Vasara ir atvaļinājumu laiks, īstais brīdis kaut kur tepat pa Latviju pabraukt, kaut ko paskatīt un arī ko jaunu, interesantu uzzināt.

30. jūnija vakarā Latvijas vīru basketbola izlase pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē oficiālā spēlē pārspēja vienu no spēcīgākajām valstsvienībām pasaulē – Serbijas izlasi.

Piektdien nodibināja jau kopš pavasara pieteikto uzņēmēja Ulda Pīlēna iniciēto biedrību «Latvijas apvienotais saraksts».

Pirms kāda mēneša gadījās kā blakussēdētājam automobilī braukt no Pārgaujas augšā uz Valmieras centru. Tiesa, šī pārvietošanās nebija vienkārša, jo kustību piekalnē uz Cēsu ielas augšpus tiltam abos virzienos traucēja miniatūrais, taču gana jaudīgais bobkats, kas tieši tobrīd – bija apmēram desmit priekšpusdienā – vienā angļu mierā frēzēja bedres brauktuves asfalt-betonā, gatavojot darba fronti asfaltētājiem – bedrīšu labotājiem.

Tieši 30. jūnijā, kad lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība «VAKS» bija noorganizējusi Vidzemē gadskārtējo Lauku dienu, iepriekš pieredzētā svelme nedaudz atlaida tvērienu. Pūta neliels vējelis, un beidzot Latvijas vasaru varēja ieraudzīt un izbaudīt tās patiesajā skaistumā. Īstā vasara, kā jūs jau noprotat, nedzīvo pilsētā, tā ir laukos, taču zemniekiem un visiem darbīgajiem lauku ļaudīm vasara ir saspringtas rosīšanās laiks, kurā pagrūti iekļaut laisku vaļošanos un izklaides. Ja nu vienīgi šis nelielais brītiņš līdz jaunās graudaugu ražas novākšanai, kas Lauku dienai izvēlēts ar gudru ziņu. Pat labie laikapstākļi bija kā ar Debesu valdnieku sarunāti.

Šobrīd māksliniece-animatore DACE LIEPA ar kolēģiem strādā pie projekta «7 gaismas stari», par kuru vairāk rakstīts šodien Liesmas 1. lappusē.

Šobrīd, kad iestājusies ilgi gaidītā vasara un jau vairākus mēnešus atcelti visi ierobežojumi, reti kurš vairs grib atcerēties laiku, kad pat grāmatām bibliotēkās bija jāievēro karantīnas noteikumi, bet pie ieejas grāmatnīcā obligāti vajadzēja uzrādīt vakcinācijas sertifikātu.

Ksenija, Olena, Mihailo no Zaporižjes apgabala tagad par savām mājām sauc Valmiermuižu. Viņi braukuši prom no Ukrainas, nezinot, kur nokļūs. Trīs paaudzes bēgušas no kara. 

18. jūnija pēcpusdienā Naukšēnu kultūras namā notika rosība. Pēc ilgāka pārtraukuma atkal varēja sanāk kopā, lai svinētu.

Pēc trīsdesmit pieciem Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā nostrādātajiem gadiem rokas traumas dēļ Gitai Grinbergai no šīs darbavietas nācās aiziet.