Lai cik tas arī šķistu paradoksāli, var gadīties, ka Eiropas Savienības (ES) uzņemtais tā dēvētais Zaļais kurss sola problēmas minētās savienības pašai zaļākajai vai vismaz vienai no pašām zaļākajām valstīm – Latvijai.

Sabiedrībā raisījušās diskusijas par Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu izveidot jaunu konstitucionālu institūciju Valsts padomi. Atbilstīgi iecerei šīs institūcijas galvenais uzdevums būtu valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana, tajā skaitā īpašu uzmanību pievēršot likumprojektu atbilstībai ilgtspējības interesēm.

Ja vien domās patinam filmu atpakaļ, tad redzam, ka iepriekšējā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanas periodā (2014 – 2020) ne reizi vien sekojām līdzi Baltijas lauksaimnieku protestiem – vienotai rīcībai, lai, esot uz vietas Briselē, pieprasītu maksimāli taisnīgāku, vienlīdzīgāku ES finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.

Nedēļas nogalē Valmierā, tirdzniecības centrā «Valleta», norisinājās Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) reģionālais pasākums «Cits Bazārs», kurā piedalījās ap 80 jauno SMU. 

Latvijā, kā zināms, no 7. februāra ir ieviestas obligātas papildu prasības bioloģiskajā drošībā mājputnu turēšanā un ar šo datumu ir aizliegta mājputnu turēšana ārā.

Inovāciju nedēļas ietvaros 28. februārī pl. 14 Valmieras tehnikumā tiks atklāta jaunā Multifunkcionālā metālapstrādes laboratorija, kas ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru liela ēka, kur vienuviet varēs apgūt kvalificētam darbaspēkam nepieciešamās prasmes metālapstādes, mehatronikas un loģistikas jomās.

Jau pērnvasar biju nolēmis ko plašāk uzrakstīt par vienu no interesantākajiem tūrisma aprites objektiem Pārgaujas novadā – Apaļkalna kempingu tieši gleznainā Raiskuma ezera krastā.

Iepriekš «Liesmā» jau vēstījām, ka pirmo vietu un konkursa galveno balvu – 1000 eiro – konkursā par labāko ideju Burtnieku novadam 2019. gadā saņēmusi kinoloģes LOLITAS KAIMIŅAS ideja par suņu skolas «Laimīgās ķepas» izveidi. 

Pirmdien, 17. februārī, Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās diskusija par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēm, kas pamatā noteiks, kāda saliedētības politika tiks ieviesta Latvijā turpmākajos septiņos gados. 

Valdības koalīcijai nostrādājot gadu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš to atzīst par rīcībspējīgu ķerties klāt nodokļu sistēmas uzlabošanai. Šajā mēnesī no Finanšu ministrijas tiek gaidīti pirmie piedāvājumi rīcībai. Premjera paziņojums, ka iedzīvotājiem no pārmaiņām nevajag bīties, gluži loģiski raisa satraukumu...