Jau zināms, ka Valmieras novada fonds (VNF) ir viena no sešām nevalstisko organizāciju (NVO) apvienības organizācijām, kas administrēs Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu «Aktīvo iedzīvotāju fonds» Latvijā.
Nupat Beātes iela Valmierā – vismaz tās daļa no krustojuma ar Andreja Upīša ielu līdz jaunās siltumtrases elkonim pie 25. nama – kļuvusi par vienu lielu būvlaukumu.
Par to, ka Satversmes 81. pants ir pirmskara demokrātijai un sakaru tīkliem radīts politiskais instruments, tāpēc kļuvis par anahronismu, politikas apcerētāji runāja jau 90. gadu viducī.
Latvijas nākotnes izglītības sistēmai ir jāprot un jāvar panākt, lai bērni un jaunieši spēj saglabāt interesi un motivāciju apgūt nebūt ne vieglos eksaktos priekšmetus. Mērķa sasniegšanai ir stingri jāievēro praktiskās pielietojamības princips, mācību procesā ļaujot redzēt, kāds rezultāts tiek iegūts, ja teoriju lieto praksē.
ANNEMARIJA BRAKŠA mācās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 10. klasē un ir uzsākusi modeles gaitas. Kā viņai to izdodas apvienot ar skolu un kas viņu motivē, noskaidroja «Liesma».
Kopš 2013. gada LAURA SIKSALIETE pārcēlusies uz dzīvi Valmierā. 2015. gadā absolvējusi Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolu (VDMV). Laura ir izveidojusi savu apģērbu un aksesuāru zīmolu SIRIS, ar ko kopš 2019. gada 1. aprīļa darbojas kā pašnodarbinātā persona. Šobrīd somas šuj un veido mājās.
Jau piekto gadu Valmierā maija sākumā, šoreiz 8. un 9., būtu norisinājies VELO KINO FESTIVĀLS «KINO PEDĀLIS». Diemžēl tas tiek pārcelts valsts ārkārtējās situācijas dēļ. Pagaidām nav precizēts, kuros datumos tas notiks. Liesma aicināja uz sarunu vienu no šī festivāla projektu vadītājām GUNDEGU GULBI.
Es esmu piefiksējusi, ka vislabākās idejas un rīcības plāni man rodas pirtī vai agros rītos. Jau trešo nedēļu Maksima Gorkija (Arhlatviešu) ciema skolēni mācās un skolotāji strādā attālināti. Jau nedēļu latviešu valodas skolotājas diena sākas 4.30 no rīta, jo šajā laikā internets ātrāks un galva svaigāka. Pagaidām mūsu ikdienā nenotiek nekas ievērības cienīgs, par ko būtu vērts rakstīt, bet mana agrā rīta ideja, kura pieteicās pavisam nesen, «ļāva saprast», ka šis laiks un situācija ir pietiekami svarīgi, lai par to pastāstītu.
Aprīlis Valmierā ir laiks, kad mākslinieki glezno pat uz soliņiem. Šie darbi nav aplūkojami izstāžu zālēs, bet ieņēmuši vietu pilsētvidē. Kādus gleznojumus šogad uz soliņiem būs radījuši mākslinieki Ieva Iltnere, Kristīne Kutepova un Pēteris Līdaka, uzzināsim jau aprīļa izskaņā, aizstaigājot līdz soliņam Cēsu ielā pirms tilta pār Gauju, pie Valmieras Mūzikas skolas un Rīgas ielā 20.
Regulārie Valmieras tirgus apmeklētāji, īpaši jau tie, kas pieraduši un kam arī tirgus placī patīk gadiem ierasta lietu un tirdzniecības vietu secība, ar individuālā darba veicējiem, puķu stādu audzētājiem LĪGU un JĀNI un viņu kopdarbu nav īpaši jāiepazīstina. Tie, kas reiz no abiem ir nopirkuši kvalitatīvus stādus savam dārzam, pagalmam vai balkonam, ar katru jaunu pavasari atkal ierastajā tirgus vietā ir klāt un vaicā: «Kas jauns?»