Pirms dažiem gadiem Rūjienas tradicionālajos amatnieku un mājražotāju tirdziņos sevi ar vitamīniem bagātiem pesto drosmīgi pieteica vietējais mājražotājs JĀNIS PIRSKO. Zinot, ka viņš kopā ar saviem līdzgaitniekiem – sadarbības partneriem nu ir pametis mājražotāju statusu un izveidojis jaunu uzņēmumu SIA «pesto.lv» ar mājvietu Valmierā, «Liesma» vēlējās uzzināt ko vairāk par šo uzņēmējdarbības izaugsmes ceļu.
Jau vairāk nekā divus mēnešus Valmieras Bērnu sporta skolas peldēšanas nodaļas audzēkņi ilgojas pēc ierastajiem mācību-treniņu apstākļiem Valmieras peldbaseinā. Kopš pērnā gada 19. decembra baseina sociālo platformu profilos vērojams ieraksts «Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, Valmieras peldbaseinu komplekss apmeklētājiem tiek SLĒGTS».
Ik gadu pedagogu skaits skolās sarūk, tāpat profesijas prestižs nav visai augsts. Lai to mainītu, jau otro gadu tiek īstenots visai unikāls projekts «Mācītspēks», apvienojoties Latvijas augstskolām – Latvijas Universitātei, Daugavpils Universitātei un Liepājas Universitātei, kā arī nodibinājumam «Iespējamā misija». Tajā iesaistīta arī valmieriete Sintija Kristīne Brence, «Iespējamās misijas» absolvente.
Sējas kalendāri vēsta, ka dārzkopjiem darbu pilnas rokas, jo kaut kas vēl tikai tagad sējams, bet kaut kas jau agrāk iesēts, nu piķējams un veselīgos stādos pārvēršams, bet kas cits ir jaunam pavasarim atmodināms. Par laimi sēklu tirgotavu durvis ir vaļā. «Liesma», ievērojot pandēmijas laika tirdzniecības kārtību, pabija SIA «Agrimatco Latvia» Valmieras veikalā.
Situācija ap pandēmijas radītajiem izaicinājumiem Latvijā patlaban sāk lēnām uzsilt. Ir gan cerīgās ziņas, ka ik dienu starp Covid-19 testus veikušajiem inficēto procents diezgan stabili turas zem 10 un ka slimnīcās kovidnieku pilno gultu skaits arī nokrities zem tūkstoša, taču ir arī trauksmes zvani no vīrusa pieskatīšanas profesionāļiem par iespējamu kovida trešo vilni, kurā liels īpatsvars varētu būt angļu pacientu (ar vīrusa lipīgo Lielbritānijas paveidu šobrīd Latvijā esot jau 8% pārbaudīto pozitīvo testu) un kurš no mediķiem īpašas rūpes prasītu ne vairs par tūkstoti, bet gan jau par trim tūkstošiem pacientu slimnīcās.
Kopš kovida ēras sākuma attālinātais darbs kļuvis par normu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Daudziem bijis arī jāpazaudē savs ienākumu avots.
Kaut kas nebijis! Kā senos laikos laukos! Tā pēc sava ikdienas rituāla – nūjošanas svaigā gaisā – nesen telefona sarunā teica mana Kurzemes māsīca. Nelielā pilsētiņa, kurā viņa jau kopš dzimšanas dzīvo, atrodas ainaviski skaistā vietā pie viena no Latvijas dziļākajiem ezeriem.
Braucot pa Naukšēnu apvedceļu, jau pa gabalu redzami SIA A.D. jaunās graudu kaltes sudrabotie torņi. Šis projekts 1800060 eiro vērtībā ar Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu īstenojies vairāku gadu garumā, par ko tuvāk stāsta kaltes saimnieks AINIS DUKURS:
Aitkopjiem šis ir jēru dzimšanas laiks, tāpēc arī bioloģiskās saimniecības Ances īpašnieku KASPARU KĻAVIŅU, kura ganāmpulks ar 90 mātēm un pieciem teķiem vairākos rādītājos joprojām ir viens no labākajiem Latvijas tumšgalves tīršķirnes ganāmpulkiem Latvijā, sastopam kūtī, rūpējoties par jaundzimušajiem.
Nemanot pagājis gandrīz apaļš gads, kopš Valmierā 28. februārī ar kupli apmeklētu svinīgu pasākumu atklāja koprades darbnīcu DARE. Tobrīd pasaule tikko bija uzzinājusi par Covid-19 vīrusa uzvaras gājienu Ķīnā, taču šķita, ka mēs te, Latvijā, esam no šīs nelaimes nesasniedzamā attālumā. DARE ikvienu interesentu gluži kā jaudīgs magnēts vilināja un sniedza iespēju bez papildu maksas izmantot modernas iekārtas, instrumentus, mājīgas telpas un tehnisko atbalstu.