Ne visi ķirbji der Helovīnam
Tiek uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un strauji tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūstot īpaši plāna. Latvijā izsenis to sauc par Veļu laiku. Izrādās, ka jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras uzskatījuši, ka tieši šis ir tas laiks, kad tikai reizi gadā atveras neredzami vārti uz viņsauli, un tikai tad dzīvos var apciemot mirušo gari. Vēl uzskatīja, ka dvēseļu satikšanos mēdzot patraucēt dažādi mošķi un nelabas būtnes, tādēļ, kas vien varēja, pārģērbās biedējošā izskatā, lai aizbaidītu visus ļaunos.