Viedokļi

Pagājušajā nedēļā parādījās oficiāla informācija, ka valdībā tiek gatavots lēmumprojekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārveidei par Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM).

Te pasūtījums internetveikalā, te norēķināšanās ar viedtālruni iepirkšanās centrā – apmaksas veikšana par preci arvien biežāk kļūst tikpat kā nemanāma. 

Es vienmēr esmu centusies palīdzēt pakritušajam, vai nu pabalstot un palīdzot piecelties, vai tiešām ceļot augšā no zemes, ja pakritušais to pats saviem spēkiem nevar izdarīt.

"Moris, darbus padarījis, var iet.» Tā mēdz teikt, kad darbīgs cilvēks, godam pildījis pienākumus, paveicis ko būtisku, atiet vai tiek atstumts malā, ļaujot aizsākto turpināt nākamajiem censoņiem.

Īsti nezinu, ko tagad teikt tiem, kas vaicās, kurā ielā Valmierā ir mana darba vieta. Jau 36 gadus biju pieradis lepni teikt – strādāju Andreja Upīša ielā 7, kur Liesmas redakcija.

Pērnā gada maijā Vienotības liekulīgi slacītās «krokodīļa asaras» par sevis apzagšanu, nosūtot tās populārāko politiķi Edgaru Rinkēviču uz Rīgas pili, tagad premjerpartijai atspēlējas kā pazemojoša realitāte.

Ja miljonus ieguldām ceļa pārbūvē, tad ceram, ka tas kalpos gadu desmitus, ja uzbūvējam jaunu tiltu, tad laikam taču domājam, ka tas noderēs gadu simtiem, un līdzīgi ir, ja veicam ēku rekonstrukciju, – no šodienas lai devums nākotnei.

Marta beigās Kultūras ministrija nodeva sabiedrības apspriešanai interesantu dokumentu ar nosaukumu «Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024. – 2027. gadam».

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav. Turklāt sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai.

1. aprīlis pagāja bez lielas jokošanās un skaļiem «april-april!» par iepriekš ilgi izperinātām asprātībām.

Angļu dzejnieks un gleznotājs Viljams Bleiks sacījis: «Koks, kas dažus aizkustina līdz asarām, citu acīs ir tikai zaļa lieta, kas stāv ceļa malā.» Lieldienas, Kristus augšāmcelšanās svētki. Tas ir stāsts par to, kā redzam un ko sadzirdam. 

Iepriekšējās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka Ģenerālprokuratūra uzsākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta, bet šobrīd ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) ārzemju komandējumu laikā.

Kādā vasarā pirms gadiem 20 vai pat visiem 25, kad pasaulē satraukuma bija mazāk nekā tagad, bet vairāk zaļuma un cerību, neliela delegācija no Rūjienas puses pa līkumotiem lauku ceļiem devās ciemos uz Sēļiem pie kāda čakla saimnieka.

Līdz ar pavasara atnākšanu mostas gan daba, gan, kā to esam pieredzējuši pēdējos mēnešos, arī mūsu sabiedrības interešu grupas.

Var teikt, ka apkures sezona ir beigusies. Protams, šad un tad uznāk vēsākas naktis, kad prasās vēl mazliet siltumiņa, bet ārā ir pietiekami silts, lai netiktu kurināts visu laiku.

Skandāls ap Mūzikas akadēmijas (tāpat arī Mākslas akadēmijas un diemžēl ne tikai šo abu) dažiem mācībspēkiem, kam nagi niez grābstīties gar studentēm, šķiet aizgājis pārsteidzošā plašumā tāpēc, ka tagad politiski kultūras jomu vada partija Progresīvie.

2024. gads ir atnesis vēstis par aizvien pieaugošiem klimata un vides riskiem – globāli šī gada februāris bija siltākais līdzšinējo novērojumu vēsturē, turklāt šīs ziemas laikā un arī tepat Latvijā krasu temperatūras svārstību dēļ ir iznīkuši teju visi rapša lauki Vidzemē un Latgalē. 

Radioraidījumā dzirdēju kādas mammas sašutumu par to, ka krievu valodu kā otro svešvalodu skolās joprojām māca pēc grāmatām, kur minēts: «Krievija ir skaistākā valsts pasaulē! Draudzīgi ir tās cilvēki! Mēs lepojamies ar galvaspilsētu Maskavu!»

Ja arī ne plašākā sabiedrībā, tad pavisam noteikti uzņēmēju un juristu vidū vētrainas diskusijas ir izraisījuši Saeimas Juridiskajā komisijā nonākušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras virzītie papildinājumi Krimināllikuma pantam par negodīgu konkurenci, kuri paredz vairs ne naudassodus par šāda veida pārkāpumiem, bet gan reālus cietumsodus uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām.

Faktiski jau mūsu atvērtajā sabiedrībā ne par ko vairs brīnīties nevajadzētu, tomēr atzīšos, ka pirmdienas rītā biju nedaudz šokēts.