Pārgaujas novadā viens no interesantākajiem objektiem ir dabas un tehnoloģiju parks URDA, kas dažu pēdējo gadu laikā izveidots tieši kaimiņos, faktiski pat blakus SIA ZAAO atkritumu noglabāšanas poligonam Daibe. Pirms gada sanāca būt uz parka galvenās ēkas atklāšanu, tāpēc viņnedēļ izmantoju iespēju šeit paviesoties pusstundu pirms pirmā pilnā darba gada jubilejas pasākuma atklāšanas. Mana sarunas biedrene – vides izglītības projektu vadītāja URDĀ IEVA FREIMANE-MIHAILOVA.

Šogad Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrības biedru sacensības spiningošanā no laivas notika 12. maijā. Tās tika organizētas atbilstoši Burtnieku ezera saistošajiem noteikumiem. Uz starta pie Rūjas ietekas stājās 16 laivas ar 31 dalībnieku. No šā kuplā skaita uz tradicionālo zupu un lomu svēršanu Sedas laivu bāzē ieradās gan tikai 20 dalībnieki. Šoreiz sacensību uzvarētāja loms bija izcils, jo svēra vairāk nekā otrās, trešās un ceturtās vietas lomi kopā!

Maijs ne tikai skolēniem, bet arī studentiem ir pilns satraukuma un neziņas, taču arī priecīgiem un nedaudz skumjiem brīžiem, jo pēc nodotiem gala darbiem un pēdējiem pārbaudījumiem, kā bakalaura darbs, tuvojas izlaidums, kas noslēdz vienu būtisku posmu katra studenta dzīvē. Studiju laiks paliek atmiņā katram, iemesli gan var būt dažādi. Reinim, Klāvam un Ervīnam šis laiks augstskolā paliks atmiņā, arī pateicoties spēlēšanai basketbola komandā VALMIERA GLASS/VIDZEMES AUGSTSKOLA, kas šogad spēlēja augstākajā OlyBet Latvijas – Igaunijas līgā, cīnoties ar spēcīgākajām abu valstu komandām.

Starp dižiem un dažādiem notikumiem iepriekšējā nedēļā publiskajā telpā mazāk pamanīta palika Ministru kabineta (MK) 14. maija sēde. Taču tajā tika atļauts tālākripinājums daudziem pašvaldību vadītājiem ļoti nepatīkamajam strīdus ābolam – teritoriālajai reformai. Proti, akceptēja VARAM ziņojumu «Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli», dodot mandātu oficiālajām konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrības informēšanai par 35 pašvaldībām pašreizējo 119 vietā.

Maijs Latvijas pašu jaunāko laiku vēsturē ir nozīmīgs mēnesis, jo 4. maijā mēs atzīmējam Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas dienu. Tāpat 2004. gada 1. maijā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), un šogad apritēja 15 gadu, kopš mēs esam šīs alianses dalībvalsts.

Šo vēlēšanu uzkrītoša iezīme ir normālām Latvijas partijām agrāk pilnīgi neiespējama lieta – no malas pieaicinātu cilvēku, «piepirktu spēlētāju», likšana triju it kā spēcīgu sarakstu galvgaļos. Tā ir dīvaina un nožēlojama īpaši tāpēc, ka šiem cilvēkiem nav ne kripatas politiskā darba pieredzes. Taču partijas izliekas neredzam šo absurdu un (it kā) pilnīgā nopietnībā taisās viņus «šaut kosmosā». Tā degradējas EP vēlēšanu svarīgums pilsoņu prātos, un daudziem tas šķiet kārtējais «skaistumkonkurss, kas manu dzīvi nekādi nemainīs».

Piektdiena, kā tas ierasts gandrīz katrās ikgadējās Vidzemes Uzņēmēju dienās, starptautiskā pasākuma 22. reizē atnāca ar lieliskiem laika apstākļiem. Saule pamatīgi sildīja visus ekspozīcijas dalībniekus un arī izstādes apmeklētājus. Pasākuma atklāšanā blakus ierastajiem ciemiņiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas Federācijas bija arī kupls pulciņš gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu zvejnieku.

Valmierā Muzeju nakts sākās ar trīs izstāžu atklāšanu – Izstāžu nama pirmajā stāvā līdz Jāņiem būs skatāmas Paulas Zariņas- Zēmanes Bezgalības apziņas, otrajā stāvā – 2017. gadā Purvīša balvai nominētā Ivara Drulles foto, video un skulptūru izstāde Manai dzimtenei, bet Hanzas namiņos līdz 1. septembrim būs aplūkojamas Sindijas Mačtamas Saknes debesīs. Atklāšanas ceremoniju ar sirsnīgu dziesmiņu ieskandināja Lienes Šomases studijas mazie dziedātāji.

Piektdien un sestdien visiem tiem valmieriešiem un arī tuvākiem un tālākiem mūsu pilsētas kaimiņiem, kuri savos darba plānos nebija strikti ierakstījuši tikai un vienīgi strādāšanu dārzā, zāles pļaušanu pagalmā pie mājas, noteikti sanāca kaut vienu reizi iegriezties Vidzemes Uzņēmēju dienu 2019 izstādē. Pats to izdarīju gan rīta pusē, gan pēcpusdienā, kad paraudzīju arī, kas notiek izstādes mazajā zālē – laukumā pie Hanzas sienas. Par tur redzēto un baudīto profesionāli garšīgo citureiz kolēģes izklāstā, šoreiz – mani vērojumi izstādes lielajā zālē: laukumā starp Valletu un Kultūras centru, arī iekšpusē. Protams, tikai daži interesanti mirkļi, visu pārējo taču atrast un aplūkot varēja katrs pats!

AUSMA DZINTARE (dzimusi Salaka) uzaugusi ģimenē, kur latviskā dzīvesziņa un mūzika bija augstā godā. Jau ilgāku laiku viņa atgriezusies tēva mājās Beverīnas pusē. Tagad viņa vairāk kļuvusi par mūzikas baudītāju. Ausmas Dzintares dzīvē bijis daudz un dažādu notikumu, uz skatuves viņa kāpusi ne tikai kā koncertmeistare, bet arī kā aktrise, tāpat palīdzējusi saviem bērniem un mazbērniem viņu ceļā uz profesionālo karjeru mūzikā.