Valmieras pusē Kauguru nemieri sākās 1802. gadā, lai atceltu dzimtbūšanu, kuru atcēla 1817. gadā Kurzemes guberņā, 1819. gadā – Vidzemes guberņā, bet tikai 1861. gadā – Latgalē. Tagad atkal pašnodarbinātos un mazos uzņēmējus, zemniekus grib pataisīt par dzimtcilvēkiem, lai tie kādam kalpotu, nevis būtu paši sev saimnieki. Jo kā gan citādi lai izprot valdošās koalīcijas iecerētās izmaiņas valsts nodokļu politikā, kurās paredzēts palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vairāk nekā 10 reizes: no 16,67 eiro mēnesī un 200,04 eiro gadā līdz 160,75 un 1929 eiro nākamgad pie gada ienākuma līdz 20004 eiro.

23. novembrī, Dailes teātra dibinātāja un režisora Eduarda Smiļģa 134. dzimšanas dienā, tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas labākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Šogad pasākums norisinājās netipiski, vakara vadītāji – aktieri Sandis Pēcis, Viktors Ellers un Gatis Maliks – bija uz Liepājas teātra skatuves, bet nominanti un citi aktieri teātros citviet Latvijā vai savās mājās.

Piektdien, 20. novembrī, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs tikās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto priekšlikumu mājokļa pieejamības reformai.

Laikā, kad nevaram apmeklēt teātra izrādes, aicinu ielūkoties pašā interesantākajā izrādē, ko šobrīd bez ieejas biļetes piedzīvo katra ģimene, kurā ir skolas vecuma jaunietis. Atšķirībā no ierastā iestudējuma šai izrādei ir vairāki režisori – katram mācību priekšmetam savs. 

ARTŪRS EGLĪTIS ir valmierietis, kas vairākkārt devies uz ASV un vienu reizi arī uz Angliju, lai «Southwestern Advantage» programmas ietvaros strādātu vasarā, pārdodot izglītojošas grāmatas. Par sevi viņš stāsta: «Bez šīs programmas es ļoti aktīvi vēl iesaistos SOS bērnu ciematu labdarības programmās, piesaistu viņiem līdzekļus, un tas man vēl vairāk palīdz iziet ārā no komforta zonas. Kā arī esmu ļoti entuziastisks skrējējs, esmu piedalījies 100 km un 24 h skrējienos.»

Tā par sevi saka Jurģis Priedītis, LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs. Savos tikai 33 gados ieguvis labu izglītību Latvijā un pāris vietās ārzemēs, darba pieredzē var lepoties ar prasmēm būvniecībā, teātra izrāžu gaismošanā, tirdzniecībā, bankā. Savu pieredzi šodien Jurģis labprāt piedāvā jaunajiem censoņiem uzņēmējdarbībā.

Valmieras Drāmas teātra dekoratorei un Valmieras Kultūras centra māksliniecei INTAI SKRASTIŅAI Goda valmierietes tituls piešķirts par lielajām darba spējām un entuazismu, daudzus gadus veidojot svētku noformējumu pilsētā, un ilggadēju veikumu teātrī.

GUNĀRAM PURIŅAM apbalvojums Goda valmierietis piešķirts par ieguldījumu lidmodelisma nozares popularizēšanā Latvijā, par devumu tehniskās jaunrades attīstībā Valmierā, nododot pieredzi bērniem un jauniešiem un ieinteresējot viņus inženierzinātnē, kā arī par teicamiem rezultātiem Latvijas un pasaules mēroga lidmodeļu sacensībās.  

Ir uzkrāta pieredze, un noteikti šobrīd uz Valmieru raugāties mazliet citādi.

Es esmu valmieriete, bet sanāca, ka dzīves ceļi aizveda uz Limbažiem, vēlāk Murjāņiem, Rīgu un tad jau uz Birz­gali Ķeguma novadā. Kad mācījos Limbažu 18. arodvidusskolā, vienmēr teicu, ka gribu dzīvot Valmierā, jo pilsēta ir zaļa, samērā klusa, bet dzīvē kā jau dzīvē nekas nenotiek pēc plāna. Liktenim labpatikās rezultātā mani aizvest uz Birzgali, kur nodzīvoju savus desmit dzīves gadus, bet šo vietu līdz galam iemīlēt tā arī nespēju.

Vai skolai būt?

     Anna Ķirpīte atbildes vēstulē pauda prieku par IM Pagaidu Mūzikas pārvaldes vadītāja prof. Jāzepa Vītola izteiktajām optimistiskajām prognozēm skolas pabalsta saņemšanā, taču tas tomēr nekliedēja viņas bažas par skolas turpmākās pastāvēšanas iespējām. A. Ķirpīte oficiālajā vēstulē pārvaldei 1921. gada 11. maijā rakstīja: