Viedokļi

Latvijā pašlaik visdažādākajos līmeņos apspriež arī izglītības satura reformu «Skola 2030», kuras idejas autori un virzītāji ir atzinuši, ka skolēniem kopumā visnotaļ labi padodoties uzdevumi, kas prasa atcerēties vai arī rīkoties vairāk vai mazāk pazīstamās situācijās, bet diemžēl viņiem pietrūkstot iemaņu un pieredzes, kā sekmīgāk rīkoties nestandarta situācijās, kā, savstarpēji sadarbojoties, izmantot komandas spēka priekšrocības, kā veidot sakarības starp teorētisko un praktisko. Jaunā izglītības satura īstenošanai rosina skolās vēl vairāk ieviest modernas un pat netradicionālas mācību pieejas. Tā nu arvien biežāk skolu dienaskārtībā ienāk vides mācību nodarbības ar pārgājieniem un ekspedīcijām, izzinošām stundām tā sauktajās zaļajās klasēs, par prioritāti tiek uzskatīta arī globālā izglītība.

Gan lēni, bet katru dienu kaut vien ar dažām minūtēm atkal attālināmies no gada garākajām krēslas stundām. Dabā viss notiek pēc stabila rituma un gadalaiku maiņas vēl kaut cik noteiktām likumsakarībām.

Pirms dažām dienām Latvijas Valsts prezidents uzticēja valdības veidošanas iespēju Jaunās Vienotības (JV) virzītajam premjerministra amata kandidātam Krišjānim Kariņam.

Premjera kandidāts Krišjānis Kariņš nosaucis topošās valdības prioritātes – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi. Var jau vērtēt: ja sakārtos prioritāšu prioritātes, tad vairāk būs resursu arī jauno ģimeņu atbalstam, labklājības stiprināšanai, taču, kad runa jau ir par ministru portfeļiem, tad pēc Labklājības ministrijas pārraudzības neviens politiskais spēks neraujas.

Ar trešo mēģinājumu pēc vairāk nekā trim mēnešiem Latvija, visticamāk, beidzot iegūs jaunu valdību «Jaunās Vienotības» (JV) izvirzītā Krišjāņa Kariņa vadībā. Vienlaikus pastāv bažas, ka šīs valdības rīcībspēja virknē jautājumu var izrādīties samērā ierobežota.

Kā ierasts, tradīciju turpinot, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) gadu mijā atskatījās uz aizejošā gada notikumiem un iezīmēja jaunus uzdevumus kooperācijas attīstīšanai Latvijā.

Ceļu satiksmes un drošības direkcija pērnā gada nogalē radījusi reklāmu kampaņas Izkāp no telefona ietvaros, lai tādējādi cīnītos ar mobilo viedierīču lietotājiem pie stūres. Reklāmas tēli izskatās tiešām briesmīgi, tāpēc nav jābrīnās, ka tie paspējuši izpelnīties kādas māmiņas dusmas un nosodījumu, retoriski kur skatās Bērnu tiesību inspekcija? vēršoties pie raidījuma Bez tabu, jo viņas divgadīgā atvasīte, skatoties multfilmas, pārbaidīta reklāmas pauzē un sākusi nevaldāmi raudāt. Te nu gan jāatzīmē, ka dažas multfilmas mēdz būt vēl briesmīgākas un pretīgākas par CSDD sižetiem, bet Bērnu tiesību inspekcija nez kāpēc nesteidzas ar to aizliegšanu.

Kad nu tā saucamie čekas maisi papurināti un tajos pabijušie Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji saskaitīti, visai pamatotu sabiedrības sašutumu izpelnījušies teju vai miljonu eiro vērtie tā dēvētie apzinātības treniņi, kuros pēc Valsts kancelejas (VK) sniegtās informācijas piedalās 71 iestādes 180 darbinieki – pati Valsts kanceleja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kā arī visas 13 ministrijas un to pārraudzībā esoši institūti, aģentūras un biroji, jo, kā atzīmē VK, «augstākā līmeņa vadītāju prasmes un rīcības tieši ietekmē to, kā funkcionē un attīstās valsts pārvaldes iestādes, tādēļ ir būtiski sniegt iespēju stratēģiski nozīmīgākajiem ierēdņiem pilnveidot savas prasmes un kompetences».

Tuvojas Ēnu diena, kad skolēni varēs izmantot iespēju, lai uz vienu dienu no malas ielūkotos dažādu nozaru pārstāvju ikdienā,  iekāpt viņu darba kurpēs, lai redzētu viņu ikdienu. Šogad uzņēmumi, kas ir pieteikušies programmā, savas durvis jauniešiem vērs 13. februārī, tomēr sava izvēle ēnotājiem ir jāizdara agrāk. Pirmā pieteikšanās ir jau no 14. līdz 20. janvārim.

Diez vai Artusa Kaimiņa izveidotā politprojekta izšķiršanās piedalīties «Kariņa vai cita vienotībnieka vadītas» valdības radīšanā spēja iesvelt karstu prieku pārējos četros iespējamās koalīcijas partneros.  Pavisam atklāti tika cerēts, ka KPV LV frakcijā varēs atrast dažus nervozus deputātus, kurus izdotos «piepirkt» formālam valdības vairākumam, gaisinot Valsts prezidenta bažas no vēl vienas izgāšanās.

Viena no tikko sāktā gada visvairāk apspriestajām aktualitātēm populārajā interneta portālā Delfi ir nevis par kuslajām politisko zirnekļu cīņām burkā, joprojām bezcerīgi stiķējot kopā jaunās valdības minimālās aprises, bet gan pavisam sadzīviska epizode no Vecā gada nogales Dreiliņos. Sižets gan banāls, gan reizē kuriozs – par atteikumu iznest miskasti ar istabas čību pa pēcpusi simboliski iepērts tīnis par šo vardarbības aktu pret savu neaizskaramo bērna personību ņēmis un izsaucis policiju...

Jaunais 2019. gads Latvijā sācies ar ierasto ikdienas kņadu un dažādām emocijām. Valsts veselības apdrošināšana jau paguvusi iebuksēt, jo nav tiešsaistē pieejama personu datubāze, sistēmu sola palaist normālā darbībā varbūt pēc mēneša. Nupat Latvijas Vēstnesī izsludināti dažādi vērtētie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā, pienesumu budžetā Finanšu ministrija te lēš uz 60 miljoniem eiro ar astīti. Par citiem eiro miljoniem norūpējies KNAB, jāatzīst, ka beidzot šīs dzirnas maļ klusi, taču jūtami!

Iespējams, jaunas valdības neveidošanās pat uzlabo iedzīvotāju noskaņojumu – ar šādu it kā paradoksāli skanošu apgalvojumu mēneša sākumā Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs, skaidroja novembrī izmērīto sabiedrības optimisma rekordu*. Rādās, ka, to uzzinājusi, Saeima vēlas tautai gādāt labu garastāvokli pat krietnu brīdi pēc gadumijas.

Līdz 2018. gada finišam vēl palikušas nieka trīs dienas – daži puteklīši mūžības. Valmierai aizvadītais 12 mēnešu cikls bijis ar ļoti pamatīgu pienesumu i tiešā, i pārnestā veidā. Mans uzskaitījums būs subjektīvs, neko darīt... Valmieras 2018. gada aktuālais piecnieks jeb TOP5!

Mediji atkal veido aptaujas, topus par aizejošā gada būtiskākajiem Notikumiem. Diemžēl, lai cik sniegbalti šogad aiziet Ziemassvētki, tajos atkal pārāk daudz melno notikumu, kas labāk gan būtu aizmirstami. Nedrīkstam, manuprāt, pat šaubīties, ka gada Galvenais Notikums ir 100 gadi, kopš Latvija ir valsts. Šis skaitlis vēsturei  vēl nav liels, bet tas nebūt nav arī mazs, ja gadus samērojam ar cilvēku mūžiem. Vēl jo vairāk tas nav mazs, ja šo, pirms 100 gadiem sākto Notikumu skatām pasaules zemju ietvarā, kur daudzām, arī daudz lielākām tautām joprojām savas valsts nav. Latviešiem ir. Paaudžu izlolota, neviena mums nedāvināta, izcīnīta un nosargāta, uz laiku gan zaudēta, bet atkal atgūta.

«Vai Viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba un Jāzepa, un Jūdas, un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums? Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa.» Mk.6, 3

Slavēts Jēzus Kristus!

Gads tuvojas noslēgumam. Kā ierasts, svinam Ziemassvētkus. Atskatoties uz aizvadīto gadu, vēlētos izteikt gandarījumu par daudziem pozitīvajiem veikumiem. Lieki būtu uzskaitīt, jo mēs katrs esam kādu artavu ielikuši tajā. Taču gribētu atgādināt, ka darvas karote var sabojāt visu pozitīvo, tāpēc neļausimies šim kārdinājumam.

…Mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam, zinādami, ka tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs savā priekšā kopā ar jums. Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārējais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dien’ no dienas atjaunojas.

Slavenais un prātnieku iecienītais domātājs Sokrāts jau sen priekš Kristus dzimšanas ir teicis saviem mācekļiem: «Ja visaugstākā būtne mums nesūta kādu, kas mūs māca, tad mums jāatmet cerība padarīt cilvēci labāku.» Visas tautas ilgojās, ar cerībām meklēja un gaidīja mīļu palīgu, uzticīgu glābēju, mierpilnu padoma devēju. Dievs sūtīja savu vienīgo Dēlu – Jēzu Kristu. Tādēļ svinam šos svētkus tik krāšņi.

Valmieras Valsts ģimnāzijas 1999. gada skolotāja Igora Bērziņa izlaiduma klases, iespējams, viens no talantīgākajiem un radošākajiem absolventiem Didzis Veinbergs šonedēļ globālajā tīmeklī ietvītojis ļoti dziļdomīgu atziņu: «KNAB Adventes kalendārs pārliecinoši ir pats labākais Adventes kalendārs.» Viņam nevar nepiekrist. Pieļauju, ka viņa vēstījumu Latvijā pavairojuši ļoti daudzi līdzīgi domājošie.