Juris Mūrnieks

Otrdien, 2. augustā, noslēdzās kandidātu sarakstu pieņemšana 14. Saeimas vēlēšanām.

Tālajā 1812. gada 12. jūlijā Rīgas gubernators Magnuss fon Esens deva pavēli nodedzināt Pēterburgas (tagadējo Vidzemes) un daļu Maskavas (tagadējo Latgales) priekšpilsētas.

1940. gada 21. jūnijā Latvija tika pie jaunas valdības. Valsts pēc būtības bija okupēta jau 17. jūnijā, un visu notiekošo kontrolēja no Padomju Savienības iesūtītie emisāri. Nav noslēpums, ka jaunās, «neatkarīgās Latvijas» valdības saraksts tapa PSRS vēstniecībā Rīgā. Sākotnēji to apstiprināja «prezidenta sekretariāts», vēlāk oficiālu akceptu deva Kārlis Ulmanis, kurš turpināja pildīt valsts prezidenta pienākumus.

Tas, ka jaunībā dzīve vienmēr šķiet labāka, ir praktiski neapstrīdams fakts.

Skatoties kalendārā, vajadzētu būt pavasarim. To apliecina arī uzsāktie ielu remonti Valmierā, īpaši Lāčplēša ielas posmā pašā pilsētas centrā. Ja vēl nepaveicas un avārijas dēļ jāpārkārto satiksme Raiņa un Beātes ielas krustojumā, tad sākas jautrība.

Gribot negribot jāpiekrīt, ka Krievija ir valsts, kuru «ar prātu saprast nevar». Vēsturē pēc būtības var būt atšķirīgi viedokļi, taču fakti paliek fakti.

Skatoties kalendārā, 1. maijā redzam «Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Darba svētki.» Vienā datumā divi nozīmīgi notikumi, bet mūsu uztverē – prieks par to, ka brīvdiena.

Kopš 24. februāra Ukrainā turpinās karš. Īsts un nežēlīgs karš ar visām iespējamajām karadarbības sekām – nogalinātajiem, ievainotajiem, sagrautām mājām un izpostītām pilsētām, bēgļu miljoniem Eiropā.

Diemžēl piepildījušās sliktākās prognozes par notikumu tālāko attīstību Ukrainas – Krievijas attiecībās. Atklāts, nemaskēts Krievijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā sākās 24. februāra rītā.

Kārtējo reizi ziema mūs ir pārsteigusi, jo šoziem snieg. Atceros ziemas ar krietni biezāku sniega segu, bet tik nesakoptu Valmieru un atsevišķas vietas jaunajā novadā gan ne.

Jau vairākus gadus populāra kļuvusi tradīcija daļēji pielāgoties ķīniešu gadu skaitīšanas tradīcijām, kur katrs gads saistās ar kādu dzīvnieku.

18. novembrī atzīmēsim 103. Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu. Atzīmēsim ar valsts karogiem, svētku pārraidēm, svecēm logos, svētku pusdienām, bet bez karaspēka parādes, svētku salūta. Ārkārtas situācija jau otro gadu ierastajā kārtībā ievieš savas korekcijas.

Jau vairākas dienas ziņu vietnēs stabili turas informācija, ka Latvija pēc Covid-19 saslimušo skaita uz 100 000 iedzīvotājiem ir pirmajā vietā Eiropas reģionā. Dati mainās, bet nešķiet, ka Gruzijai un Igaunijai izdosies mūs tuvākajā laikā apsteigt. Rekords skumjš, bet paši vien šoreiz esam vainīgi.

Ar COVID-19 sadzīvojam no 2020. gada 3. marta, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais saslimšanas gadījums. Pandēmija ar saviem ierobežojumiem un aizliegumiem ir būtiski mainījusi mūsu ikdienu, turklāt skaidrs, ka vismaz šajā ziemā neko labāku gaidīt nevaram.

Saka, «latvieša gēni liek meklēt sēni». Raksts gan nebūs par sēņošanu, bet jauno politisko partiju bumu. Mūsu politiskais spektrs jau tāpat ir pietiekami plašs, vēlētājiem līdz šim bija iespēja izvēlēties tīkamāko partiju no aptuveni sešdesmit politiskajām partijām un to apvienībām. 

Pieņemu, ka daudzi «Liesmas» lasītāji atceras tālāk aprakstītos notikumus. 1991. gada 19. augustā Maskavā sākās bēdīgi slavenais «Augusta pučs». Pēc dažām dienām viss bija beidzies – Latvija un Igaunija oficiāli atguva neatkarību, līdz pilnīgam PSRS sabrukumam bija atlikuši četri mēneši.

Pirmo Covid-19 gadījumu Latvijā reģistrēja 2020. gada 3. martā. Vienkārša matemātika liecina, ka ar šo sērgu sekmīgāk vai mazāk sekmīgi sadzīvojam jau pusotru gadu. Beigas vēl nav redzamas. Zinātnieki gan atzīmē, ka «spāņu gripa» arī plosījās vairākus gadus, līdz to izdevās ierobežot.

1940. gada 17. jūnijā Padomju Savienība, pārkāpjot starptautisko tiesību normas un iepriekš noslēgtos starpvalstu līgumus, okupēja Latviju. Daļa mūsu sabiedrības šo notikumu vēl joprojām sauc par «sociālistisko revolūciju, kuras rezultātā izveidojās padomju vara». 

5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Pirmās jaunajā teritoriālajā reformā ar jaunajiem – «vecajiem» novadiem un «valstspilsētām». Valmieras novadā uz 19 deputātu vietām kandidē 154 deputātu kandidāti no 9 politisko spēku sarakstiem. Konkurss gluži kā labā augstskolā populārā programmā.

Tā gadījies, ka vēsturisko apstākļu ietekmē Latvijā ir daudz dienu, kad izkaram karogus sēru noformējumā. 25. martā kalendārā ir «Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena». Diena, kad Latviju skāra otrā padomju deportācija.