi ir pievērsta karadarbībai Ukrainā, it īpaši ukraiņu tautas vienotajai un ļoti varonīgajai pretestībai Krievijas iebrucējiem.

Situācijā, kad Ukrainā jau trīs nedēļas turpinās Krievijas izraisītais karš, bet Krievijas armija, neraugoties uz visām tās militārajām iespējām, ātras uzvaras vietā sāk atklāti iestrēgt, galvenokārt ukraiņu sīkstās pretestības un pareizi izvēlētās taktikas dēļ, Kijivai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams izlēmīgs un vienots rietumvalstu atbalsts.

Nesen sazvanījos ar kolēģiem Zaporižjā, lai apvaicātos, kāda viņiem situācija lauksaimniecībā. Man atbildēja, ka rudenī viss jau bijis iesēts, bet tagad tas izbraukāts ar tankiem. Arī tur, kur ir Ukrainas galvenā maizes klēts un būtu jāsēj pavasarī, notiekot šaušanas.

Kopš Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā, lai aizsargātu Latvijas informatīvo telpu, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir nolēmusi aizliegt daudzu Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju. Daļu no kanāliem (pat izklaides) translēt aizliegts tādēļ, ka tie pieder «Gazprombank», pret kuru saistībā ar Krievijas armijas finansēšanu sankcijas noteicis ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs.

Nu ko, 2 eiro par litru benzīna, cenai draudot kāpt vēl, – arī tādi ir «kara postījumi». Turklāt Covid-19 nekur nav atkāpies tikai tāpēc, ka Ukrainai, visai pasaulei un arī mums pēkšņi radies daudz bīstamāks drauds.

No prāta neiziet 8. marta pievakare tepat Valmieras centra Maximā, kur veikala plauktā no jauna bija papildināti nesen izpirktie sāls krājumi.

Lai kas šobrīd notiek Ukrainas karalaukos, tāpēc dzīve pārējā pasaulē neapstājas. Mūs, Latvijas iedzīvotājus, varbūt mazāk interesē procesi tālās zemēs, taču ar spēles noteikumiem ekonomikā Eiropā un īpaši jau Eiropas Savienībā mums jārēķinās, no tiem vienkārši nav kur sprukt.

Zlata pasaulē nāca zem mierīgām debesīm. Maza ukraiņu meitenīte, kurai vecāki būs spiesti stāstīt, ka viņa piedzima kara laikā, kad mamma, meklējot glābiņu, bija devusies bēgļu gaitās uz Latviju. 

Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis lielā mērā pazust no dienaskārtības tādam vēl pavisam nesen ārkārtīgi svarīgam jautājumam kā cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Tostarp arī tādēļ, ka saslimstības izplatība Latvijā iet mazumā, bet daudzi ierobežojumi ir atcelti.

Esmu iepriekš aizpildījusi dažādas anketas, kurās jānovērtē tas, cik daudz laika pavadi telefonā vai internetā. Iepriekš tam līdzi ļoti nesekojot, domāju, ka tās ir kādas piecas stundas, varbūt drusku vairāk.

Lai uz pasaulē notiekošo skatītos un rakstītu objektīvāk, žurnālistam ir pēc iespējas jātiek vaļā no emocijām. Tomēr, kad dzirdu un pat ar pietiekami vēsu prātu izvērtēju, kas notiek Ukrainā, es neemocionāls nespēju būt.

Šodien ir 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena. Man tā bijusi svarīga visos gadsimtos un laikos, tāpēc – lai jums visām, mīļās sievietes, šodien daudz ziedu un uzmanības apliecinājumu visjaukākajās to izpausmēs! 

Velkas necilvēciska kara otrā nedēļa. Arvien biežāk dzird: ukraiņi cīnās arī par mums (pat ar zemtekstu – mūsu vietā). Jā, šis ir mūsu karš. Ko esam paveikuši uzvaras, miera vai vismaz pamiera labā?