Par kempingu, kas atrodas Salacas upes krastā, rakstījām jau gada sākumā. Kempinga teritorijā ir iespēja baudīt nakti mežā – teltīs, kas nostiprinātas starp kokiem 1 – 2 m augstumā no zemes. Tagad jau ir aizvadīta pirmā sezona, kopš kempings izveidots, un «Liesma» aicināja uz sarunu INGU ERDMANI, kas kopā ar dzīvesbiedru Jāni Miltu īstenoja šo ideju.
Latvijas Politiski represēto apvienība piešķīrusi finansējumu Mazsalacas novada politiski represēto piemiņas vietas atjaunošanai Sniedzēnu kalnā.
Lai gan par deportācijām parasti runā piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā, ir svarīgi runāt ne tikai ar cilvēkiem, kas šo notikumu paši ir izdzīvojuši, bet arī ar tiem, kas šos notikumus ir pētījuši un apskatījuši cilvēkstāstus.
Ja 13. Saeima, skrāpējot kopā 2022. gada valsts budžetu, kaunu nepratīsies, tad Latvijas valstij nākamgad draud palikšana bez kārtējā 100 gudro galvu iesaukuma. Jo oktobra pēdējās dienās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informēja, ka 14. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai papildus nepieciešami vēl vairāk nekā 2,6 miljoni eiro.
Oktobrī par godu Baltijas Jūras reģiona pilsētu savienības (Union of the Baltic cities, UBC) 30 gadu svinībām norisinājās foto konkurss «Mūsu savienības pilsētas un iedzīvotāji» (Our member Cities and Citizens). Noslēguma konferencē 29. oktobrī paziņoja uzvarētājus – 12 pilsētu un vairāku desmitu fotogrāfiju konkurencē Valmieras iesūtītā fotogrāfija ieguva otro vietu.
SIA «Rūjienas saldējums» ir viens no pieciem uzņēmumiem, kas pēdējā gada laikā izmantoja iespēju sadarboties ar Vidzemes plānošanas reģiona inovāciju projektu vadītāju.
Notikusi Vidzemes Augstskolas jaunievēlētā Senāta pirmā sēde, kurā par augstskolas Senāta priekšsēdētāju tika ievēlēts doktora grāda kandidāts Oskars Java.
Cilvēki, kas brauca pa ceļu Matīši – Ainaži, jau labu laiku bija pamanījuši, ka ceļa labajā pusē ne tik tālu no Alojas top jauna, skaista ēka.
Parasti tas ir pavasaros, kad pēc paliem vimbas pulcējas nārstot un makšķerniekiem ir iespējas pie laba loma tikt (vairāk par piecām gan vienā reizē ņemt nedrīkst).
Pastāv it kā satraukums, ka Latvijā mežus izcērt pārāk daudz. Taču pat pēc gauži vienkāršiem rēķiniem šobrīd mums mežu ir pat uz pusi vairāk nekā tā saucamajos Ulmaņa laikos, kad arī kokmateriālu eksports ieņēma vienu no svarīgākajām vietām valsts ekonomikā.