Ne bagāts nāks rudentiņš, nāks ziemas bargumā
Vasara ieiet pilnbriedā. Daudziem šie būs divi atvaļinājumu un laiskākas ikdienas mēneši, citiem – pats ražīgākais darba cēliens. Visiem mums ir jāpacenšas no šī laika sev «izspiest maksimumu».
Vasara ieiet pilnbriedā. Daudziem šie būs divi atvaļinājumu un laiskākas ikdienas mēneši, citiem – pats ražīgākais darba cēliens. Visiem mums ir jāpacenšas no šī laika sev «izspiest maksimumu».
Kādreiz bija dažādi konflikti starp velosipēdu un transportlīdzekli, starp velosipēdu un gājēju, bet tagad parādījusies vēl viena, bīstamāka satiksmes dalībnieku kategorija – elektriskie skrejriteņi.
Nupat galvaspilsētā iespringusi situācija ar Ukrainas bēgļiem, Rīgas dome gudro, kur pārvietot kādus pāris tūkstošus atbraucēju, lai atbrīvotu tūristu mītnes, kurās tie izmitināti.
Šonedēļ Mazsalacā bērni bez maksas var apmeklēt dažādas darbnīcas – sākot ar skatuves runas un beidzot ar animācijas filmu veidošanu. Gribētāju skaits ir liels, un viņi tiek pat sadalīti divās grupās – dienā vidēji ir ap 30 bērnu, kas vēlas darboties.
1. jūlijā Valmierā Zemessardzes 2. Vidzemes brigāde ar svinīgiem pasākumiem atzīmēs 30. gadadienu.
Jau piekto gadu Valmieras novada pašā ziemeļu nomalē katru pirmdienu un trešdienu pulciņš sieviešu satiekas, lai divas stundas pavadītu aktīvā gaisotnē. Tie ir Mamanet treniņi Naukšēnos! Sākumā tā bija vien lieliska aktīvā atpūta, taču šobrīd Mamanet spēlēšana var kļūt par veidu, kā pierādīt sevi vietējās un starptautiskās sacensībās.
Ķoņu folkloras kopas Dzīne dalībniece Edīte Krastiņa šad un tad nosaka: «Kurš gan cits apkārtējiem atgādinās latviskās tradīcijas, kurš saglabās un nākošām paaudzēm nodos tālāk vietējās izloksnes, dziesmas un rotaļas, latviskās vērtības, ja ne folkloras kolektīvi, ja ne Dzīne?»
Gandrīz katrs piektais jeb 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neseko līdzi savam diennaktī izdzertajam ūdens daudzumam, taču ar sistemātiskāku pieeju ūdens uzņemšanā ikdienā izceļas sievietes, noskaidrots «Mēness aptiekas» un pētījumu aģentūras «Norstat» veiktajā aptaujā.
Vidējais patēriņa cenu līmenis pērngad ap šo laiku bijis par vismaz 17 procentiem zemāks, nekā par visu sanāk maksāt pašlaik. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis, salīdzinot maijus, pieaudzis par vairāk nekā trešdaļu. Un inflācijas apmērs jau pamazām tiek salīdzināts ar lielo dižķibeli, kas Latviju piemeklēja 2008. gadā.
Ļoti iespējams, ka daļa kreņķu par globālo sasilšanu ir vietā un laikā, tāpēc ar loģiskām darbībām zaļo kursu iespējams pamazām realizēt. Taču pa vidu ir arī čupa pavisam voluntāru zaļo uzstādījumu, kur bez gadu skaitļa, kad tā tam jābūt teju bezierunu kārtībā, nekā īsti vairāk nav.