Pilsētās un novados

«Daudzi teic, ka adīšana labāk padodas, ja dzija rupjāka. Man patīk zeķes un džemperi mežģīņrakstā. Un ar pērļošanu tas pats: jo sarežģītāk, jo labāk,» tā  DAGNIJA KALNIŅA.

«Šodien malku skaldām šajās mājās, pēc dienām trim četrām jau būsim citviet pie zāģa. Tad gaida cilvēki, kuriem vajag, lai ejam pastrādāt mežā, bet laikā, kad sāksies sēja, būs jābrauc tālāk no novada. Kādā kaltē mūs aicināja palīdzēt,» sacīja 24 gadus vecais Atvars, kurš kopā ar bērnības draugu Sergeju piepelnās, darot gadījuma darbus.

«Kaut ko darīt vairāk, lai klāt nāktu labais, un aizmirst par lieku greznību. Atteikties no kaut kā, ko ļoti gribas,» tā laiku pirms Lieldienām izdzīvo mazsalaciete OLGA STRAUBERGA. Olga ir katoliete. Dzimusi Ludzā, mamma baznīcā gājusi ik svētdienu. Mazā Olga, arī viņas vecākā māsa un brālis domājuši, ka turēsies pie ticības, ka lūdzot vairojas miers ne tikai sevī, bet arī pasaulē, bet tad liktenis dzīvi sagriezis kājām gaisā. Liktenim bijis arī vārds — 1949. gada 25. marts.

Zupas virtuves pakalpojumu Mazsalacā izmanto ilgstoši bez darba palikušie, alkohola atkarīgie, arī daudzbērnu ģimenes, invalīdi un pensionāri, kuru ikmēneša ienākumi ir tik zemi, ka iespēja aizstāt kaut dažas ēdiena vārīšanas reizes ir liels atspaids.

Valmierietis ALDONS SERDANTS ir viens no 1949. gada 25. marta represiju lieciniekiem. Viņa atmiņas pierakstījusi Daina Krēpause.

Tulpi mēdz saukt par pavasara vēstnesi. Martā tā ir arī tradicionālā sieviešu dienas puķe. Cēsīs, zemnieku saimniecības «Kliģēni» siltumnīcās, pavasaris jau labi sen kā pilnbriedā.

Šogad daba neparasti agri pacentusies atbrīvoties no ziemas miega, un līdzi tai arī cilvēki nemanot kļuvuši rosīgāki un priecīgāki. Tāda atmosfēra valdīja ikgadējā LIZDA Valmieras starpnovadu arodorganizācijas  (vadītāja Zinta Irbe) Valmieras pagasta kultūras namā organizētajā skolu, pirmsskolas un interešu izglītības iestāžu darbinieku radošo pedagogu saietā. Šīs kopā pulcēšanās aizsākums meklējams pirms 25  gadiem, tātad — nozīmīga jubileja. Un, kā jau jubilejā pieklājas, arī viesu bija ļoti daudz. Vakarā piedalījās 431 dalībnieks no 21 Valmieras pilsētas, Burtnieku, Rencēnu, Matīšu, Kocēnu, Valmieras, Trikātas, Naukšēnu pagasta izglītības iestādes.

Ja esi čakls dārznieks, ir laiks ķerties pie tomātu sēšanas. Daudzi dēstus grib izaudzēt paša spēkiem un par piemērotāko mēnesi izvēlas martu. Lai dalītos ar savu pieredzi un padomiem, Valmieras muzejā ar lekciju «Viss par tomātu audzēšanu» uzstājās pieredzējuši tomātu audzētāji — dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» biedri Natālija Zeltiņa, Inese Zemeša un Jānis Andersons. Nevienam vairs nav noslēpums, ka paša apčubinātie un lolotie tomāti ir visaromātiskākie, gardākie, ko no veikalos pirktajiem velti gaidīt.

Jau ierasts, ka martā atceramies tos, kas tika izsūtīti 1949. gadā. Valmieras pensionāru dienas centrā pieminēja 273 no Latvijas izsūtītos uz Baturino, kas atrodas Tomskas apgabala pašos ziemeļos. Komunistiskajā genocīdā cietušie no izsūtījuma varēja atgriezties tikai pēc astoņiem gadiem. Neizsakāma pacilātība un laimes sajūta bija cilvēkos, kas saņēma atļauju atgriezties dzimtenē.

Kocēnu novadā par mieru un drošību Kārtības policijas Valmieras iecirkņa priekšnieka Jāņa Bagāta vadībā rūpējas trīs nodaļas inspektori — Guntis Bergs, Ināra Briede un Inga Vasiļevska.

Ar metālkalēju ARTJOMU BURCEVU tiekamies viņa tagadējā darbnīcā, kas tiek nomāta no īpašnieka kādā kolhoza laika ēkā, kur savulaik arī strādājis kalējs. Telpa neapkurināma, silda darbs un uguns, kurā metāls kļūst padevīgs meistara rokām.

Tuvojoties Kocēnu novada Mazās Zeltenes konkursam, skolotāji pret kolektīvos izraudzītajām zeltenītēm ir atsaucīgi un piedodoši, ja gadās, ka kādas nodarbības dēļ pat nākas saīsināt stundu, arī labprāt konsultē meitenes. Pedagogi visi kā viens atzīst: meitenes ir ļoti patstāvīgas, gudras, internets ir atvērts, un šī gada konkursa tēma — Vispārējie latviešu Dziesmu svētki — iegūstamajā informācijā bija ļoti bagāta.

Mācību gada otrā semestra sākumā skolās notiek ne tikai intensīva gatavošanās olimpiādēm, zinātnisko darbu lasījumiem, bet arī  tradicionālās projektu nedēļas.

Latvijas Pasta nodaļās ir izvietotas vairāk nekā 600 ziedojumu kastītes, kurās ikviens pasta klients var atbalstīt Ziedot.lv labdarību smagi slimu bērnu ārstēšanā.

Divas dienas — šodien un rīt — Latvijā nu jau desmito reizi notiek Notāru dienas. Šī gada aktuālā tēma ir «Riski darījumos ar nekustamo īpašumu». Valmierā apmeklētājus, līdzīgi kā iepriekš, pieņems abas pilsētā praktizējošās zvērinātas notāres — AINA ZVIDRIŅA un INETA NĪLANDERE.

Valmieras iedzīvotāji labprāt izmanto pilsētas pašvaldības piedāvājumu saņemt līdzfinansējumu daudzdzīvokļu namu teritoriju labiekārtošanai. Energoefektivitātes pasākumiem, piesaistīto teritoriju labiekārtošanai, kā arī bīstamo un avārijas situāciju novēršanai šajā gadā domnieki atvēlējuši 80 tūkstošus eiro.

Latvijā vienīgās būvniecības nozares profesionālo organizāciju skates «Gada labākā būve Latvijā 2014» pusfinālā nominācijā «Ainava» iekļuvusi Kocēnu novada Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos. Lai iepazītu objektu dabā, 3. martā to apmeklēja konkursa žūrija, ziņo Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Eva Eglīte.

Pavērojot sevi un citus no malas ikdienas nemitīgajā skrējienā, reizēm gribas (un vajag) apstāties, lai ieklausītos sevī un savā dvēselē, kuru nedzirdam. Gan jau dzirdam, tikai neieklausāmies, — nav laika, ir jāsteidzas, jācīnās ar sarežģījumiem un problēmām, lai pēc tam gudri runātu par to, ka dzīves jēga nav skrējiens un mūžīgā cīņa, bet kaut kas cits, kaut kas cēls un nezināms, pēc kā mūžīgi sirds ilgojas.

Pagājušā gada nogalē Latvijas pašvaldībās tika sumināti titula Eiropas Gada cilvēks ieguvēji. Šim titulam tika nominēti 42 cilvēki, kuri, savā jomā darbojoties, paaugstinājuši dzīves kvalitāti savā pilsētā vai novadā, ar nerimstošu enerģiju strādājot kultūras, izglītības un citās jomās. Pērn tituls ticis 14 pašvaldību pārstāvjiem.

Valmieras novada fonds aicināja domubiedrus, atbalstītājus un ziedotājus uz atskatu un vērtējumu iepriekšējā gadā paveiktajam — uz Ražas dienu.