Portāli ziņo, ka aizvadītajā nedēļā Valmierā pie tirdzniecības centra «Valleta» atkal esot sabojātas vides dekorācijas un ziedu kompozīcijas. Šis diemžēl nav pirmais postīšanas gadījums, un līdz ar siltā laika iestāšanos policijā jau vairākkārt esot saņemtas ziņas kā par šo kompozīciju bojāšanu, tā arī par citu apstādījumu stādu zādzības faktiem.
Bēgļu izvietošanu ES dalībvalstīs vēl tikai apspriež Briseles kabinetos, taču politiķiem jau ir skaidrs: sācies milzīgs un ilgs tracis. Valdības partijām tas sola vien galvassāpes, toties vēlēšanās caurkritušie un citi populisti berzē rokas.
Šī doma caurvij ikdienu, un tā tiek iezīmēts katras Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas saturs. Par bērnu labklājību 1. jūnijā pastiprināti runā jau 90 gadus. To dara Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs. Tajā pašā laikā katrā no šīm valstīm lielākā vai mazākā mērā bērni tiek sāpināti. Vardarbība pret bērnu pēc būtības ir nesavienojami jēdzieni, bet krīžu centru speciālisti stāsta, ka gadu no gada Latvijā pieaug to bērnu skaits, kas cieš no fiziskas, seksuālas vardarbības, no emocionāliem pāridarījumiem, un, kas ir pats briesmīgākais šajā statistikā: visbiežāk bērni cieš no savu tuvo vidus.
Sekojot prezidenta Bērziņa aicinājumam un Saeimas deputātu piemēram, arī es nolēmu iekopt savu ekoloģiski tīro zemeņu dobi, kāpostu vagu, lecekti ar gurķiem, salātiem, dillītēm un tādā garā. Radagabals zemkopis bija tik laipns, ka uzara, nokultivēja un sadzina vagas nelielajā zemes pleķītī, atlika tikai dēstīt augsnē stādus un kaisīt sēklas, lai rudenī ievāktu pirmo ražu.
Parasti visi runā par motivāciju. Kāpēc jaunieši nemotivēti, kāpēc neko negrib... Es vēlētos salikt motivāciju kopā ar darbu. Motivācija un darbs! Jo mēs mazāk liksim mazam bērnam darbu darīt, bet aizsūtīsim viņu uz smilšu kasti spēlēties, jo mazāk bērns sajutīs darba prieku, arī prieku par to, ka viņš mācās, prieku par to, ka viņš var izrēķināt matemātikas uzdevumu vai vēl kaut ko izdarīt. Jo bērns vairs nesapratīs, kas ir darba prieks! Tāpēc man patiesībā žēl, ka mēs domājam, ka visu var atrisināt ar iPadiem, moderniem datoriem utt. Visu cieņu modernajām tehnoloģijām, taču tas ir tikai pakārtots jautājums, ja mēs blakus (jaunietim) piespēlējam arī šo iespēju. Viņam ir jāstrādā, viņam ir stundās jādomā, viņš nevar tikai salikt krustiņus, aizpildīt, uzkrāsot gatavu bildi. Jo bērnos pilnīgi ir pazudusi radošā doma. Jo viņam noliek uz galda priekšā krāsainu spēļu lācīti, uzliek datorā multenīti vai ar austiņām liek klausīties pasaciņu... Ar to viņam pazūd jebkāda radošā doma un prieks pašam kaut ko izdarīt.
Vairs pavisam nedaudz laika atlicis līdz kārtējām Latvijas prezidenta vēlēšanām, kurās pašreizējais prezidents Andris Bērziņš izlēmis nekandidēt, visticamāk, pieticīgo izredžu tikt ievēlētam dēļ. Uz viņa krēslu un apartamentiem Rīgas pilī pašlaik ir četri pretendenti, un domājams, ka augstā amata tīkotāju daudzums ar šo skaitli neaprobežosies.
Pagājušajā nedēļā aktuāla bija ne tikai Eirovīzija, bet arī referendums Īrijā — piektdien, 22. maijā, Īrijas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā panāca likuma grozījumu, kas paredz viendzimuma laulības par atļautām.
Visu pagājušo nedēļu Rīga atradās pašā Eiropas politiskās dzīves centrā — te notika Austrumu partnerības sammits, šķiet, pats svarīgākais pasākums šajā pusgadā, kamēr Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Neapšaubāmi, bija nodrošināta tāda līmeņa valstsvīru un valstssievu saietam atbilstošā drošība i gaisā, i ūdenī, i virs zemes, kas nedaudz pagarināja ikdienišķos korķus galvaspilsētas ielās, taču, cerams, tāpēc nekādu būtisku iespaidu uz Latvijas ekonomiku neatstāja.
Pēdējos gados likās, ka Eirovīzijas dziesmu festivāls ņem tādu kā lēnu garu Latvijas auditorijas priekšā. Ne mūs tur saprot, ne mēs viņus: ai, lai tad viņi arī ar savu balagānu mūs netraucē, gan pārdzīvosim. Tāda bija kopējā noskaņa, pirms šogad viss atkal sākās no jauna.
Patlaban Daugavmalas Gaismas pilī notiek pasākums, ko sludina par Latvijas prezidentūras vainagojumu — Austrumu partnerības apspriede. Taču mūsu politiķiem, kuri vēlas būt bijušo PSRS republiku eirointegrācijas krusttēvi, var nākties piedzīvot vilšanos: pasākums riskē kļūt par diplomātisku čiku.
Siguldas Svētku laukumā 24. maijā risināsies gada vērienīgākais vides un veselīgas atpūtas pasākums visai ģimenei — Zaļās jostas Vides festivāls Tīrai Latvijai! Pulcēsies nozīmīgākās Latvijas vides un dabas aizsardzības organizācijas, kā arī zaļi domājoši uzņēmumi un biedrības. Paralēli radošajām darbnīcām, konkursiem un citām aktivitātēm apmeklētājus priecēs Ralfs Eilands, grupa Musiqq un Jānis Lūsēns, kā arī bērnu un jauniešu vokālais ansamblis Kolibri.
Ar necieņu pret skaistām un vēsturiskām telpām Valmierā, Rīgas ielā 13, tā diemžēl sanācis, kad tirdzniecību tur pārtrauca SIA «Gerkens un Partneri» un uzsāka viens no lielākajiem lietoto apģērbu tirgošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «Humana Latvia», kuram pašlaik ir 29 veikali visā valstī.
Lai arī visapkārt bagātīgi zied pienenes, zāle zaļa, piena kvotu pārpildes iespējamie sodi pagājuši garām un ziņu virsraksti vēsta, ka Ķīnas tirgus jau ir atvērts Latvijas piena produktiem, tomēr pienkopības saimniecībās joprojām jau kopš pērnā gada augusta turpinās izmisums ar vienu secinājumu: šī piena krīze ir ievērojami smagāka nekā iepriekšējā. Kad man vaicā: «Vai piensaimniekiem saimniekošana pašlaik ir kaut par kripatu vieglāka?» — atbildu: nē!
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) ir kā spogulī izgaismojusi veselu virkni aspektu, kas uzskatāmi liecina gan par visas ES problēmām, gan par to, ka daudzos gadījumos mēs pa Eiropas ceļu soļojam pilnīgi šķērsām un brīžiem pat ne tajā virzienā.
Ko dara sievietes, gaidot bērnus no nodarbībām? Nereti pārlapo vienu, otru un trešo žurnālu. Pārlapo plānākus un biezākus. Tādus, kas pirkti par eiro, un tādus, kas gandrīz par trim. Vēl sievietes parasti parunājas, ko tajos žurnālos izlasījušas. Tad viņas pamana interesantu tendenci: nav jēgas ar dažādo nosaukumu medijiem mainīties, jo kā vienā, tā otrā, kā nedēļas, tā mēneša izdevumā nereti dominē tās pašas tēmas, tie paši interviju varoņi. Tad rodas jautājums — kāpēc? Seko pašu izdomāta atbilde, ka uz vāka jau lauku sievietes maz liek, tur spīd tās, kuras pamatoti, bet biežāk nepamatoti mūsu sabiedrībā sauc par zvaigznēm: šovu, kino, reklāmu, ētera spīdekļiem.
Tagad mēs dzīvojam caur vadiem. Nē, arī tā jau ir vakardiena, mēs šodien dzīvojam radioviļņos, bet, ko man darīt, ja mans uztvērējs neuztver Tavu frekvenci?
Neraksti man īsziņas. Paņem cepuri, uzvelc kedas, mēteli un nāc.
Man jāmeklē Tavi vārdi gadsimtu atpakaļ?
Pagājušā nedēļa Latvijā atnāca ar gluži vai zibens spērienu mēreni saulainā dienā no gandrīz bezmākoņu debesīm. Pēc gandrīz septiņiem gadiem, jo tā saukto digitālās TV krimināllietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā, uz apsūdzēto sola sēžoties 19 personām, Rīgas apgabaltiesā tika nolasīts spriedums. 12 no apsūdzētajiem tika atzīti par vainīgiem, 7 kungiem piespriežot reālu cietumsodu, bet 6 — naudas sodus. 5 personas attaisnotas, viena atbrīvota no kriminālatbildības.
Paldies Dievam, ka mums visiem bija saprāts izšķirties par tiem soļiem, kurus mēs spērām pēc 1990. gada — neatkarība, virzība uz Eiropu, virzība uz NATO. Pateicoties mūsu tautas kolektīvajai gribai, mēs to esam sasnieguši. Ņemot vērā gan to, kas notiek šodien, gan to, kad 2008. gadā viss juka un bruka ekonomiskā un finansiālā ziņā, — ja mēs nebūtu bijuši daļa Eiropas Savienības, būtu ļoti grūti tikt pie tāda atbalsta, kā toreiz guvām. Tās nebija dāvanas, naudu mums aizdeva, bet uz tik izdevīgiem procentiem, kādus ārpus šīs savienības diez vai mēs būtu spējuši sev nodrošināt.
Cirks ap prezidenta vēlēšanām ir izvērsies jau tiktāl, ka vairs smiekli nenāk. Jo tuvāk nāk laiks, kad partijām ir jānosauc savi kandidāti valsts augstākajam amatam (19. — 24. maijs), jo valdošā koalīcija «brauc dziļāk auzās». Tāpēc viss velk uz to, ka būs mums ne tikai jauns prezidents, bet arī jauns kabinets.
Rūjienas novada Lodes pagasta zemnieku saimniecības «Kalntontes» Holšteinas šķirnes ganāmpulkā pašlaik ir 200 dzīvnieki, no kuriem 130 — slaucamās govis. Pēc Lauksaimniecības datu centra apkopotajiem un publiskotajiem 2013./2014. pārraudzības gada rādītājiem mūsu saimniecība ar 12204 kg vidējo izslaukumu no govs ierindota Vidzemes ražīgāko ganāmpulku ceturtajā vietā. Man un saimniekam Aigaram žurnālisti bieži vaicā, kas ir brango izslaukumu un augstvērtīgā piena ražošanas pamatā.