Pavasaris jau pilnā plaukumā, un tepat aiz stūra nāk vasaras saulgriežu laiks. Tā vien gribas iziet dabā un klausīties putnu skanīgajās balsīs, un kas vēl labāk var asociēties ar vasaras ieskandināšanu nekā kokles maģiskās un virmojošās skaņas.
Laikam kļūstot siltākam, Latvijā notiek daudz dažādu tirdziņu, kuros iespējams iegādāties vietējo mājražotāju izstrādājumus. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra izdotajā «Ceļvedī mājražošanā» minēts, ka mājražošana ir tāds vērtību kopums, kurā lieliski atspoguļojas gan Latvijas reģionu identitāte, gan dažādas tradīcijas, gan arī unikāli vietējie produkti un ģimenes roku darbs.
Jau tradicionāli Burtnieku novada stends bija arī Valmierā notikušo Vidzemes Uzņēmēju dienu 2019 izstādē, par ko sīkāk Burtniekam pastāstīja novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja MADARA TIMERMANE:
Tradicionāli nu jau vairākus gadus valsts čempionāts spiningošanā no laivām tiek uzsākts Burtnieku ezerā no kempinga Ezerpriedes. Jāteic, ka šī ir vislabākā vieta, kur ezerā noorganizēt šādas sacensības: pie saimnieces Zanes Jēgeres kempingā ērtas naktsmītnes un atbilstoša infrastruktūra, bet vislielākais prieks par iztīrīto un bojām apzīmēto kanālu, kurā bez grūtībām ērtu vietu var atrast vairāki desmiti laivu.
Vispirms gribu atvainoties Burtnieka lasītājiem – manis solītās intervijas ar jauno novada domes priekšsēdi Edvīnu Straumi šoreiz nebūs. Novada pirmais vīrs pieklājīgi, taču strikti no piedāvātās publiskās tribīnes atteicās.
Burtnieku novada pašvaldība jau piekto gadu organizēja Vides attīstības projektu konkursu. Tā mērķis – veicināt novada pagastos publiskās teritorijas sakoptību un drošību, piedāvājot jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanai. Burtniekam par šī gada konkursu pastāstīja novada pašvaldības attīstības projektu vadītāja ELĪNA RULLE.
Tamaza Pertijas vadītajiem VALMIERA GLASS VIA futbolistiem nav izdevies pagarināt trīs spēļu bezzaudējumu sēriju – svētdien spēlē Liepājā atzīstot vietējās futbola komandas pārākumu ar 0:1 (0:0).
Sestdien visā Latvijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem piedalījās 474390 jeb 33,6% balsstiesīgo, kas gan ir par 3% vairāk nekā 2014. gada vēlēšanās, tomēr latviešu aktivitāte ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – 50,95%, kā arī no kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, kur pie urnām devušies attiecīgi 52,88 un 37,6% balsstiesīgo.
Jo mērogos lielāka, svarīgāka un sarežģītāka ir mūsu politiskā izšķiršanās, jo diemžēl pliekanāka ir ne tikai Latvijas balsotāju attieksme, bet arī mandātos it kā vitāli ieinteresēto partiju azarts.
Zemkopības ministrijas mājaslapā pašlaik aktuāla ir aptauja par to, kurš no nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata mērķiem jums liekas svarīgākais. Tā kā aptauja ir tikai nesen iesākta, tad pagaidām atbildes iesūtījis samērā neliels respondentu skaits, taču arī tas jau itin uzskatāmi parāda prioritāšu tendences. Pagaidām vairums aptaujas dalībnieku uzskata, ka saimniecībām laukos jāstrādā tā, lai saglabātu gan bioloģisko daudzveidību, gan arī tīkamu ainavu. Prieks par šādu nostāju!