Sestdien Francijā, Laplaņas trasē, Pasaules kausa izcīņas 3. posma sacensībās bobsleja divnieku ekipāžām rencēnietis Oskars Ķibermanis ar stūmēju Matīsu Mikni divu braucienu summā izcīnīja sudraba godalgas, 0,26 s atpaliekot vienīgi no vāciešu Fridriha/Šillera ekipāžas.
1920. gada 2. janvārī Rūjienai, Smiltenei un Alūksnei vienlaikus tika piešķirts pilsētas statuss. Rūjienieši par savas pilsētas dzimšanas dienu uzskata 10. janvāri. Dienu, kad 1920. gada Valdības vēstnesī publicēts fakts, ka Rūjiena pasludināta par pilsētu.
Zaļzemnieki jūtas gluži vai pateicīgi Jānim Bordānam un viņa kontaktiem Vašingtonā. Aivaram Lembergam un viņa biznesa partneriem noteiktās ASV sankcijas apvienībai dāvā «otro elpu»: urā, beidzam nīkt dziļā opozīcijā, ceļamies cīņai par Latvijas suverenitāti!
Ļoti daudz cilvēku jauna gada sākumu svin ar joni. Pēc garajām svētku brīvdienām šķiet, ka ir ēsts un dzerts par daudz, savukārt kustību bijis par maz. 1. janvāris šķiet tas maģiskais brīdis, kas cilvēku prātos ļaus mainīt sliktos ieradumus un veidot dzīvi kvalitatīvāku, veselīgāku un laimīgāku.
Par savu šodienas profesiju viņš izlēmis jau sen, vēl tad, kad pats profesionāli spēlēja oranžo bumbu. Šodien savos apaļos trīsdesmit OSKARS VIRSIS trenē jaunos basketbolistus Valmieras Bērnu sporta skolā, ir galvenā trenera asistents pilsētas galvenajā vīru basketbola komandā Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola Latvijas – Igaunijas basketbola līgas čempionātā un vada šī paša kluba nosacīti trešo komandu LBL3 čempionātā. Un vēl viņš kopā ar sievu Agiju ģimenē audzina četrus nebēdņus – divus puikas un divas meitenes – vecumā no pusotra līdz 13 gadiem!
Atbalsta programmā «Zīle» veiksmīgi ieviesti visi seši apstiprinātie biznesa inovāciju projekti. Piedāvājam ar tiem iepazīties!
Aizvadītās nedēļas izskaņā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valmieras starpnovadu organizācijas padomes sēde, kurā neiztika bez pateicības vārdiem par gada laikā padarīto.
Svētku lampiņas nodzisušas. Eglīšu rotājumi noglabāti līdz nākamajiem Ziemassvētkiem, bet tuvāko cilvēku dāvanas gan vēl stāv acu tuvumā, atgādinot par sirsnīgo kopā būšanu. Piekritīsiet – ne viens vien vēl ir saglabājis arī kādu oriģinālu dāvanu iesaiņojumu, tik necerēti skaistu, ka žēl izmest. «Liesmā» nesen saņēmām kādas valmierietes pateicību veikala «Amarillis» floristēm – pārdevējām par profesionāli veikto pakalpojumu – dāvanu iesaiņošanu. Devāmies lūkot, kā viņām izdodas savienot ziedu tirgošanu un pušķu gatavošanu ar dāvanu saiņošanu. Veikalā todien satikām Daigu un Lindu.
Sarma kokos. Sarma smilgas skarā. Dabā tas ir neparasti skaisti, bet tajā pašā laikā – kaut kā salti. Vārds Sarma nemaz un nekādi nesaistās ar SARMĪTI ZIEMANI no Sv. Sīmaņa draudzes. Lai gan personas dokumentos rakstīts Sarma, viņa mums visiem ir un paliek Sarmīte ar vairākiem Dieva dāvātiem talantiem.
Šogad mums ziema tāda – nekāda. Tieši tāpēc janvārī gluži vai ziemai nepiedienīgs temats Vīru lietās – mūrēšana, vēl konkrētāk, mūrēšana no laukakmeņiem. Ne katrs no mums, večiem, prot savā miteklī pats savām rokām sienu noflīzēt, kur nu vēl – uzmūrēt kaut vai tādu elementāru un cepšanas sezonā vitāli nepieciešamu dārza mēbeli kā ugunskura vietu. Atzīšos, arī mans pirmais flīzējums pirts dušas telpā – tāds patiešām Dieva dots – joprojām, kaut pilnīgi crazy no šuvju viedokļa, vēl nav nobiris no sienas, tiesa, sekojošo padsmit gadu laikā tā arī nav līdz galam pabeigts...