Pagājušās nedēļas trešdienā kinoteātrī Gaisma tika demonstrēta spēlfilma Oļegs, kuras pirmizrāde Latvijas galvaspilsētā Rīgā paredzēta 2. oktobrī, bet Latvijas kinoteātros tā būs skatāma no 4. oktobra.

Oktobrī apritēs 20 gadu, kopš Valmierā darbu sāka Jaunatnes centrs «Vinda», taču interešu izglītības saknes pilsētā dzītas daudz senāk un dziļāk.

Kad pēc zvaigžņu mēneša augusta jautāju skolotājai Agritai Gruzdiņai, vai viņas mūžā bijusi zvaigžņu stunda, viņa smej: jā, tiešā un pārnestā nozīmē! Ķoņu kalnā piedzīvots zvaigžņu lietus (un es tik vēlos un vēlos, man pat pietrūka vēlēšanos...), bet ģimenes zvaigžņu stunda bijusi dēla Artura uzvara TV muzikālajā šovā X Faktors. Kopā ar vīru Uldi Agrita izaudzinājusi divus dēlus un meitu, visi trīs jau savā dzīvē, un ir vecmāmiņa mazajam Ernestam. Nupat Baltijas ceļa trīsdesmitgadē viņa vadīja koncertu Unguriņos pie Igaunijas robežas. Bet pirms Skolotāju dienas runājam ar Agritu par dzīvi un skolu, mūziku un stāstiem.

Patlaban valmieriešiem pazīstamajā pašmāju projektēšanas birojā SIA Ceļu komforts finišam tuvojas Ziloņu ielas būvprojekta izstrāde. Būvprojekta vadītājs ir Edgars Leitis, bet Valmierietim par galveno projektā pastāstīja tā arhitektūras daļas teritorijas sadaļas vadītājs Māris Šmits.

Tā Valmieru uzrunātu Valmieras (Valkas) skolotāju semināra pedagogs, Latviešu biedrības kora diriģents, mūziķis Eduards Zicāns. Dzimis pirms 135 gadiem Rīgas apriņķa Paltmales pagasta Jaunžīguros, 1884. gada 28. septembrī (10. oktobrī pēc j. st.). Vecāki, lauksaimnieki Jānis un Līze, kristībās puisēnam deva divus vārdus: Eduards un Rūdolfs. Klātesošie krustvecāki un radi pat nenojauta, cik dramatiskiem pavērsieniem piesātināta un notikumiem bagāta izvērsīsies zēna dzīve!

Šogad plaši tiek atzīmēta ekscentriskā un oriģinālā latviešu modernistu paaudzes mākslinieka Niklāva Strunkes 125 gadu jubileja. 11. jūlijā Latvijas Banka izlaida viņa radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu. Monētas “Niklāvs Strunke” reversā atveidots viens no mākslinieka izcilākajiem darbiem – glezna “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927), kas ietverta Latvijas kultūras kanonā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas “Pašportrets ar lelli” (1921).

Turpina pieņemties spēkā pretestība vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) rosinātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tostarp pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes slēgtajā sēdē notikuša balsojuma kļuva skaidrs, ka vairākums pašvaldību šo reformu neatbalsta.

Nupat sanāca aprunāties ar kādas ceļu projektēšanas firmas puišiem. No vienas puses – viņiem darba netrūkst, uz galdiem projektu mapītes biezum biezas, lai tās piepildītu, nākas likt lietā gan pašu profesionālās zināšanas un praktiskā darba pieredzi, gan arī izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Oficiāli iegādātas projektēšanas programmas, ar kādām strādā sevi un savu pasūtītāju cienoši projektētāji, nav lēts prieks un katrā konkrētā gadījumā, šādu programmu iegādājoties, uzreiz patukšo firmas maciņu vismaz par dažiem tūkstošiem eiro. Tāpat projektēšanas birojā, lai nodrošinātu dokumentācijas kvalitāti, ik pa laikam jāpamaina savu laiku nokalpojušās lielformāta drukas mašīnas, protams, jāatjauno arī datoru bruņojums kopumā.

Valmieras integrētās bibliotēkas organizētos Dzejas dienu pasākumus pagājušās nedēļas otrdienā ievadīja Dzejas nakts, kura sākās ar jauniešu radošo meistardarbnīcu Smilšu ragana uz mana šķīvja sēd, kurā tika radītas dzejas sviestmaizes, izmantojot izrunas līdzību, jo angļu valodā vārds sviestmaize (sandwich) skan kā smilšu ragana (sand whitsh). Jaunieši varēja izbaudīt ne tikai dzeju, bet arī oriģinālas sviestmaizītes Valmieras tehnikuma audzēkņu, kuri apgūst konditora palīga specialitāti, izpildījumā.

Šodien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valmieras, Cēsu un Strenču ugunsdzēsēji glābēji piedalās SIA «Latvijas propāna gāze» (LPG) rīkotajās civilās aizsardzības mācībās Valmieras akcīzes preču noliktavā Valmierā, Cempu ielā 12.