Pilsētās un novados

Rūjienas daudzpusīgo suvenīru klāsts ir papildināts ar Rūjienas kultūras centra darbinieces Aldas Vinteres darinātajām lellēm — tērptām atbilstoši vietējā tautastērpa tradīcijām

Pirms dažiem gadiem jau rakstījām par dekoratīvo košumaugu audzētavu Rūjienā, Poruka ielā 12, kurā prasmīgi saimnieko Andris Pikše. Kad toreiz viesojāmies Andra piemājas zaļajā oāzē un devāmies apraudzīt arī Rūjas krastā izveidotos mūžam zaļo tūju un citu skujeņu stādījumus, jaunākajā  2011. gadā veidotajā plantācijā akurātās rindās iestādītie stādi bija vēl  pavisam mazi un īpaši aprūpējami: rindstarpas regulāri rušināmas un nezāles ravējamas. Šopavasar vēlējāmies redzēt, cik daudz dzīvības kociņi Rūjmalā ir izauguši, tādēļ  atkal pieteicāmies ciemos.

Dienu pirms tautas deju ansambļa «Gauja» 70. jubilejas atzīmēšanas Valmierā Dīvala kapos atklāja piemiņas skulptūru ilggadējai «Gaujas» mākslinieciskajai vadītājai un Kultūras centra direktorei VAIRAI  DUNDUREI.

Izskanot Latvijas himnas dziedājumam Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes svētdienas dievkalpojumā, baznīcēni pulcējās pie balti klāta galda, uz kura bija sarindotas jaunajā Laika kapsulā liekamās lietas — vēstījums nākamajām paaudzēm.

Mākslas mēneša ietvaros Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» norisinājās radošās laboratorijas.

Īsi pirms svētku dienām Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks deviņiem pilsētas uzņēmumiem, iestādēm un sadarbības partneriem pasniedza abpusēji parakstītus apliecinājumus par atbalstu 2015. gada 29. janvārī pieņemtajai Valmieras pilsētas vides deklarācijai, informē pašvaldības speciāliste vides jautājumos Kristīne Melece.

Par aktuālāko aizvadītā mēneša laikā stāsta Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS:

Vakar Valmieras muzeja Pilskalna ielas namā zinātniskajos lasījumos tikās muzeja darbinieki, vēstures skolotāji un interesenti. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajos zinātniskajos lasījumos «4. maijs. Dokuments. Vēsture. Dzīve» piedalījās arī Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri Ziedonis Ziediņš un Ivars Briedis, divi no kādreizējiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par vēsturisko Neatkarības deklarāciju.

24. aprīļa pēcpusdienā līdz ar siltajiem saules stariem un līksmajiem putnu treļļiem dabā Trikātas kultūras namu pieskandināja mazo beverīniešu, konkursa «Beverīnas novada Cālis 2015» dalībnieku, skanīgās balsis. Dziedāšanas konkursam cītīgi bija gatavojušies 26 drosmīgi, koši un lieliski cālēni vecumā no 3 līdz 7 gadiem — no Brenguļiem 4, no Kauguriem 11 un no Trikātas 11 pirmsskolas vecuma bērni.

Kad 26. marta domes sēdē izskatīja jautājumu «Par Beverīnas novada Attīstības programmas izvērtēšanu un investīciju plāna aktualizēšanu», par izpilddirektora Aivara Miruškina   piedāvājumu vispirms jau nebija gatava balsot domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Viņa iebilda, ka piedāvātajā variantā ir ļoti daudz neskaidrību, nepieciešami būtiski labojumi, lai tas kļūtu iedzīvotājiem  saprotamāks. Savukārt  Māris Zvirbulis ierosināja organizēt tikšanos ar novada uzņēmējiem, lai novada attīstības plānā ierakstītu tieši viņu vajadzības. Deputāti arī nolēma pagarināt  Attīstības programmas aktualizēšanas termiņu līdz šī gada 1. jūnijam.

Neviens gan īpaši neskaitīja, bet tiek rēķināts, ka Lielajā Talkā Beverīnas novadā iesaistījās tuvu pie 300 talciniekiem. Viena no lielākajām tā noteikti bija pie Trikātas pamatskolas, kur pēc Skolas padomes aicinājuma talkā iesaistījās gan lieli, gan mazi, lai sakoptu skolu un apkārtni 23. maijā te gaidāmajam svinīgajam notikumam, kas būs veltīts 330 gadiem kopš izglītības pirmsākumiem Trikātā un arī pašas Trikātas pamatskolas 77 gadu atcerei.  Lielāko daļu no iecerētajiem darbiem talkas laikā arī izdevās padarīt. Pašdarbnieki savukārt posa Trikātas pilskalnu.

Reizi astoņos gados Baškortostānas republikā notiek Baškortostānā dzīvojošo tautu biedrību pārstāvju asambleja. 2000. gada decembrī  republikas pirmais prezidents Murtaza Rahimovs izdeva rīkojumu, un   asamblejas pirmajā sanāksmē Ufā piedalījās 33 tautu, arī latviešu, biedrību pārstāvji. Asamblejas mērķis ir uzturēt mierīgu un saticīgu Baškortostānā dzīvojošo tautu līdzās pastāvēšanu, kultūru un valodas saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī veiksmīga dialoga veidošanu un uzturēšanu ar pastāvošo varu, kas  nodrošinātu noteikto tautu biedrību un kultūrvēsturisko centru pastāvēšanu un attīstību.

Sestdienas pēcpusdienā pie Rūjienas kultūras nama veidojās arvien garāka mašīnu rinda — tuvi un tāli ciemiņi bija ieradušies, lai sveiktu 65 gadu jubilejā mūspusē senāko pūtēju orķestri Tālavas taurētājs.

Beigusies Valmieras pašvaldības rīkotā tradicionālā lielgabarīta atkritumu savākšanas akcija. Iedzīvotāji arvien vairāk izmanto šo iespēju bez maksas tikt vaļā no nevajadzīgām lietām mājā, garāžā, šķūnī.

Novadu 14. Grāmatu svētku ietvaros Naukšēnu kultūras namā notika «Latvijas Avīzes» rīkota diskusija «Ir darbs, ir labklājība. Kā tikt pie darba laukos?».

Valmierā aprīļa vidū veiksmīgi aizvadīts starptautiskais seminārs policijas darbiniekiem par neformālās izglītības iespējām jauniešu likumpārkāpumu novēršanas jomā. Visi dalībnieki atzīst, ka tajā bija lieliska pieredzes apmaiņa un iesākums jaunām idejām un sadarbībai.

Gatavojoties Lielajai Talkai, valmierieši salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izrādījuši apsveicamu aktivitāti, īpaši viņnedēļ un īsi pirms 25. aprīļa, kad vēlmi pastrādāt pilsētas labā pieteikusi lielākā daļa kolektīvu, arī atsevišķas ģimenes.

Jau kopš 1997. gada Latvijas bibliotēkās ar dažādiem pasākumiem un aktivitātēm atzīmē Bibliotēku nedēļu.

Šogad Lielās Talkas moto bija «Pastāvēs, kas pārvērtīsies», tāpēc daudz enerģijas novadā veltīts ne tikai atkritumu savākšanai, bet tieši labiekārtošanas darbiem, tomēr, kā ik gadu, savākts arī iespaidīgs zemē nomesto atkritumu daudzums.

Noslēdzies SIA «Vidzemes Olimpiskais centrs» iepirkuma konkurss par Piedzīvojumu parka izveidošanu Gaujas Stāvo krastu teritorijā. Par konkursa uzvarētāju kļuvis SIA «Ežu tornis».