Jaunuzceltie īres nami Valmierā jau sekmīgi aizvadījuši pirmo pilno ekspluatācijas gadu. Pa šo laiku uzkrājusies pieredze, ko noteikti varēs ņemt vērā gan nākamo namu būvē tepat Valmierā, gan, ja tas kādu nopietni ieinteresēs, arī citviet Latvijā. Pa šīm lietām Liesmai stāsta «Valmieras Namsaimnieka» valdes priekšsēdētājs ILMĀRS SKĀDULIS.
Zilais kalns vienmēr asociējies ne tikai ar svētvietu, bet arī ar tā apkārtnē esošajiem kūdras purviem un šī dabas resursa ražotni. Arī tagad, kad purvu apsaimniekošana ir vācu kompānijas «Klasmann-Deilmann Latvia» SIA rokās. «Kompānijai ir vairāki šādi meitas uzņēmumi, tostarp Lietuvā.
"Liesma" aprunājās ar Kocēnu skautu nometnes vadītāju VIESTURU LAIMĪTI.
Ceturtdien, 23. janvārī, Kocēnu pagasta 1. bibliotēkā Kocēnos norisinājās kocēnietes Ilzes Freimanes romāna «Kafija diviem» atvēršanas svētki. Šajā pasākumā piedalījās arī apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka un grāmatas redaktore Dace Daina Grūbe. Pasākuma viesus gan sagaidīja, gan starplaikos ar brīnišķīgu mūziku priecēja Valmieras Mūzikas skolas kokles spēles pedagoģe Dace Priedīte.
Tradicionāli vieglatlēti ziemas sezonu sāka ar sacensībām Jēkabpilī. Arī šogad mūsu vieglatlēti devās uz sacensībām Daugava 2020. Mūsu sportistiem sacensībās astoņas medaļas, trīs no tām – zelta.
25. janvārī Cēsu sporta kompleksā norisinājās Sporta Punkts krosmintona balvas izcīņa 2019, kas vienlaikus bija arī Latvijas Krosmintona līgas 3. posms. Beverīnas novadu šajā posmā pārstāvēja 13 krosmintonisti STK Zaļā Pēda un Trikātas pamatskolas sastāvos.
Ļoti interesantu dāvanu Valmieras muzejam ceturtdien pasniedza pērnā gada Goda valmierietis Juris Tārs. Tie ir divi biezi zviedru žurnālista Gunnara Veterberga (Gunnar Wetterberg) sarakstīti sējumi par savulaik cieši ar Valmieras, arī Cēsu un visas Vidzemes vēsturi saistīto Zviedrijas kancleru Akselu Uksenšernu (Kansler Axel Oxenstierna i sin tid) oriģinālvalodā.
Kā rādās, politiķu skurbā sajūsma par to, ka valdība ir nostrādājusi gadu un veikli pārcietusi mediķu protestus, «nebeidz beigties». Baidos, ka šādā pacilātībā valsts vara tiešām var nolaisties līdz mēģinājumam pilsoniskai sabiedrībai ierādīt «tās īsto vietu».
Esam tik dažādi. Kas vienam ekskluzīvs, tas otram – nederīgs. Tā kā dabas māte mūs radījusi ar ļoti atšķirīgu ādas struktūru un jutību, tad savu tuvinieku un paziņu lokā zinu pietiekami daudz cilvēku, kuri gadiem ilgi sevi uzskata par Latvijas kosmētikas senākā lielražotāja, uzņēmuma «Dzintars» faniem ne tikai vārdos, bet arī regulārā šīs ražotnes izteikti barojošā sejas krēma «Niveja» patērētājiem.
Staigājot pa Valmieru, esmu pamanījusi automašīnu ar uzrakstu «Vairumnieks». Pirms dažām dienām biju iegājusi veikalā, pie kura stāvēja šī uzņēmuma automašīna. No veikala pārdevējas uzzināju, ka gardumus, ko es pērku, ražo šis uzņēmums. Pameklējot internetā, atradu informāciju, ka veikals «Vairumnieks» atrodas Smiltenē, tepat kaimiņos. Liesma devās ciemos uz Smilteni, lai aprunātos ar vienu no «Vairumnieka» uzņēmuma vadītājiem VITĀLIJU ĻEBEDEVU.