Manā nu jau tālajā bērnībā pēckara gados, kad ziemās vēl bija ne vien sniegs, bet pat pamatīgas kupenas, tik greznu, krāšņu Ziemassvētku eglīšu rotājumu, kādi tagad vai ar velšanos veļas no veikalu plauktiem, gan nebija. Eglītes tad greznojām ar īpaši šai dienai saglabātiem ābolēniem (lieliskākie bija sīpoliņi), strupi sārtiem burkāniem, no meža atnestiem brūnganiem vai zaļiem čiekuriem. Tos lieliski kopā saistīja un ap egli apvīt ļāva pamatīgie, pat pāris metru garie staipekņi. Mežos mūsu māju tuvumā to bija daudz, un tajos gados neviens mums netika teicis, ka šis starp ogulājiem un veciem ciņiem uz visām pusēm ložņājošais zaļai šņorei līdzīgais augs ir saudzējams, tātad neplūcams un mājā nestiepjams.

Kā jau tas izskanējis citos masu medijos, AS «Latvijas valsts meži» arī šogad atļauj katram iedzīvotājam no tās apsaimniekotajiem mežiem pārnest mājās savu Ziemassvētku eglīti, gan ne garāku par 3 metriem. To drīkst cirst meža ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Kategoriski nedrīkst cirst jaunaudzes un aizsargājamās dabas teritorijās, par kurām vēsta ozollapas zīme.

Aizejošais gads Latvijā iezīmīgs ar trim galvenajiem notikumiem – janvārī parlamentā tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, maijā noskaidroti tie astoņi deputāti, kuri turpmāk pārstāvēs mūsu valsti Eiropas Parlamentā, un jūlijā ievēlēts jaunais Valsts prezidents Egils Levits.

Sanāk tā, ka gadu pēc gada būs vairāk jādomā par Ziemassvētku baltumu sirdī, jo tik izsenis zināmais pantiņš, ka gads ir no abiem galiem balts un pa vidu zaļš, vairs neiztur kritiku. Šajās dienās mēs burtiski varam justies kā vēlā rudenī, un tikai tie, kas tic veiksmei, vēl prognozē, ka gan jau arī šajā svētku reizē debesu jums par rūķiem apžēlosies un nebūs viņiem jābrien pa dubļiem, bet varēs pie maziem un lieliem bērniem atsteigt pa sniegotu taku.

Nesen, mērojot lauku ceļus Valkas novadā, bijām liecinieki pamatīgas fūres piepildīšanai ar speciāli Ziemassvētkiem audzētām eglītēm. Palaimējās, ka pie nelielā traktoriņa stūres bija pats šo īpaši audzēto, veidoto un kopto egles koku saimnieks, uzņēmējs AIGARS SILIŅŠ. Viņš, ieraugot uz mūsu auto uzrakstu «Liesma», labprāt piekrita nelielai pīppauzei un sarunai, jokojot: «Kā nekā esam taču savējie! Esmu valmierietis, kam saimniecība ar eglīšu audzēm atrodas Valkas pusē!»

Nav nemaz tik sen, kad Burtnieks bija klāt pie vēstījuma nākamajām paaudzēm noglabāšanas bērnudārza Burtiņš pamatos. Kopš tā brīža aizskrējuši jau pieci gadi, un jubilejas gadā šī novadā modernākā un jaunākā pirmsskolas izglītības iestāde tikusi arī pie jaunas vadītājas. Esiet pazīstami – IVAISE MELKERE.

ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu noteiktās sankcijas ir radījušas virkni interesantu jautājumu – gan par pašām sankcijām, gan arī par to, kādiem mērķiem tiek izmantots sankciju esamības fakts.

Katrs pats savas laimes kalējs, taču, lai novadu reforma nebeigtos ar čiku, tā mums «jāizkaldina» visiem kopā. Būs smagi jāstrādā gan Saeimai ar valdību un ministrijām, gan tagadējo pašvaldību politiķiem un ikvienam sabiedriski aktīvam pilsonim.

Kādēļ, apmeklējot dažādas valsts institūcijas, nereti nākas dzirdēt par Valmieru kā Latvijas veiksmes stāstu ekonomiskās izaugsmes ziņā? To noskaidrot bija ASV vēstniecības Tirdzniecības nodaļas vadītāja vietnieka Endrjū Barija (Andrew Bury) un viņa kolēģes, vēstniecības ekonomikas speciālistes Alinas Jefremovas darba vizītes mērķis Valmierā.

Ziemassvētku tirdziņa laikā labdarības akcijā «Ezīša miga» saziedoti 513 eiro.