Zolitūdes traģēdija parādīja, ka strādājošajiem trūkst izpratnes par rīcību ārkārtas situācijā, to atzina arī paši pārdevēji. Tas novēršams, izveidojot konkrētu audio vizuālu informatīvo materiālu rīcībai. No tirdzniecības darbinieku prasmes rīkoties ārkārtas situācijās atkarīga arī veikala apmeklētāju drošība.
Šonedēļ piedzīvotā «Vienotības» biedru publiskā attiecību kārtošana sociālajos tīklos bija sabiedrībai netīkama scēna, bet acīmredzami neizbēgama un pat vajadzīga. Tādā veidā izlādējās iekšējā spriedze, kas partijā krājās pirms vēlēšanām un īpaši pēc tām.
Vieni jauno, pēc 12. Saeimas vēlēšanām izveidoto, Ministru kabinetu sauc par attīstības valdību, citi — un ne bez pamata — vairāk runā par stagnācijas nodrošinātāju komandu. Visticamāk, sava daļa taisnības abām pusēm, taču pagaidām pie lielā galda, uz kura varas bļoda, iet jautri... Un par to rūpējas partijas Vienotība dāmas.
Novembra nogalē divas sevi pietiekami skaļi pieteikušas organizācijas «Dzīvnieku brīvība» un «Sabiedrība pret kažokādām» Rīgā Rātslaukumā rīkoja protesta akciju «Latvija pret zvēraudzēšanu». Dalībnieki ar gāzmaskām galvā (katrs otrais gan ar dzīvnieku ādas zābakiem kājās) atgādināja par it kā kažokzvēru miljonu, kas Latvijā šogad mituši zvēraudzētavās un nežēlīgi nomocīti kažoku tīkotāju greznības vārdā.
Viena no pēdējā laika aktuālākajām tēmām ir Rietumu un Krievijas savstarpējas propagandas karš, kurā Latvija, protams, atrodas Rietumu pusē. Attiecīgi jau iepriekš ir zināms, ka Rietumu plašsaziņas līdzekļi vēsta tikai patiesību, bet melīgākas valsts par Krieviju pasaulē vienkārši nav. Pirmais punkts, protams, var izraisīt tikai smaidu, toties otrais būs patiesībai krietni tuvāks.
Šodien Liesmas lasītāju vērtējumam nododu pēdējo rakstu no sērijas Kā mazam cinītim gāzt lielu vezumu, kurā centos maksimāli neitrāli atreferēt četru Eiropas parlamentā strādājošo Latvijas deputātu teikto, tādējādi ļaujot viņiem pašiem raksturot savu darbību un politiskos uzskatus.
Nelielu neizpratni radījusi šajā apkures sezonā ieviestā siltumenerģijas patēriņa aprēķināšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, informāciju apkopojot nevis pēc katra dzīvokļa viena kvadrātmetra izmaksām, bet pēc siltumenerģijas kopējā patēriņa uz vienu kvadrātmetru visā mājā, ieskaitot siltuma zudumus un ūdens uzsildīšanai patērēto enerģiju.
Mēs esam stipri, mēs esam vareni, — kādreiz varbūt arī mēdzam paironizēt par eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas reiz pausto vēsti Latvijas tautai, kas toreiz skanēja kā pamudinājums būt pašapzinīgākiem. Taču ir reizes, kad, pat nodomājot, cik tas ir apbrīnas vērti, klāt likt — mēs esam līdzjūtīgi un labi. Atskatoties uz gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, tika atgādināts, ka pērn pāris nedēļās līdzcilvēki bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem saziedojuši 1,4 miljonus eiro. Pašlaik ziedot.lv ir aktuāli 38 projekti, kuros palīdzību dažādām vajadzībām lūdz cilvēki, un katru dienu kāds ziedo — slimajiem bērniem, bērnu invalīdu vecākiem, nepaēdušajiem, pamesto dzīvnieku uzpasētājiem un bez pajumtes palikušajām ģimenēm.
Man negribas neko. Sestdienās gribas gulēt līdz atdurei, kā vecai plaušai. Darba nedēļas nogurums spiež uz leju, acis kļūst blāvākas, mati taukaināki, bet drēbes burzīgākas. Diemžēl darbs nav vilks, uz mežu nemūk. Darbs dara darītāju, un mani tas dara gurdu. Gada nogales pelēkums iekrāso pasteļtoņos ne tikai debesis, bet arī manu seju. Jānomaina vannas istabā apgaismojums, pārāk spilgtā gaisma izgaismo nepārprotamas novecošanas pazīmes. Negribu.
Vai valdība būtu jāveido (tikai) no Saeimas deputātiem? Atbildi uz šo Latvijai vienmēr nozīmīgo jautājumu, kaut valdība jau strādā, otrdien publiskās debatēs Vidzemes Augstskolā kopīgi centās atrast tās studenti un Rīgas viesi — politiķi un eksperti.
Gan lasot, gan klausoties, ko saka Jānis Vanags un Zbigņevs Stankevičs, allaž mani pārņem prieks, ka luterāņu un katoļu saimes mūsu valstī ir kārtīgu Mātes Latvijas dēlu vadībā. Jāatceras, ka ģimene, laulība un ticība ir tie mērķi, uz kuriem bez mitas šaus un metīs kultūrmarksisma un liberālisma apoloģēti, tamdēļ jo īpaši svarīgi ir, lai šo mūsu tautas vērtību ierakumu aizsargus komandētu gudri un erudīti ģenerāļi.
Kad vērtējam nebūšanu ķēdi, kas noveda līdz traģiskajiem notikumiem ar Maximu Zolitūdē, arvien biežāk dzirdama atziņa, ka vaina esot Sistēmā. Kas šī Sistēma ir, kādas tai ir detaļas, konkrētāka analīze gan seko reti, lai nu mēs katrs saprotam pēc sava prāta, vai vaina ir likumos, birokrātijā vai pat visā mūsu pašreizējā valsts sistēmā.
Kā tas mēdz gadīties ar Eiropas Savienību (ES), kārtējo reizi tās darbi ir izrādījušies atšķirīgi no vārdiem un Latvijas piensaimniekiem solīto 20 miljonu eiro vietā tiks piešķirti tikai 7,7 miljoni eiro. Zaudējumus, kas radušies Krievijas noteikto pretsankciju rezultātā, protams, nesegtu arī 20 miljoni, taču tas jebkurā gadījumā ir vairāk par 7,7 miljoniem. Teorētiski trūkstošo vairumu varētu kompensēt valdība, taču tai naudas kārtējo reizi nav (pareizāk — nepietiek), un lauksaimnieku prasīto 73 miljonu vietā nākamgad un 70 miljonu — 2016. gadā tiks šķiņķoti vien attiecīgi 51 un 26 miljoni eiro.
Izcilais krievu padomju pedagogs Antons Makarenko bija pedagogs ar lielo burtu. Absolūts savas profesijas misijas un aicinājuma izpratnes pilns. Cilvēks, kas darbam ir ziedojis visu, arī dēlu, kuru nogalināja viņa audzēkņi. Pedagoģijā Nobela prēmiju nesaņemsi, sabiedrības atbalstu arī ne, bet skolēnu pateicība, iespējams, nāks tikai ar gadiem. Katrai maizītei sava garoza, neba pedagogiem tā biezāka un raupjāka.
Pagājušās nedēļas nogalē gandrīz katrs medijs uzskatīja par pienākumu rādīt, stāstīt, atcerēties traģēdiju, kas pirms gada burtiski aprija Latviju, nesaprotot, kā Zolitūde pie mums varēja notikt. Šķiet, uz jautājumu, kā un kāpēc tas notika, gada laikā būs nonākts, un gribētos domāt, ka pavisam drīz tiks saukti arī vainīgo uzvārdi, jo sabiedrības spiediens ir pārāk liels, lai atļautos palikt pie tā, ka vainīgas vien neīstā izmēra skrūves vai galu galā paši cilvēki, kas tobrīd bijuši veikalā un nav to pametuši, dzirdot trauksmes skaņas.
Lielbritānijā no aptaukošanās ciešot jau trešā daļa bērnu vecumā līdz sešiem gadiem. Latvijā šis skaitlis tuvojas 20% slieksnim. Eiropas Savienībā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir ar lieko svaru. Un tā tālāk. Šī ir mūsu laikmeta epidēmija. Bet neveiksmīgā vēršanās pret to atgādina cīņu ar vējdzirnavām.
Kad pēdējo reizi jūs kādu iepriecinājāt? Vienalga, kad un kāpēc palīdzi, ja vien tie, kam paveicies mazāk, kļūst laimīgāki. Labdarība ir darīt labu, tā ir mīlestības izpausme, kas vienlaikus iepriecina gan tās saņēmēju, gan pašu devēju. Turklāt ir viegli mīlēt tos, kuri mīl mūs, kuriem mēs dzīvojam blakus, bet mīlestību izrādīt «citiem» mazliet grūtāk.
Pēcsvētkos galvaspilsētā dzīvojošo un strādājošo sarunās dzird priecīgu izbrīnu: cik iespaidīgs un patiesi svinīgs šogad izvērties 18. novembris, cik daudz pacilātu cilvēku pulcējās ielās, laukumos un Daugavmalā. Ceru, ka šādu prieku jūt arī Valmierā un novados.
Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts) izmanto citas sugas (saimnieka) resursus.
Apmēram tā var teikt par Latvijas valsts svētku priekšvakarā notikušo sardzes maiņu Satiksmes ministrijas pārziņā esošā valsts akciju sabiedrībā — starptautiskajā lidostā Rīga. Ar sliedēm te sakars vien līdzībās. Ievērības cienīga ir lidostas Rīga valdes maiņa, kas šoreiz — netipiski Latvijā ierastajam mehānismam — notikusi gluži vai mērkaķa ātrumā. Kurš lai zina, kas bija īstais iemesls tam, ka iepriekšējā lidostas valde pavisam negaidīti 11. novembrī atkāpās teju pilnā sastāvā (valdes priekšsēdis Aldis Mūrnieks, locekļi Olita Augustovska, Andis Damlics un Raimonds Rožkalns), savā vietā paliekot vien valdes loceklei Ilonai Līcei, kuras atlūgumu satiksmes ministrs nepieņēma.