Klusi pagājis šis laiks Trikātas amatierteātrim «TATS». Līdz ar valstī pieņemtajiem ierobežojumiem tika pārtraukti arī teātra mēģinājumi, kas atsākti pavisam nesen. 

Vasaras nodarbinātībai bērni un jaunieši Beverīnas novada pašvaldībā varēja pieteikties līdz aprīļa beigām. Kopā šo iespēju izmantoja 51 skolēns, kas ir mazliet mazāk nekā pagājušogad, kad tika saņemti 67 pieteikumi.

No neatminamiem laikiem tā iegājies, ka ikdienā klusi darbīgā Rūjiena, kas ar savu rāmumu svešiniekam vai paviršam caurbraucējam no stresainās lielpilsētas varētu šķist par daudz miegaina, sestdienās, īpaši vasarās, pārtop par ļoti dzīvīgu Ziemeļvidzemes tirdzniecības centru, līdzīgu tam, kādu to apraksta simt gadus senās avīzēs.

Pagājušajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iesniedza Saeimā grozījumus divos likumos, kuru mērķis ir veicināt viltus ziņu apkarošanu Latvijā. Ierosinājumi ir atklāti strīdīgi, galvenokārt tādēļ, ka jautājumam par to, kas tad īsti uzskatāms par viltus ziņām, ļoti bieži ir atklāti politiska pieskaņa.

Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2,9% pret pagājušo ceturksni un par 1,5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. 

Pašreizējie krīzes apstākļi jau kopš marta negatīvi ietekmējuši arī mūsu valsts piena ražošanas nozari. Lauksaimniecības datu centra informācija apliecina, ka aprīlī valstī nodotā svaigpiena apjoms sarucis par 2,8% salīdzinājumā ar pērno gadu. Turpinājies arī  ganāmpulku skaita kritums, to nu ir par 9,6% mazāk nekā aizvadītā gada aprīlī, bet slaucamo govju skaits samazinājies par 4,9%. 

Turpinot iesāktās tradīcijas un veicinot iedzīvotāju šķirošanas paradumus, Latvijas Zaļais punkts sadarbībā ar partneriem no šā gada aprīļa īsteno šķirošanas akciju «Elektronikas šķiratlons». 

Šā gada 10. maijā apritēja 20 gadi, kopš MAIJA KLEINBERGA un DACE STŪRE, saliekot kopā savus zirgus un zināšanas zirgkopībā, izveidoja SIA «Zirgaudzētava Kocēni». 

Attālinātas mācības, jauniešu aktivitātes sociālajos tīklos, dalība dažādos konkursos un projektos, kas arī notiek attālināti, – tā jaunieši gūst pieredzi, paplašina redzesloku un nopelna balvas. 

Būs grūti vairs izpētīt, kurš valodnieks Latvijas visbezkaunīgākajai un rijīgākajai zivij kā elegantai dāmai vārdu izvēlējies sieviešu dzimtē – līdaka. Ir jau gan arī dainās «Ai, zaļā līdaciņa, nāc ar mani spēlēties…», taču varbūt pati dziesma ir pasvaiga, jo 16. gadsimta rakstos bieži šī zivs ir minēta kā «lideks», «līdaks», arī «līdacis».