Tā par 1988. gada 7. oktobra Latvijas tautas Lielo manifestāciju Mežaparkā 1995. gadā izdotajā atmiņu stāstā «Gadījuma karakalps» teicis Atmodas līderis Dainis Īvāns. Vērtīgs izdevums. Lūk, citāts: «Mežaparka manifestācija bija kā starta laukums lidojumam, kas iespējams tikai reizi tūkstošgadē!» Sākoties Latvijas Tautas frontes dibināšanai, brīvības ideju aizstāvji Marina Kosteņecka un Jānis Rukšāns rakstīja: «Tā stunda ir situsi! Šodien vai nekad! Ja palaidīsim garām šo izdevību, cilvēce mums nepiedos, un nebūs jau arī vairs kam piedot!»

Šogad aprit 30 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu». Ar atmiņām un piedzīvoto dalās MĀRIS ZARIŅŠ. Māris ir dzimis, audzis Rūjienā, 20 gadus nodzīvojis arī Mazsalacā, šobrīd dzīvo Valmierā. Tajā laikā, kad norisinājās šie vēsturiskie notikumi, strādāja Mazsalacas MRS.

Lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ noteikti dažādi ierobežojumi, tos ievērojot, arī šādos apstākļos iespējams paveikt daudz labu darbu. Tā kompleksā «Zeme. Cilvēks. Stari», Dikļu pagastā, pēc saskaņota grafika, cilvēkiem ierodoties un strādājot pa vienam, turpinās teritorijas labiekārtošana. Šopavasar, papildinot jau esošo kolekciju, «Staros» iestādīti jauni kociņi, no meža zvēriem sargājot Latvijas simtgadei par godu stādītos 100 kokus, ar žogu apjozta «Svētbirzs», kā arī paveikts ne mazāk nozīmīgs un svētīgs darbiņš – teritorijā pie daudzajiem apskates objektiem izvietotas informatīvas plāksnītes. Teritorijas plānojums un objektu izvietojums veidots, pamatojoties uz sakrālās ģeometrijas principiem. Pieminēšu, ka plašajā, septiņu hektāru lielajā teritorijā apmeklētājiem grūti, patiesībā neiespējami atrast nesakoptu vietu.

Par Sudrabkalnu Viesistabu 2018. gada 23. augustā rakstījām Liesmā publikācijā Kocēni mani ielaida spēlēties savā pagalmā. Ir pagājis pusotrs gads, Liesma vēlējās uzzināt, kā tagad iet Sudrabkalnu Viesistabas saim­niecei JUDĪTEI BUKŠAI. 

JUSTĪNE VALDMANE kopš 2019. gada janvāra vidus ir pašnodarbinātā persona. Savās mājās Dikļu pusē ir izveidojusi pašas apģērbu zīmolu "Justīnes Studija".

Šonedēļ Latvijas pašos augstākajos torņos tiek pacelti valsts karogi, tā simboliski sveicot valsts iedzīvotājus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, sabiedrību informē VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (turpmāk – LVRTC). 

Pagājušajā nedēļā pandēmijas dēļ gandrīz bez jebkādas ievērības palika ziņa, ka Saeimas vairākums otrajā lasījumā nolēmis neparedzēt iespēju pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanas pašvaldību vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām.

Februārī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 0,9%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Produkcijas apjomu kritums bija gan kokap­strādē, gan pārtikas rūpniecībā, kas ir lielākās nozares. 

Liela daļa sabiedrības nu jau pieradusi pie jaunajiem dzīves un ikdienas sadzīves apstākļiem. Cilvēki pret vīrusa iniciēto ārkārtas situāciju valstī izturas pietiekami atbildīgi, diez vai kādam gribas tā vienkārši no brīvas gribas izmēģināt mūsu mediķu prasmes Covid-19 likvidēšanā. Visu cieņu dažāda ranga ļaudīm baltajos halātos vai citas nokrāsas profesionālajā apģērbā – statistika joprojām apliecina, ka vismaz pagaidām mazā Latvija pret lielo pandēmiju turas braši.

Laika pulkstenis aprīlī noskaitījis Rencēnu skolas bijušās skolotājas Lidijas Ķibermanes lielo darbu, labo nodomu un gūto sasniegumu 90 gadus. Viņas viedais gājums sācies Sinoles pagasta Mālmuižā, «Lejasbaranos» jaunsaimnieku Asmaņu ģimenē kopā ar māsu. Izglītības ceļi veduši Mālmuižas pamatskolā un Gaujienas vidusskolā, tad Fizkultūras institūtā viegl­atlētikas specialitātē. Turpmākie 32 gadi veltīti vienīgai skolai Rencēnos (1953 — 1985), gan vidusskolas, gan pamatskolas audzēkņiem.