Pirms 1600 gadiem  romiešu ģenerāļa Flaviusa Vegetiusa, iespējams, jau tad organizētā pretkara aģitācijas kampaņā sauktais sauklis «Ja gribi mieru, gatavojies karam!» (Si vis pacem, para bellum!) daudziem šodienu gudrībās skolotajiem tāds citāts vien šķiet. Tikai nezin kāpēc (laikam atpalicis no modernās domāšanas) to vismaz pāris runās pērn atgādināja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Es neesmu Parīzes ielās un neeju vienotības gājienā. Es nenolieku ziedus, neraudu vai neklusēju. Es domās esmu tur, Parīzē. Es esmu tur, jo Francijā tiek izlemta Eiropas nākotne. Bija tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, tad sekoja mūsu ēras divi tūkstoši gadu — kristiešu laiks, vai nākamā būs viņu ēra?

Nesen Jelgavas pilī biedrības «Zemnieku saeima» ikgadējā  Jaungada sarīkojumā tika paziņots 2014. gada jauno lauksaimnieku konkursa «Senču aicinājums» uzvarētājs — MATĪSS GRĪNBERGS, z/s «Adzelvieši» saimnieks no Burtnieku novada. Viņš saņēma tēlnieka Paula Jaunzema darināto balvu — dzirnakmeni, kā arī apmaksātu trīs dienu braucienu divām personām uz kādu no lielākajām Eiropas lauksaimniecības izstādēm.

Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolēni, Latvijas Kristīgās studentu brālības (LKSB), Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) un Vidzemes Augstskolas (ViA) jaunieši apciemoja 55 Valmieras vientuļos sirmgalvjus ar gardām svētku dāvaniņām. Labdarības projekta laikā Valmierā un apkaimes novados svētku dāvaniņas tika pasniegtas 309 pensionāriem. Akciju koordinēja Valmieras novada fonds.

Par to, ka uz ceļiem veidojas apledojums, brīdina sinoptiķi un operatīvie dienesti, cerot modrus darīt autovadītājus, tā mazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Vakarrīt Valmieru pāršalca ziņa, ka ne tik daudz bīstami ir ceļi braukšanai, cik ietves, stāvlaukumi un mazās šķērsielas iešanai.

Latvijā piena lopkopībā strādājošie Krievijas pārtikas embargo un ES sankciju dēļ joprojām jūtas kā politiskie ķīlnieki, un katra jauna darba diena, strādājot zem pašizmaksas, tuvina viņus izmisīgajam saimniekošanas jautājumam: būt vai nebūt?

Kārtējam gadam noslēdzoties, dažādās jomās savelkam bilanci. «Liesmā» tradicionāli ieskatāmies arī Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas sagatavotajā pārskatā par demogrāfisko situāciju pilsētā. «Apkopotie dati liecina, ka iepriekšējais gads demogrāfiskajā ziņā bijis ļoti labs, jo ir bijis pozitīvs dabiskais pieaugums — reģistrēts vairāk dzimušo nekā mirušo valmieriešu, un pilsētas iedzīvotāju skaits rezultātā pieaudzis par 38 jeb divām klasēm vai divām bērnudārza grupiņām. Salīdzinājumam — 2013. gadā dzimušo bija tikai par četriem vairāk nekā mirušo,» vērtē Valmieras Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja RITA VIĻUMSONE.

Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde ir novērojusi, ka pilsētas iedzīvotāji, kuru īpašumam blakus atrodas gājēju ietves, apzinīgi veic to tīrīšanu, lai nodrošinātu gājējiem drošu pārvietošanos. Tomēr ir atsevišķi gājēju ietvju posmi, kur Valmieras pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi netiek pilnībā ievēroti. Tāpēc Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde atgādina, ka atbilstoši pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem Nr.195 par nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas uzturēšanu atbildīgs ir vai nu zemes gabala īpašnieks (valdītājs), vai ēkas īpašnieks (valdītājs), kuram ziemā jānodrošina ietvju attīrīšana no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem.

Izskanējis 24. Ziemas mūzikas festivāls, un kā jau pēc katra tik vērienīga pasākuma krājas jauna pieredze, no kuras mācīties turpmākajās reizēs. Par visu labo un skanīgo pagājušās nedēļas nogalē stāsta Valmieras Mūzikas skolas direktors AIVARS CEPĪTIS:

Ukrainas krīze turpina uzlādēt saspringto starpvalstu situāciju Eiropas austrumos. Nupat pamatīgus žagariņus šim ugunskuram piemetuši  notikumi teju pašā Vakareiropas sirdī Francijā, kur teroristu krīzes rezultātā dzīvību zaudējuši 17 nevainīgi cilvēki. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem kā dažādu politiķu publiski demarši — uz Krieviju vērsti un no Krievijas nākuši. No sērijas: dots pret dotu. Sava niansīte fona veidošanā arī tādai it kā mazsvarīgai informācijai par to, ka Krievijai pietiktu ar divām Somijai piederošām salām mūsu copmaņu tik iecienītajā Ālandu salu arhipelāgā, lai noteiktu kontroli pār Eiropas Baltijas reģiona gaisa telpu. Šī galu galā, strikti pēc latviešu gramatikas ņemot, ir tikai vēlējuma izteiksme, taču nezin kāpēc tiek pasniegta kā viena no centrālajām ziņām visos galvenajos medijos.