No 4. līdz 31. maijam Kocēnu novadā norisinājās ceļošanas akcija «Pavasara vaibsti», ko organizēja Kocēnu novada pašvaldība sadarbībā ar novada tūrisma uzņēmējiem. Akcija no divu dienu garuma pērn šogad izaugusi līdz pat piedzīvojumam mēneša garumā, kura laikā varēja piedalīties gan aktīvās atpūtas, gan kultūras un sporta pasākumos, kā arī tika dota iespēja viesoties pie tūrisma uzņēmējiem. Akcijas noslēgumā dalībnieki piedalījās izlozē un varēja laimēt vērtīgas balvas.

Nupat sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākās parakstu vākšana par atbalstu iecerei pieņemt likuma normas, kas paredzētu 5% darba vietu publiskajā sektorā rezervēt personām ar invaliditāti.

Pērn 30. novembrī «Liesma» vēstīja par to, kādēļ 28. novembrī Valmierā sākās viena no vecākajiem Latvijas dievnamiem – LELB Sv. Sīmaņa baznīcas (1283) – vēsturisko zvanu nocelšana. Draudzes vadība zināja teikt, ka Sv. Sīmaņa baznīcas tornī līdz šim atradušies divi bronzas zvani: vecākais 1754. gadā Stokholmā izgatavotais diametrā ir 942 mm un svarā aptuveni 480 kg, bet jaunākais 1902. gadā Rīgā tapušais zvans diametrā ir 830 mm un sver aptuveni 350 kg. Abi zvani laika ritumā bija saplaisājuši un vairs neskanēja, tādēļ bija nolemts tos vispirms nocelt un tad pirms vešanas restaurācijai uz Nīderlandi novietot baznīcā valmieriešu un pilsētas viesu apskatei.

No 2. līdz 6. jūnijam Kocēnu novada Dikļos norisinās koktēlnieku plenērs. Visas  nedēļas garumā 10 Rīgas Tehniskās universitātes studenti pēc pašu radītām skicēm no koka veido dažādus Vika pasaku tēlus, kuri pēcāk savu vietu apskatei atradīs turpat Dikļos – Vika pasaku parkā. Plenēra laikā Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra vasaras terasē norisinās radošās darbnīcas, kuras vada Latvijas Amatnieku kameras prezidents, inženierzinātņu doktors, RTU asociētais profesors Vilnis Kazāks.

Sestdien un svētdien Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā jau 49. reizi notika latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, kur individuālā stendā tika popularizēts Valmieras un arī Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu tūrisma piedāvājums.

Tiešās pirkšanas kustība Latvijā populāra kļuva aptuveni pirms 10 gadiem. Pulciņus veido pircēju – entuziastu grupas, kas ik nedēļu vēlas iegādāties vietējo produkciju no tuvākajām saimniecībām.

Aizvadītajā nedēļā no Turcijas pilsētas Izmiras pārradās šā gada Latvijas čempioni robotikā – Rubenes pamatskolas komanda. Šīs First Lego League (FLL) pulcēja 10-16 gadīgos bērnus. Tas bija kosmoss! Un mēs tajā jutāmies labi. Starp Eiropas 44 komandām (21 valsts) un pasaules 38 komandām (18 valstis) bija tādi grandi kā ASV, Japāna, Ķīna, Koreja, Taivāna, Arābu Emirāti, Indija utt. Rubenes pamatskola bija vismazākās skolas komanda, bet bijām gana ņipri un varoši, lai par sevi liktu runāt, saņēmām daudz apbrīnas un atzinības vārdu par paveikto – tiekot un startējot šajā lielajā pasākumā.

Valmieras tehnikumā aizvadīti Labo darbu svētki, kuros ik gadu sveic aktīvākos, atsaucīgākos un sportiskākos jauniešus ārpusstundu darbā. Šogad tika sveikti tie, kas bijuši sabiedriski aktīvi un piedalījušies dažādos skolas rīkotajos pasākumos, kā arī darbinieki, kuri ar savu darbu rādījuši piemēru un paveikuši vairāk, nekā prasīts.

Aptuveni 20 gadus Raunā zemnieku saimniecībā «Mežnoras» to saimnieki ĀRIJA un AIVARS URBASTI audzē zemenes siltumnīcās. Pašlaik zemenes aug vairāk nekā 2000 kvadrātmetru lielā platībā. Mūsu saruna par to, kā pie pircēja nonāk vietējās zemenes un ko tās prasa no audzētāja.

Jau vairākus gadus virs Burtnieka un tā pļavām putnu vērotāji pietiekami bieži manīja arī Latvijas dižākos putnus – jūras ērgļus (Haliaetus albicilla), kurus ornitologi savā žargonā dēvē par jūrniekiem. Novērojumu laiks un apstākļi, kādos jūrnieki bija redzēti, deva pamatu aizdomām, ka tuvumā ir jābūt arī šo putnu ligzdai. Nu «Latvijas valsts mežu vēstniecība» interneta adresē www.facebook.com/LVMVestnieciba ir izplatījusi vēstījumu, ka vairākus gadus ieilgusī jūras ērgļa ligzdas meklēšana Burtnieku ezera apkārtnē ir vainagojusies panākumiem. Veicot meža apsaimniekošanas darbus, ligzdu meža masīvā, kura platība aizņem turpat 2000 hektārus, atrast izdevies LVM vides plānošanas speciālistam Kasparam Liepiņam.