Mans sarunas biedrs nāk no mazā Grundzāles pagasta Palsas krastos un savos tikai 39 gados ir sasniedzis gana daudz karjerā. Pašlaik GINTS KUKAINIS jau trešo gadu ir valdes priekšsēdētājs Vidzemes pašvaldību veidotajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA ZAAO (ZAAO). Mūsu saruna notiek uz riteņiem – laika intervālā, ko pavadām Ginta vadītajā dienesta škodā ceļā no Valmieras līdz poligonam Daibe.
Reiz Rūjienas kultūras namā, kad tikko bija sācies Gvido Brenčeva diriģētā orķestra koncerts un skatuves malās lāsumoja purpursarkanie aizkari, gaismu spēlēs spoži mirdzēja mūzikas instrumenti un gaisā līdz pat augstajiem griestiem vēdīja svētku atmosfēra, skatītāji zināja, ka viņus gaida burvīgs mūzikas piedzīvojums.
INGA GEDUŠEVA ir krustabu, kāzu godu un bēru rituālu vadītāja, celoto jostu audēja, kā arī pirtniece. Manā skatījumā ļoti latviska un vieda sieva. Tuvojas vasaras saulgrieži, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts, tāpēc tautā tiek runāts, ka Jāņu naktij piemīt savs maģisks spēks. Tādā noskaņā arī aicināju Ingu uz sarunu par un ap saulgriežu pirts rituālu, dabā salasīto zālīšu spēku un vainagu pīšanu.
1941. gada 14. jūnijs ir viena no drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē – nevainīgi cilvēki bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem.
Kopš šī gada 2. februāra viņa, KRISTĪNE SAULĪTE, bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja, ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja. Pirms nedēļas viņa kopā ar kolēģiem bija darba vizītē Valmierā un pēc tam atlicināja laiku sarunai ar Liesmu.
Rīt no rīta mūsu pilsētā sagaidīsim skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera dalībniekus. Pieskāriens Sv. Sīmaņa baznīcas kliņķim nav tikai stāsts par sportiskajām veiksmēm, jo devīto reizi skrējiensoļojums augstu tur labdarības karogu.
Valmierā ir atklāta Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecība Latvijas Republikā. To vada OKSANA KIRIĻUKA. Ukrainiete no Ukrainkas, kas kopā ar meitām Valmierā ieradās pērnā gada martā. Kara dēļ. Viņa joprojām ir šīs asociācijas Ukrainā izpilddirektore un jau vairāk nekā gadu atrotītām piedurknēm un atvērtu sirdi strādājusi, lai savai valstij būtu klāt, lai savu Ukrainu celtu arī kara laikā.
Mātes dienā Sēļu muižā izskanēja ANTAS EŅĢELES koncerts.
Valmieras Valsts ģimnāzija esot vieta, kur pārspriest pagātni un sapņot par nākotni. Vēsturiskajai ēkai tagad blakus jau pāris jaunas. Viena pavisam svaiga, jo ēku, kur ir mācību telpas un sporta zāle, atklāja vien pirms nedēļas.
Lai atrastu OLIVERU PAVIČEVIČU, kurš dzīvo Dikļos, vienkāršākais bija piezvanīt viņa mātei žurnālistei Aijai Kuģei. Aija uz zvanu atsaucās, ejot pa kādu Parīzes ielu. Pagāja vēl vairākas dienas, kamēr Olivera aizņemtībā iegadījās brīvs brīdis mierīgai sarunai. Tikmēr ar pieaugošu interesi pētīju pieejamo informāciju, ko sniedz internets, viņš pats un sociālie tīkli.
Valmierietis AGRIS LASMANS kļuvis par pasaules čempionu ratiņkērlingā, un šis ir lielākais panākums Latvijas kērlinga vēsturē. Tiesa, Agris to nepaveica viens, bet pārī ar izcilo Poļinu Rožkovu, kas jau bijusi vairāku paralimpisko spēļu dalībniece. Agris sportojis kopš bērnības, piedalījies paralimpiskajās spēlēs Ķīnā un tagad cer, ka tandēms varētu būt tik veiksmīgs, lai jaukto pāru konkurencē turpmāk aizvien biežāk skatītos spožākā kaluma medaļu virzienā.
Mums paveicies, ka Pierīgas meitene Laura dzīvei un darbam izvēlējusies Valmieru. Rīga viņai šķietot par daudz trokšņaina un bezpersoniska, turpretī Valmiera, kā viņa saka, ir pilsēta ar sirdi. Pretī tai LAURA RUDZĪTE dod savējo, jau vairāk nekā 16 gadus strādājot par fizioterapeiti Vidzemes slimnīcā.
Imants Lancmanis – gleznotājs, mākslas vēsturnieks, grāmatu autors, Rundāles pils saimnieks, dzīvesgudrs cilvēks, kurā svarīgi ieklausīties. Viņa pārdomas ir vērtība. Tās viņš izsaka mākslā, vārdos un sajūtās.
ANITA VAIVODE ir Valmieras SOS bērnu ciemata vadītāja. Lai gan šajā amatā vien pāris mēnešus, viņa ir aktīva un darbīga, ar savu skatījumu uz lietām. Aicinājām viņu uz sarunu, lai nedaudz viņu iepazītu un jautātu, kā ir gājis pirmajos darba mēnešos Valmieras SOS bērnu ciematā.
1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Šajā dienā bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti vairāk nekā 43 tūkstoši nevainīgu cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un jauniešu, zīdaiņu mātēm uz rokām un pat vecu cilvēku.
Viņš ir uzņēmīgs jauns cilvēks, kurš savos tikai 38 gados jau paguvis gan iegūt izglītību, gan uzbūvēt un attīstīt savu biznesu. SIA AgroK valdes priekšsēdētājs un īpašnieks ARTIS KĀRKLIŅŠ no Valkas ieradies Valmierā mācīties, bet vēlāk mūsu pilsētu izvēlējies arī par savas dzīves un darba vietu.
Uz jautājumu, kā sokas, bijušais Saeimas deputāts ROMĀNS NAUDIŅŠ smaidot atbild ar vienu vārdu – izcili!, jo jau trīs mēnešus ir ārpus aktīvās politikas.
Savulaik humora un satīras žurnālā Dadzis bija rubrika Spurainas domas, kurā varēja lasīt dažādus asprātīgus aforismus.
Kāpēc sākās karš? Cik ilgi vēl jācieš Ukrainai? Jautājumi, kurus nepārstājam uzdot gada garumā. Kāds bijis šis laiks un kāds vēl mums priekšā? Kā vēsturē pētīs un vētīs 21. gadsimta karu Eiropā? Plaša tēma sarunai ar vēsturnieku, pētnieku, asociēto profesoru un Vidzemes Augstskolas padomes locekli GATI KRŪMIŅU.
Manam sarunas biedram vakar apritēja apaļš simtnieks! HARALDS KUPLIS jubileju svinēja savās gandrīz divsimtgadīgajās tēva mājās – Rencēnu pagasta Jaunaičās, kuras atstāja 1943. gada rudenī, bet atgriezās tikai 1995. gadā pēc gariem kara un pēckara ceļiem ar galējo pieturu Magadanas apgabala zelta raktuvēs.