Viedokļi

«Mums vairāk jāuzrunā pilsoņi, bet diemžēl to sasniegt ir ļoti grūti, jo nemaz nav tik daudz to, kuri interesētos par nacionālo politiku, — tikai tajā brīdī, kad tā tieši ietekmē maka saturu, veselību vai bērnu izglītību, bet caurmērā lielie jautājumi ir pilnīgi abstrakti. Piemēram, sankcijas. Latvijā lielākajai daļai cilvēku sankcijas liekas nepareizas, taču to būtība ir pilnīgi pretēja, jo statistika parāda, ka sankcijas darbojas un arvien pamatīgāk. Un, ja mēs uzskatām drošību par mūsu vissvarīgāko jautājumu, un to parāda aptaujas, sankcijas ir ļoti cieši saistītas ar drošību un attiecīgi valsts aizvešanu pie normālu sarunu galda. To ir parādījušas sankcijas piecpadsmit vai pat septiņpadsmit gadu garumā pret Irānu, kurai beidzot bija jāsēžas pie šī sarunu galda. Bez tā nekad nebūtu apturēti kodolreaktori un daudz kas cits, tā ka sankcijām ir vajadzīga pacietība.

«... Bet cik šie notikumi prasīja no cilvēkiem, kas tos piedzīvoja? Tas ir pats mazākais, ko varu darīt, — iedarbināt savu iztēli tik tālu, lai šos notikumus spētu izdzīvot filmā,» Mājas Viesa žurnālistei intervijā saka Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka, atbildot uz jautājumu, cik viņai būtiski bijis piedalīties filmā Melānijas hronika. Un akcentē būtisko: «Mēs dzīvojam ārkārtīgi sarežģītā laikā, kritiskā situācijā. Tālab gribu sev un citiem atgādināt, ka mums vajag būt pateicīgiem un ļoti novērtēt to, kas ar mums ir noticis — mums ir sava valsts, esam atguvuši neatkarību. Ja par šīm vērtībām daudz runā, tās var nonivelēt.

Par to «Liesmai» stāsta pieredzējušais aitkopis, šķirnes saimniecības SIA «Ances» īpašnieks un biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» biedrs KASPARS KĻAVIŅŠ.

Trešdienas rītā atrisināsies šāgada lielākā globālā intriga — kurš kļūst par jauno Baltā nama iemītnieku? Jeb par «brīvās pasaules līderi», kā pilnīgā nopietnībā uzskata amerikāņi. Šķiet, ka šoreiz jebkurā gadījumā zaudētājos būs visa pasaule, arī mēs — Latvija.

Eiropa nopļāva, Eiropa atļāva — tā varētu īsumā raksturot cukura ražošanu Latvijā, kurai nupat atkal dota zaļā gaisma. Diemžēl speciālisti par nozares atdzimšanu izsakās visai skeptiski: rūpnīcas jau varētu uzbūvēt, un zemnieki bietes arī saaudzētu, taču noieta tirgi dīkstāves gados neglābjami zaudēti, līdz ar to pašmāju cukura ražošana vairs nevar būt rentabla.

Pēdējās nedēļas laikā esam tikuši pie divu valstiski nopietnu konkursu rezultātiem. Tagad ir gandrīz pilnīga skaidrība divu atbildīgu dienestu virzībā. Gandrīz tāpēc, ka sūri grūti izvērtētajai VID ģenerāldirektora amata kandidātei vēl šodien atbildīga vizīte pie finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas, un, kā ministre teiks, tikai tā būs.

Manuprāt, mums katram daudz vajadzīgāk nekā saulainas vasaras vidū ir arī rudens pelēcīgumā saskatīt, sadzirdēt kaut ko iepriecinošu, cerīgu. Manī šādas priecīgas izjūtas uzjundīja studentu atnāciens pirmdien pie Saeimas, kur deputāti, kurus nezin kāpēc mēdz saukt par 100 gudrajām galvām, sprieda par 2017. gada valsts budžetu.

Nu jau mazāk par nedēļu palicis līdz vienam no gada svarīgākajiem notikumiem pasaules politikā — ASV prezidenta vēlēšanām. Pēdējām it kā vajadzētu apliecināt ASV kā pasaules vadošās demokrātijas un rietumu pasaules karognesējas vietu un lomu, taču tā vietā priekšvēlēšanu cīņas izvērsušās par nebeidzamiem skandāliem un netīrās veļas mazgāšanu, kas pat daudziem «neticīgajiem Tomiem» liek aizdomāties par ASV varenības norietu.

Ar lielajiem ceļu un ielu remontdarbiem Valmierā un piepilsētā šoruden  sarasts. It kā jau visas darba zonas ierobežotas ar barjerām vai sarkani balti strīpainajiem plastmasas konusiem, luksofori visu transporta plūsmu regulē...  Tiesa, gaidīšana reizēm sanāk ļoti ilga, taču mēģinām sarast ar šīm neērtībām — būs taču pēc tam labāk!

Lai gan pēc Jūrmalas mēra Gata Trukšņa īslaicīgā aresta un tam sekojošās demisijas Zaļo un Zemnieku savienības reitingi piedzīvojuši nelielu kritumu, partija turpina izbaudīt tās rokās nonākušo varu, kā mēdz teikt, uz pilnu klapi, īpaši nešķirojot līdzekļus, ar kādiem tiek sasniegts mērķis, bet tuvākais mērķis — nākamgad jūnija sākumā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas.

Tas lūzuma brīdis, ko nosaka nule pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par pārmaiņām autovadītāju apmācības procesā, mums ir 1. novembris. Būs jaunas apmācību programmas, jauns braukšanas apmācību skaits. Šo pārmaiņu mērķis — tas kopīgs gan autoskolām, gan sabiedrībai, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) — labāk sagatavot jauno autovadītāju.

Saeimas deputāti pinas savos labajos nodomos tautas žūpības apkarošanā, baiļojoties pārāk dziļi aizskart aldaru un lielu tirdzniecības tīklu intereses. Vakar gan tika braši nolemts izskaust iespēju tirgot «divlitrenes», taču pieredze brīdina: pirms likuma grozījumu pieņemšanas galīgajā lasījumā šis jautājums var tikt «sakārtots», spiežot likumdevējus atkal laipot un gvelzt muļķības: ak, ziniet, ne jau tilpums nodzirda...

Kā zināms, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ar Zemkopības ministrijas atbalstu šoruden rīkoja kampaņu «Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!». To organizēja, lai atbalstītu vietējos ražotājus un mudinātu iedzīvotājus vēl vairāk dot priekšroku pašmāju ražojumiem. To, ka šāds aicinājums joprojām ir aktuāls, apliecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas veiktā aptauja Baltijas valstīs, kas notika augustā un kurā aptaujāti 2156 respondenti vecumā no 18 gadiem.

Pamatīgu satraukumu  publiskajā telpā izraisīja ziņa, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām. Vairāku lielo novadu vadītāji jau paguvuši pret šādu projektu iebilst, pat protestēt, apgalvojot, ka viņiem gana labu dzīvošanu nodrošinot  jau  pašreizējā administratīvā teritorija.

Rīts aizvelk mākoņu aizkarus un ietin mani pelēkā vienmulības segā. Ūdeni piesūkušies mākoņi lej savas asaras par aizgājušo vasaru. Miklums nekaunīgi lien aiz krekla krāgas, un katra malkas pagale šķiet aizvien smagāka. Krāsns mute kāsē kā kaislīga smēķētāja plaušas, izmet dūmu mākoni un nodziest neiekurējusies. Sliktās krāsns diena ir sākusies.

Vai esat bijuši apņēmības pilni iemācīties kādu svešvalodu? Zinu cilvēkus, kuri, jaunajam gadam sākoties vai jūtot vēlmi pēc pārmaiņām dzīvē, ir ķērušies klāt pat pie netradicionālu valodu mācīšanās: igauņu, lai kaut ko saprastu, dodoties pie kaimiņiem, itāļu, jo vienkārši patīk, kā valoda skan, spāņu, jo gribas jau kuro ziemu laisties uz Tenerifi...

Pagājušajā nedēļā Saeimā nonāca Valsts kontroles ziņojums, kurā secināts, ka valsts daļas bankā Citadele 2015. gadā tikušas pārdotas par 25 — 75 miljoniem eiro lētāk, nekā bija iespējams. Laiku iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca arī īpaša parlamentārās izmeklēšanas komisija, tomēr neviens negrasās  meklēt vainīgos vai atbildīgos, tieši tāpat nekas neliecina, ka tiktu domāts par grozījumiem likumdošanā, lai šādus gadījumus novērstu nākotnē.

Vasaras sākumā ministrs solīja, ka rudenī būs labs pavērsiens pedagogu dzīvē vispirms jau ar to, ka tūlīt septembrī būšot skaidrs, kāda būs jaunā alga. (Līdz šim gadiem ilgi tas nekādi nebija izdevies.) Iespējams, ministrijas ierēdņi strādāja, ka galvas kūp, tomēr solītais nepiepildījās, algu reformas skaitļi līdz pašvaldībām nonāca gana novēloti.

2003. gadā, kad Latvijas valdību vadīja Einārs Repše, bet finanšu ministrs bija Valdis Dombrovskis, tika likvidēts Valsts autoceļu fonds. Veltīgi toreiz jau nepareizā politiskā partija Latvijas ceļš protestēja, uzsverot, ka «Ceļu fonda likvidēšana ir atņēmusi stabilitāti svarīgai tautsaimniecības nozarei». Toreizējais premjers nebija radis ieklausīties padomos, toreizējais finanšu ministrs nebija radis nepaklausīt vadošiem norādījumiem...

Pirms gadiem divpadsmit «Melno» Kārli Šadurski ienīda tikai krievu skolas, to darbinieki un audzēkņi. Atgriezies pie izglītības politiskās vadības kloķiem, šis it kā erudītais* un pieredzējušais cilvēks aizrautīgi strādā, lai iemantotu pilnīgi visu Latvijas skolotāju naidu.