Būs jāzina, cik maksā dāvātās rozes
Ne gluži tik ātri, kā bija iecerēts, valdībā top likumprojekts «Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam».
Ne gluži tik ātri, kā bija iecerēts, valdībā top likumprojekts «Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam».
Kaķis vasarai, sabiedriskais transports ik pa stundai un vīri, kas par savu ienākumu avotu izvēlējušies diedelēšanu, – tās varētu būt trīs tēmas, par kurām dalīties pārdomās, bet, tā kā visas trīs es raksturoju ar vārdiem «nesaprotu, kāpēc», tad īsumā par katru, un punkts. Varbūt daudzpunkte, ja kādam vēl gribas šo apdomāt.
Centrālā statistikas pārvalde Latvijas ārējās tirdzniecības datos bezkaislīgā skaudrumā uzrāda to, par ko ekspertu prognozes brīdināja jau vasarā – pasaules ekonomikā ir «sācis pūst bada vējš».
Kad kredītņēmēju atbalstā iesaista ALTUM, tad mēs skatāmies no mūsu puses ar tiem rīkiem, ko parasti darām. Esmu priecīgs, ka jau ir izskanējis variants, ka finanšu grūtībās nonākušos mājokļu kredītu ņēmējus varētu atbalstīt ar finanšu institūcijas ALTUM garantijām.
Pagājušajās brīvdienās apritēja 35 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa, kurā tika uzņemts kurss uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, un neticamā kārtā tas nieka trīs gadu laikā arī izdevās.
Pirms dažām dienām premjerministre Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas pārstāvētā «Jaunā Vienotība» (JV) ir sagatavojusi grozījumus Pilsonības likumā, kas ļautu atņemt Latvijas pilsonību bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pārkāpuši naturalizācijas jeb Latvijas pilsonības iegūšanas laikā doto solījumu un rīkojušies pret Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu.
Tādi nopietni vēja pūtieni, kādus piedzīvojām pagājušajās brīvdienās, visticamāk, ar katru nākamo gadu mūs piemeklēs arvien biežāk.
Kad dēļ Krievijas agresijas Ukrainā un nu arī citiem militāriem konfliktiem arī Latvijai vēl nopietnāk jādomā par apdraudējumiem, arvien lielāka nozīme ir Saeimā, īpaši tās Nacionālās drošības komisijā, lemtajam.
Valmierā, Akustikas kultūrtelpā, reiz viesojās dzejnieks un dziedātājs Valdis Atāls.
Ja nevari tautas atzinību nopelnīt, vari pacensties to nopirkt. Šķiet, uz to izmisīgi virzās Evikas Siliņas valdība. Protams, tai vispirms jāpārvar Finanšu ministrijas un tās vadītāja Arvila Ašeradena pretestība.
Šajās dienās plašu ažiotāžu izraisīja fakts, ka Saeimas nupat apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā iekļauts konkrēts termiņš, kad sabiedriskajiem medijiem jāpāriet uz satura veidošanu tikai latviski vai vēl arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodām – 2026. gada 1. janvāris.
Kamēr Apvienotā saraksta (AS) līderi, arī opozīcijā esot, turpina apgalvot, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ņemšana valdībā ir gandrīz valsts nodevība un vēlētāji to ilgi atcerēšoties un nepiedošot, izrādās, ka daudziem vēlētājiem par šādas valdības veidošanu ir no AS būtiski atšķirīgs uzskats.
Jaunievēlētais Valsts prezidents dienu no dienas turpina pierādīt, ka ir gan profesionālis diplomātisko attiecību sfērā, gan arī empātisks un pieejams sarunai cilvēkiem no vienkāršās tautas.
Šoreiz parunāsim nevis par skolu tīklu reģionā vai mazajām lauku slimnīcām, bet par pavisam necilām pelēki krāsotām metāla kastītēm ar, manuprāt, pārāk lielu atvērumu sānā – tā sauktajām suņu un vēl citu mazizmēra mājdzīvnieku āra pastaigu sausā (ne vienmēr, bet pārsvarā) atlikuma ievietošanai.
Pat ja Saeimas Apvienotā saraksta frakcijā «dezertierim» Igoram Rajevam neatradīsies sekotāji (jo zināms, ka valdībai naudīgu amatu visiem to kārotājiem nepietiek), šī politiskā veidojuma tālākā nākotne rādās visai sērīga.
Nupat publiskotas, kompānijas SKDS veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā ir apmēram vienāds to iedzīvotāju skaits, kuriem ir radikāli pretēji viedokļi par valsts attīstību.
Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm. Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.
Paziņa meklēja dzīvokli Valmierā. Īrēt vai pirkt, viņa pati vēl nezināja, bet šausminājās par īpašumu cenām.
Kad televīzijā Jāņa Dombura vadītajā raidījumā «Kas notiek Latvijā?» ne tikai prasīgi, bet arī diezgan kašķīgi tika vērtēti Saeimas tikko ievēlētie vai arī neievēlētie jaunā prezidija locekļi un jaunās valdības ministri, partijas «Latvija pirmajā vietā» līderis Ainārs Šlesers nesavaldījās un raidījuma vadītājam skarbi uzsauca: «Beidziet taču nu jau vai visus ar samazgām apliet!»
Daļai mūsu līdzcilvēku ir pilnīgi vienalga, ko viņi atstāj sev aiz muguras.