Mīlestības darbs prasa nesavtību un pacietību
Pirms gadsimtiem pieradinot savvaļas iemītniekus un padarot tos par mājdzīvniekiem, cilvēce par tiem uzņēmusies atbildību. Viņi joprojām ik solī ir mums blakus. Bet vai mēs savu atbildību neesam aizmirsuši? Dzīvnieki paliek bez mājām, atkal kļūst par mežoņiem un dzīvo, kā prot, – veido kolonijas, cieš badu, līdz asinīm cīnās par kumosu, slimo, pārnēsā slimības. Un kādam tā atbildība ir jāuzņemas, jo esam taču vienota sabiedrība – cilvēki un dzīvnieki. Par laimi ne visi ir vienaldzīgi.