Cempos dzīvojošo Santu Paegli zinām kā izcilu krosmintona sportisti un treneri. Viņa ir arī lieliska gide, kas prot sagādāt tūristiem savdabīgus piedāvājumus. Mazāk līdz šim ir zināms par viņas vaļasprieku – pie Cempu kādreizējās skolas, kurā Santa dzīvo, «pārnest» viņasprāt skaistākās muižas, pilis un baznīcas. 

Vispirms jālūdz lasītājam piedošana par maniem maldu ceļiem pagājušās ceturtdienas Liesmas komentārā, kurā pirms mūsu sirdsskaidro, viedo un valstiski atbildīgo Saeimas deputātu lēmuma biju atļāvies kronēt par valsts kontrolieri Ilzi Grīnhofu. Nesagaidījis paš­māju politisko akciju tirgus trešdienas pēcpusdienas rezultātus, atļāvos publiskot tobrīd iespējamo loģisko personāliju, kuru bija ieteikusi profesionāli zinīga eksperte – līdzšinējā Valsts kontroles vadītāja. 

Ierobežojumi saglabāsies vēl kādu laiku, tostarp arī iepirkšanās ierobežojumi veikalos, un sev vajadzīgās nepārtikas preces, ko šobrīd ir aizliegts pirkt, varam iegādāties tikai tiešsaistē, kas noteikti daudziem sagādā galvassāpes.

Pagājušā gada rudenī tika nodibināta aktīvo burkānciemiešu biedrība «Burkānciema apkaime». Piedaloties nodibinājuma «Valmieras novada fonds» organizētajā projektu konkursā «Sev, tev, novadam», biedrībai piešķirts finansējums Burkānciema Mūzikas svētku turpināšanai. Ar Burkānciema Mūzikas svētkiem paredzēts attīstīt un pilnveidot Valmieras kultūras daudzveidību un veicināt burkānciemiešu iesaistīšanos savas dzīves­vides un kultūrvides uzlabošanā. 

Aizvadītais gads Kocēnu novada paš­valdībā noslēdzās ar augstu un tiešām pelnītu paveiktā novērtējumu – Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā «Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020» tā atzīta par laureātu Vidzemes reģionā un saņēma 12500 eiro naudas balvu. 

Par to esmu ļoti lepns. Tā sarunu iesāka vaidavietis JĀNIS BELASOVS, kas tagad dzīvo un strādā Rīgā. Liesma ciemojās Jāņa darbavietā pilna servisa kafijas kompānijā King Coffee Service, kas atrodas Rīgā, Valmieras ielā. 

Valmieras pilsētas pašvaldība naktspatversmes pakalpojumu ir deleģējusi veikt biedrībai «Latvijas Samariešu apvienība» sociālo pakalpojumu centrā «Vanags» Ūdens ielā 2C, nodrošinot iespēju līdz 15 personām bez noteiktas dzīvesvietas saņemt gultasvietu, vakariņas un izmantot dušas pakalpojumu.

Šajās dienās aprit trīsdesmit gadu kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kas iegājuši neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas vēsturē kā barikāžu laiks. Oficiāli šādi tiek dēvēti 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas nevardarbīgās aizsardzības pasākumi, kas tika organizēti no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim, lai gan plašākā nozīmē ar barikāžu laiku bieži vien tiek saprasts periods līdz pat 1991. gada augusta otrajai pusei – PSRS sabrukuma brīdim.

Pastāv tikai viens veids, kā Latvijai, līdzīgi kā citām pasaules valstīm, pārvarēt koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīto Covid-19 pandēmiju un atgriezties pie mums ierastās ikdienas dzīves – iespējami vispārējāka vakcinēšanās.

Man nav kādam jāprasa par Barikāžu laiku. Jo esmu piedzīvojis to pats, arī Rīgā bijis toreiz, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem, tieši tajā dienā, kad, manuprāt, izšķīrās Latvijas neatkarības liktenis.