Šī nedēļa atnākusi ar diezgan būtisku pārmaiņu daudzu valmieriešu un pilsētas viesu/caurbraucēju ikdienas maršrutā ar auto.

Iepriekšējā sestdienā, 2. oktobrī, norisinājās Naukšēnu brūža 140 gadu svinības. Rudenīgi skaistā diena un vēsturiskais brūža pagalms priecēja svinību viesus ar amatnieku tirdziņu, svētku atklāšanas dančiem, muzikāliem priekšnesumiem, teātra mākslu un skaistiem atmiņu stāstiem. Ekskursijas ļāva ikkatram tās apmeklētājam sajust senatnīguma elpu un piedzīvot tradīcijas. 

Cenšoties saprast un sakārtot Ķoņu kultūras un sabiedriskās aktivitātes, arī ierasto pakalpojumu pieejamību – ne tikai administratīvi teritoriālās reformas, bet arī nepārtraukti mainīgo noteikumu visiem zināmā vīrusa sakarā, Ķoņu bibliotēkas un tautas nama, kā arī citu iestāžu darbs tiek veikts, izmaiņās sperot soli pa solītim.

Ar ANTRU un IVO LAUBERTIEM un viņu jaunāko dēlu NIKLĀVU tiekamies pagasta centrā pie kādreizējā Naukšēnu universālveikala, ar kuru ģimenei saistās lieli plāni – ar laiku iekārtot tur banketu zāli, kā arī virtuvi, kurā Antra varētu gatavot savu produkciju, bet pagaidām izmantots tiek tikai pagrabs, kurā glabājas šīgada kartupeļu raža.

Kad ikdienā, pat politiķu gudr­runās negribas teikt garos partiju vai to apvienību nosaukumus, bieži tos aizstājam ar atgādinājumiem par partiju līderiem. 

Latvijas valdība nav spējusi rīkoties savlaicīgi un izlēmīgi, lai ieviestu stingrākus ierobežojumus Covid-19 straujās izplatības mazināšanai. Latvija beidzot ir arī pēdējā vietā pēc vakcinācijas aptveres Eiropas valstu vidū – aiz slovākiem, slovēņiem, igauņiem un leišiem.

Sestdien, 9. oktobrī, kad laika apstākļi visas dienas garumā bija kā uz pasūtījumu, lai ietu laukā no mājas un priecātos par negaidīti krāsaino rudeni, pa sauso lapu zeltu Valmieras centrā atkal bija atnācis tradicionālais Simjūda gadatirgus.

Spriežot pēc vietējo – un par tādiem jau pircēju prātos kļuvušo – tirgotāju gadiem ilgās baidīšanas, vakar mums iestājās bībeliskā pastardiena, vikingu Ragnaroks, patiesās maiju kalendāra beigas vai kāds cits pasaules gala variants.

Nesen kādā kaimiņpilsētas specializētā ārstniecības iestādē sanāca interesanta diskusija ar vienu medicīnas darbinieci.

Neviens no mušas vairs nepūš ziloni, jo būtībā ir palikusi vien kaila cerība, ka pandēmijas trešais vilnis nesagraus Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Trūkst mediķu, pacientu skaits nemazinās, bet ar kovidu inficēto ar katru dienu kļūst vairāk. Tiek lēsts, ka slimnīcu kapacitāte būs izsmelta oktobra beigās.