Ej tak pa gaisu!
Tomēr šoreiz manas pārdomas nevis par lidošanu virsrakstā piedāvātajā veidā, ko man 26. oktobra rītā pie redakcijas durvīm piedāvāja pirms mirkļa uzrunāta kruzuļaina dāma jau cienījamos gados, bet gan par brišanu. Un tie galīgi nav dubļi tēva pagalmā, kurus mīcīt varbūt kādam pat varētu būt svēta lieta! Mans sāpju kliedziens šoreiz par patoloģiski slinku visu gadagājumu garāmgājēju izmīņāto zālienu Beātes un Andreja Upīša ielas krustojumā tieši Liesmas redakcijas ēkas logu priekšā, kur ikdienā daļa steidzīgo nevis kārtīgi iet pa trotuāru, kas pat speciāli gājēju labad ielas krustojumā ar loku nobruģēts, bet gan slāj pāri zaļajai zonai, tādā veidā savā dzīves ceļā varbūt kādus desmit metrus ieekonomējot...