Kā godināt jubilārus

- 4.Aprīlis, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pirms dažām dienām redakcijā bija ieradies kāds Liesmas lasītājs ar jautājumu, vai, Latvijas simtgadi sagaidot, Valmierā nevajadzētu atjaunot plāksni pie ēkas Leona Paegles ielā 45 ar vēstījumu, ka šajā vietā kādreiz atradušās Ģīmes dzirnavas, kurās 1863. gadā dzimis latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējs, Latvijas Valsts konservatorijas (tagad Mūzikas akadēmija) dibinātājs, komponists Jāzeps Vītols.

No sniegputeņa nenobīstoties

- 4.Aprīlis, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Lielās Piektdienas rīts 30. martā ekumeniskā Krusta ceļa gājējus Valmierā sagaidīja un pārbaudīja ar pamatīgu sniegputeni. Daudzus Dievu mīlošus cilvēkus sliktie laika apstākļi nenobaidīja, un viņi kuplā skaitā pulcējās pie Sv. Sīmaņa draudzes nama Veides ielā 2, lai kopā dotos Krusta ceļa gājumā.

Kastīte virs kastītes, un zemes dakteris ir klāt

- 4.Aprīlis, 2018
Laikrakstā

Pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst biohumuss — organiskas izcelsmes mēslojums, ko iegūst ar slieku palīdzību. To pamatoti dēvē arī par zemes dakteri, kurš palīdz to atveseļot un bagātināt, jo satur augiem nepieciešamās vielas — fermentus, vitamīnus un augu attīstības hormonus. Latvijā biohumusa ražotāju nu ir tik daudz, ka viņiem jau ir pat pašiem sava asociācija. Viens no šīs nozares pārstāvjiem ir arī VALDIS ZARIŅŠ no Rūjienas novada.

Valmieras jaunieši dodas uz Saeimu

- 4.Aprīlis, 2018
Izglītība
Laikrakstā

Ir noslēgušās 8. Jauniešu Saeimas vēlēšanas, kurās piedalījās divi skolēni no Valmieras Valsts ģimnāzijas — Rihards Valters Blaubergs un Liene Zīvere. Viņi kopā ar citiem ideju autoriem tiksies 13. aprīlī Latvijas parlamentā.

Kur pabeidza, tur atsāka — Ventspilī

- 4.Aprīlis, 2018
Sports
Laikrakstā

Sestdien Latvijas futbola augstākajā sabiedrībā — SynotTip Virslīgā — pēc 15 gadu prombūtnes atgriezušies Valmieras vārda nesēji — VALMIERA GLASS VIA futbolisti. Lai arī pirmajā spēlē ciests zaudējums pret FK Ventspils (1:3), laukumā valmierieši apliecinājuši, ka šosezon ar viņiem nāksies rēķināties ikvienam no septiņiem pretiniekiem.

Atbalsta bērnus un ģimenes

- 4.Aprīlis, 2018
Veselība un labklājība
Laikrakstā

INDRA PRIEDE 11 gadus strādā nodibinājumā «Valdardze», un tagad viņas darbs novērtēts Latvijas mērogā. Viņa atzīta par labāko pērnā gada speciālisti nominācijā «Iedzīvotāju izvirzītais nevalstiskā sektora sociālais darbinieks».

Bērni jāmīl, taču no viņiem arī jāprasa!

- 29.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Latviešiem laikam ļoti patīk lozungi. Viss ir slikti, mums nekā nav... Tas, ko mēs mācījām, nav pareizi, to, ko mēs mācīsim, īsti nezinām. (...) Un te parādās kāda problēma: arvien mazāk vecāki lūdz bērnus piespiest sevi darīt lietas nopietni un kārtīgi. Jo arī paši tā nemēdz darīt. Ir tāds zināms paradums — darīt lietas diezgan pavirši. Un, kamēr mēs gan pamatskolā, gan vidusskolā nevērsīsim audzēkņa uzmanību uz to, ka tas, ko viņš dara, ir jādara kārtīgi, ka mācību stundā nav jāpļāpā un nevajag traucēt citus, tikmēr... Tā jau ir sabiedrības attieksme pret vispārējo viedokli.

Kad 1. aprīlis pretrunīgs vai ar dubultu smaidu nāk

- 29.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pietiekami reti ir tādi gadi kā šis (iepriekšējais bija 1956. un nākamais būs vien 2029.), kad kristiešu lielās ticēšanas — Lieldienu — pirmā diena sakrīt ar 1. aprīli — lielāko neticēšanas dienu, kad baidāmies tikt izjokoti. Par kristiešu svētkiem, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, vairumam cilvēku ir pietiekami liela skaidrība, taču par Joku dienas — 1. aprīļa — īpašo vietu kalendārā viena skaidrojuma nav. Tās viena pret otru stāv tik lielā pretrunā, ka kopā, šķiet, nesader nekādā veidā, jo tiek uzskatīts, ka 1. aprīlī ir dzimis Jūdass (cilvēks, kurš, uzdodamies par draugu, Jēzu nodod). Pat vēl vairāk, senāki ticējumi vēsta, ka tieši 1. aprīlī no debesīm cilvēku apmuļķošanai velns nomests. Nav gan teikts, vai tas pietiekami labsirdīgais, kas Latvijas purvos un arī kādā Jaunsudrabiņa romānā mitinās, vai arī tiešām sātaniskais, Bībelē minētais un cilvēku prātus uz ļaunumu kūdošais. Ar to pirmo latvieši tīri labi vienmēr ir mācējuši galā tikt un paši viņu allaž muļķojuši, bet ar otro gan nevienam nekādai sadzīvošanai nevajadzētu būt, jo tas jau kopš kristietības ienākšanas baltu zemēs te tikai un vienīgi no svešas pasaules sātaniskas negantības ir šurpu gādājis un, ja tā labi izvērtē, šodien vēl lielākos apjomos te turpina vairot.