22. jūnijs parasti tiek uztverts kā diena pirms Līgo dienas ar pirmssvētku steigu, laika prognožu lasīšanu un gatavošanos tradicionālajiem svētkiem. Kalendāros gan ir norāde, ka atzīmējama Varoņu (1919. gada Cēsu kauju) piemiņas diena, taču realitātē tas skar Cēsis un to tuvāko apkārtni. Kaut kā esam aizmirsuši, kas notika šajā pašā datumā pārdesmit gadus vēlāk. Jo vēsture dažbrīd ir visai dīvaina lieta.
«Paskatījāties vakar, aizvakar debesīs? Mēs jau gadu gadiem esam iemācījušies vecās zintnieku gudrības, ka tad, kad redz diega platuma mēnestiņu, tad jāskaita pantiņš, lai no Dieva būtu veselība,» tā vakar iesākās Kocēnu novada Silkalnu saimnieces Zeltītes Kavieres izglītojošais seminārs par meža nekoksnes resursiem un to izmantošanu.
Biedrība «Siera klubs» un Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar Skrundas novada domi, Valmieras pašvaldību un Valmieras Kultūras centru, Rēzeknes, Jelgavas un citu lielāko pilsētu pašvaldībām, ar Latvijas piena pārstrādes un maizes ražošanas uzņēmumiem pirmo reizi Latvijā organizē četru reģionu konkursu «Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā».
— Kā vērtējat jaunās domes sastāvu? — jautāju Beverīnas novada domes priekšsēdētājam MĀRIM ZVIRBULIM.
— Esmu pārliecināts, ka šis domes sastāvs būs darbīgs un novadā viss būs labākajā kārtībā. Ir gan jādomā, kā jaunos deputātus labāk ievadīt izpratnē par lemjamajiem jautājumiem. Te es domāju ne vien darbošanos novada domē, bet arī pašvaldību institūcijās, sevišķi Pašvaldību savienībā. Jaunajiem ir jāiet plašumā, jo agri vai vēlu vēlētāju apvienībām, kādas vēl ir novadā, būs jāpieslienas kādam lielākam veidojumam.
22. jūnija vakarā Mūrmuižas estrādē notika Jāņu ielīgošanas pasākums. Vispirms sanākušie varēja noskatīties Kauguru pagasta amatierteātra «Vīzija» šajā sezonā iestudētās Rūdolfa Blaumaņa lugas «Ļaunais gars» (1892. gads) pirmizrādi.
Par tādu novada pašvaldība uzskata īpašumu «Kadiķi 2» Valmieras pievārtē Kauguru pagastā. Te jebkāda veida uzņēmējdarbībai, videi draudzīgas ražošanas uzsākšanai tiek piedāvāta turpat 2,5 hektāru liela platība, uz kuras ir arī vecs šķūnis un kūts (tās atbilstoši saimniekotāja iecerēm ir vēl izmantojamas vai arī nojaucamas). Teritorijā ir ūdensvads, pie tās robežas elektrības transformators. No uzņēmējdarbības sācēja par šīs teritorijas iznomāšanu novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis sola prasīt vai pašu minimālāko summu, ko atļauj Valsts un pašvaldības mantas apsaimniekošanas likums. Viņš uzskata, ka šī teritorija ražošanas uzsākšanai ir daudz ātrāk izmantojama nekā vēl tikai topošais Valmieras industriālais parks.
2. jūlijā nu jau trešo reizi Cempu «Arājos» parkā pie Jāņa Jākabsona biedrība «Beverīnas amatnieki» organizē kopā nākšanu «Kaimiņu būšana».
«Valmiera ir jauneklīga, brīva pilsēta, kas attīstās. To sajutu jau laikā, kad studēju Vidzemes Augstskolā, kad sāku strādāt pašvaldībā. Tas bija pirms vairākiem gadiem, bet manī šī sajūta nav zudusi. Valmierā ir daudz uzņēmīgu, strādāt gribošu cilvēku, kuri domā, kā vairot labklājību. Arī es esmu gatavs būt šajā komandā un darboties,» saka Toms Upners, kurš kopš 2013. gada novembra vada Valmieras Kultūras centru un pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlēts arī par pilsētas pašvaldības domes deputātu.
Turpinām publicēt Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas organizētā konkursa “Manas dzimtas relikvija” labākos darbus. Vienā ģimenē relikvija ir vērpjamais ratiņš, kas kalpojis vairākām paaudzēm, citā grāmata vai rotaļlieta, vēl trešajā — dzimtas mājas stāsti...
Cilvēka vārds ir durvis uz noslēpumu un patiesību.
Tā uz teātra zinātnieka un vārdu tulka Gunnara Treimaņa grāmatas Mīlestībā dzimis vārds pēdējā vāka (2001). Izdevumā personvārdu skaidrojums papildināts ar dzejām un veltījumiem. Vārdu tulkojumu pamatā jau no 10 gadu vecuma veikti novērojumi, arī, protams, krāsaina fantāzija. Un atziņa: katrai tautai raksturīgie, bieži sastopamie vārdi vairo cilvēka spēku un enerģiju!