ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu noteiktās sankcijas ir radījušas virkni interesantu jautājumu – gan par pašām sankcijām, gan arī par to, kādiem mērķiem tiek izmantots sankciju esamības fakts.
Katrs pats savas laimes kalējs, taču, lai novadu reforma nebeigtos ar čiku, tā mums «jāizkaldina» visiem kopā. Būs smagi jāstrādā gan Saeimai ar valdību un ministrijām, gan tagadējo pašvaldību politiķiem un ikvienam sabiedriski aktīvam pilsonim.
Kādēļ, apmeklējot dažādas valsts institūcijas, nereti nākas dzirdēt par Valmieru kā Latvijas veiksmes stāstu ekonomiskās izaugsmes ziņā? To noskaidrot bija ASV vēstniecības Tirdzniecības nodaļas vadītāja vietnieka Endrjū Barija (Andrew Bury) un viņa kolēģes, vēstniecības ekonomikas speciālistes Alinas Jefremovas darba vizītes mērķis Valmierā.
Ziemassvētku tirdziņa laikā labdarības akcijā «Ezīša miga» saziedoti 513 eiro.
Biedrībai «Latvijas aitu audzētāju asociācija» (LAAA) ir skaista tradīcija – pirms gada nogales pulcēt vienviet aitkopjus, lai atskatītos uz paveikto, pateiktos par sasniegumiem nozares attīstībā un arī kopīgi atpūstos. Šoreiz šāda kopā būšana nesen bija Līgatnes kultūras namā.
LARISA PALKAVNIECE ir pedagoģe, Valmieras Mūzikas skolā strādājusi par klavierspēles pasniedzēju un direktora vietnieci mācību darbā no 1973. gada.
JURIS PALKAVNIEKS 50 gadus strādājis autoceļu būvniecības un uzturēšanas nozarē vadošā darbā vairākos uzņēmumos, Valmierā no 1971. gada.
Ingrīdas un Helmuta vecāki.
RIČARDS ŠTIBE ir Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks. Viņš «Valmieras Jauniešu balvā 2019» tika apbalvots kā Gada jaunietis par iniciatīvu un nesavtīgo darbu skolā un dažādās jauniešu organizācijās Valmierā.
Ar ministra gādību
Stāstījumu par pirmskara Valmieras nozīmīgākajām būvēm pabeigšu ar skaistāko un iespaidīgāko no tām – tagadējo Vidzemes Apgabaltiesas ēku, agrāko tiesu namu, kuru svinīgi atklāja tieši pirms astoņdesmit gadiem, 1938. gada 1. novembrī.
Netiekam galā ar to, kas piedzīvots un izaug no mūsu tautas traģiskās pagātnes — tā pēc trim spraigām stundām, ko piepildīja vēsturnieku uzstāšanās, diskusija un jautājumi, Valmieras muzejā teica Dr. hist. Jānis Šiliņš.
Gadu projām iešana līdz šim bija ierasta ar tumšo laiku izteikti pārvarošu gaišumu, kad svaigi uzsnidzis sniedziņš vai pat pamatīgas kupenas ne vien ārēs un ceļmalās, bet arī Valmieras skvēros, pamežos, sētmalēs un citur sedza un nosedza ne vienu vien vēl sakopt nepagūtu šmucēšanu. Šogad šādu ainiņu (ar vai bez vainiņām) piesegšanu ziema ir pamatīgi nokavējusi. Tādēļ varam pat labāk izvērtēt, kā un cik patiešām izteiksmīgi un zibīgi ziboši rotātais pilsētas centrs joprojām kontrastē ar dažu aizmirstībā atstātu pilsētas nostūri vai briksni, kuru kopumā arvien vairāk un interesantāk sakoptajā Valmierā jau paliek tik maz, ka zobgaļiem un nebūšanas atgādinošajiem šanas rakstītājiem tematu ar katru gadu kļūst arvien mazāk.