Viedokļi

Latvietis kopš sendienām radināts pie galējībām — ne velti vācu baroni blakus baznīcām cēla krogus, lai pēc grēku nožēlošanas tiktu sagrēkots no jauna un varbūt pat vēl mežonīgāk, tādējādi nabaga zemnieciņš līdz mūža galam tā arī netika skaidrībā, vai viņš bijis uzticams Dieva kalps vai postošu kaislību plosīts uzdzīvotājs. Arī vēlākajos gados maz kas mainījās:  daļa tautiešu pieslējās marksisma, daļa — buržuāziskajiem ideāliem, saņemot katrs pēc nopelniem — kā pirmie, tā otrie tika nolemti iznīcībai uz revolūcijas altāra.

Nupat Pasaules banka (PB) publicēja savus ieteikumus Latvijas veselības aprūpes sistēmas stratēģijas izstrādei, liekot šausmās saķert galvas pašmāju profesionāļiem. Cik noprotams, tad ieteikumu autoriem nav vispār nekādas sajēgas par kopējo situāciju Latvijā, tāpat tiek izmantoti nezināmas izcelsmes skaitļi un fakti, kam nav nekādas saistības ar realitāti, utt., un, ja šādi ieteikumi tiks ņemti vērā, tad situācija no sliktas pārtaps par katastrofālu.

Šodien Ogres novadā notiek LLKC un Latvijas Jauno zemnieku kluba kopīgi organizēta konference  «Jaunais lauksaimnieks Latvijā», kuras diskusiju galvenā tēma ir par nākotnes lauksaimniecību. Pirms tās jau labu laiku Lauku tīkla mājaslapā notika aptauja ar jautājumu: «Vai Latvijā pietiek jauno lauksaimnieku, kuri spēs nomainīt veco paaudzi?» Aptaujas dalībnieku vairākums uzskata, ka daļēji tā tas ir, taču tikai ar nosacījumu, ka ir jau vecāku izveidota stabila saimniecība, kurā darbs atrodas arī jaunajiem, ka ar laiku šī saimniecība tiek pārņemta un tālāk attīstīta jau ar jaunā saimnieka pievienoto vērtību.

Ar skatuves māksliniekiem Latvijā ir kā ar desām mūsu veikalos — pilns plaukts, bet reti kura īsta. Kā zināms, lai labāk mums desas iebarotu, uz tām tiek lielīti gaļas procenti, tās vīstītas skaistos iepakojumos utt. Līdzīgi ir arī uz skatuves — tur pie mikrofona raujas pašpasludināti mākslinieki, mākslīga slavas kalna stūmēji bez īsta talanta un satura — vēderu vēl var piemānīt, bet ausis jau nu ne.

Sestdien Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā nu jau desmito reizi tika sumināti pāri, kuri savu mīlestību un uzticību pratuši nosargāt piecdesmit gadu garumā.

Starp politiskajām aktivitātēm un jau rosīgi sākto Ziemassvētku sagaidīšanu laikam gan nepamanīts nedrīkst palikt sestdien mums tuvējās Cēsīs notikušais partijas «Vienotība» kongress. Tajā savas veiksmes vērtēja un nākotnes ieceres taču klāstīja viena no ilggadējām Latvijas politiskā klimata noteicējām. Nav arī mazsvarīgi, ka kaimiņu pilsēta ir kļuvusi par vienu no pamatīgākajiem «Vienotības» atbalsta  bastioniem visā valstī. To lielā mērā nosaka šīs partijas biedra pilsētas mēra Jāņa Rozenberga popularitāte. Laikā, kad bija jāizraugās partijas priekšsēdētājs, ne viens vien gados jaunāks «Vienotībai» piederīgais starp kandidātiem minēja arī Rozenbergu. Vecbiedri laikam tomēr nosprieda, ka cēsnieks vēl ir pārāk jauns, tādēļ viņa vārds vēlēšanu kongresā pat netika nosaukts. Tad «Vienotība» tika pie it kā ar politisko pieredzi pat ļoti bagātā priekšsēdētāja Andra Piebalga. Viņš, uzsākot  darbošanos, solīja, ka «Vienotības» reitings līdz gada nogalei izteikšoties divciparu skaitlī. Pretējā gadījumā viņš esot gatavs uzņemties atbildību un pat no priekšsēdētāja posteņa atkāpšoties.

Jaunas slimnieces nāve pēc aknu transplantācijas sacēlusi vētru sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos. Galvenais motīvs — valsts ir vainīga šīs jaunās sievietes nāvē, jo nav laikus nodrošinājusi viņai aknu transplantāciju.

Trešdien, kamēr sabiedrisko domu šausmināja zemsaviešu nespēja kontrolēt eirodeputāti Ivetu Griguli, Latvijas komercbanku uzraugs ziņoja par valsts tālākai attīstībai daudz būtiskāku jautājumu: kā mūsu kredītiestādēm pārkārtoties līdz nākamgada beigām, lai tās atbilstu ASV arvien bargākajām prasībām cīņā ar naudas atmazgāšanu.

Pirms dažām dienām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrējusi biedrības «Varu Latvijas tautai» atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu  parakstu vākšanai, kura turpināsies līdz nākamā gada 6. novembrim, par Saeimas atsaukšanu. Parakstīt tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji var pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem, pie zvērinātiem notāriem un internetā — portālā «www.latvija.lv».

Nesen runājos ar kādu sievieti, kura uzvarējusi onkoloģisku saslimšanu, un viņa bija pārliecināta, ka tai milzīgajai pacientu plūsmai, kuru pašlaik varot satikt stacionāru dienas centros, kur cīņai ar ļaundabīgo saslimšanu izmanto staru terapiju vai ķīmijterapiju, par iemeslu varot būt mūsdienu pārtika. Ir aitas — ir cirpēji. Ejam uz veikalu un pērkam bērniem našķus, paši pērkam pārtiku, lai tiktu cauri lētāk, taču sanāk, ka grēkojam paši pret sevi, jo bieži vien produkta sastāvs uz etiķetes ir tik garš, tik maziem burtiem, ka lupa jāņem talkā, un to jau visi zinām, ka vairs neēdam tīru pārtiku, bet labi piebāztu ar E vielām.

Sen aiz muguras tie laiki, kad, sagaidot Jauno gadu (Ziemassvētki publiski netika svinēti), bērniem pie eglītes Salavecis izsniedza paciņas, kurās starp cepumiem un bārkstainām konfektēm bija arī kāds sīpoliņš, vēlākajos gados arī pa pārītim vecāku caur pazīšanos sagādātu mandarīnu.

Mums, visai sabiedrībai, pakāpeniski ir jāsāk mainīt domāšanu, ka pensija attiecas tikai uz to brīdi, kad cilvēks sasniedz pensijas vecumu. Nē, tas tā nav. Formāli to visi it kā saprot, taču diskusijas publiskajā telpā pēc budžeta pieņemšanas Saeimā liecina, ka šīs izpratnes līmenis ir zems. Tieši tāpēc par to ir jārunā un lietas jāskaidro.

Vēl Saeimas deputāti no acu kaktiņiem nav izberzējuši budžeta pieņemšanas dēļ negulētās nakts  miegu, kad  Centrālā vēlēšanu komisija 24. novembrī jau izsludināja ierosinājumu parakstu vākšanai tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu. To atkārtoti pieteikusi biedrība «Varu Latvijas tautai», kura šajā pašā jautājumā vēlētāju parakstus vāca jau kopš pērnā  novembra, bet paguva savākt vien 514.

Žurnāls Ir, publiskojot aptaujas atbildes, ar kādām sajūtām Latvijas cilvēki sagaidīja valsts svētkus, tās ietverot vienā vārdā, secina, ka nosaukts patriotisms, lepnums, miers, prieks, cerība, bet arī atklāts, ka ļaudis izjūt nemieru, nedrošību, bažas, vienaldzību...

Zaļzemnieki, premjerpartijas atbildības nastas nospiesti, var būt pateicīgi Nacionālās apvienības mūzikas mīļotājiem: publikas sašutums par vēlmi nodokļu naudu dot «Līviem» un «Iļģiem» atstāj ēnā būtiskākas jaunā valsts budžeta un valdības problēmas.

Labklājīgas valsts pamats — tie esam mēs: cilvēki, mūsu vērtības, cieņa pret sevi, saviem tautas brāļiem un valsti, kā arī nelokāma pārliecība un ticība, ka valsts attīstība ir  atkarīga tikai no mūsu pašu spēkiem un  darba. Lielus mērķus un sapņus valsts un tauta var sasniegt, tikai izskaužot savstarpējās intrigas un radot kopīgu valsts attīstības vīziju. Plecu pie  pleca virzoties uz kopīgu mērķi, tautsaimniecības izaugsmi un tautas labklājību.

Latvijā valsts sociālās aprūpes centros joprojām ievieto jaundzimušos un bērnus vecumā līdz diviem gadiem.

Rudenīgajās dienās, kad pelēcīgums uzmācas ar smagām pārdomām, kad pat nokusis pirmais sniegs, kas pasauli mēģināja iekrāsot kaut nedaudz gaišākos toņos, mums katram ir svarīgi  vismaz cerīgu un drošu redzēt rītdienu. Brīdī, kad daudzi, ar dažādiem draudiem un nelabvēlīgām prognozēm baidīti, nākamajā gadā lūkojas ar bažām, var vien priecāties, ka nekādu vai gandrīz nekādu bažu par mūsu, visas valsts un varbūt vispirms savu rītdienu nav valdības ministriem un koalīcijas partiju Saeimas deputātiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par jaunajiem kases aparātiem uzņēmumiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma nākamajā gadā jāsāk lietot jaunos hibrīda kases aparātus vai kasu sistēmas. Mazliet absurdā situācijā šīs prasības nostāda daudzus mazos un vidējos uzņēmējus. Viens piemērs — neliels Jelgavas uzņēmums ar trīs kases aparātiem iekļuvis tajā barjeras pusē (gada apgrozījums no 200000 eiro), kas paredz nepieciešamību sākt lietot hibrīda kases aparātu vai sistēmu. Tas nozīmē, ka publiskajā tualetē, ko apsaimnieko konkrētais uzņēmums, jāpērk jauns kases aparāts, kas varētu maksāt vairākus tūkstošus eiro (pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām). Summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību.