Kur gan vēl cilvēkam meklēt padomu, aizstāvību vai palīdzību, ja ne pie sevis paša ievēlētas valdības? Sevišķi tagad, kad kara sašūpotās pasaules ekonomikas svārstībās dažāda veida atbalsts ir vajadzīgs visiem. Tostarp arī sabiedrības aktīvākajai daļai – uzņēmējiem.
Ziemeļvidzemes pamatskolas darbu Izglītības kvalitātes valsts dienests novērtējis atzinīgi, un skola saņēmusi akreditāciju uz nākamajiem sešiem gadiem.
No 8. līdz 12. jūnijam Jēkabpils un Ogres apkārtnē, kā arī Ādažu poligonā notika iepriekš plānotas starptautiskās militārās mācības Knight Swift 22, kuru laikā iesaistīto vienību štābi veica plānošanas un vadības vingrinājumus, lai pārbaudītu un pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku savietojamību ar daudznacionālās divīzijas štāba Ziemeļi komandvadības elementiem un sabiedroto valstu vienībām.
Pagājušās nedēļas nogalē Labklājības ministrija (LM) nāca klajā ar priekšlikumu nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem no valsts līdzekļiem kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, kas pārsniedz iepriekšējās apkures sezonas vidējos rādītājus.
Uz redakciju zvana satraukts autovadītājs, vīrs ar stāžu pie sava spēkrata stūres, un pauž emocijas par situāciju, kuru piedzīvojis auto stāvlaukumā pie mazā veikala Rimi (bijušā Supernetto) Rubenes ielā Valmierā.
Jau rīt ikgadējās skates Gada labākā būve Latvijā 2021 žūrija trešajā kārtā jeb finālā, kas notiks Rīgas Celtniecības koledžā klātienē un interneta tiešsaistē, kur to varēs vērot ikviens interesents, prezentēs vairāk nekā 30 objektus.
Jau 2021. gadā atbalsta konkursa iedzīvotāju iniciatīvām «Sabiedrība ar dvēseli 2021» ietvaros iedzīvotāju grupa «Strenču fotogrāfa Dāvja Spundes piemiņai» sadarbībā ar mākslinieku Edgaru Kvjatkovski izveidoja un Strenču kapsētā, kur ir fotogrāfa atdusas vieta, uzstādīja oriģinālu pieminekli Strenču vēstures foto dokumentētājam Dāvim Spundem.
Saglabājoties vasarīgiem laikapstākļiem, aktuāls jautājums ir brīva piekļuve dzeramajam ūdenim pilsētvidē.
Kā secinājusi Valsts kontrole, Latvijā pašlaik ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Revīzija apliecina, ka pašlaik Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma nav samērīga, efektīva un ekonomiski pamatota.
Visā pasaulē, arī Latvijā, pārāk daudz pārtikas produktu nonāk atkritumos – satraukušās starptautiskās organizācijas. Mūsu valstī katrs iedzīvotājs gada laikā izmet vidēji 130 kg dažādu produktu – pārtikas atlikumus un pārpalikumus, produktus ar beigušos derīguma termiņu un pārtiku, kas vienkārši vairs neizskatās svaiga. Lai šo atkritumu apjomu samazinātu, mazliet jāmaina savi paradumi, bet eksperti norāda, ka ekonomiska domāšana noteikti palīdz pieņemt lēmumus.