Pirmdienas, 13. marta, vakarā Valmieras novada Attīstības pārvaldes un vietējās rīcības grupas «Brasla» speciālisti aicināja Dikļu un Zilākalna pagasta iedzīvotājus uz tikšanos Dikļu Kultūras centrā un Zilākalna Kultūras namā, savukārt 14. marta vakarā Vaidavas pagasta iedzīvotājus uz tikšanos Vaidavas pagasta bibliotēkā.
Sestdien Valmieras Kultūras centrā visas dienas garumā skanēja ragu mūzika 25 orķestru no Aizkraukles, Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Mārupes, Ogres, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes un Valkas novadiem, kā arī no Rīgas un Valmieras valstspilsētām, izpildījumā. XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Vidzemes pūtēju orķestru skatē kolektīvi startēja četrās no piecām grūtības pakāpēm, katrs izpildot trīs skaņdarbus – obligāto, izlozēto un pašu izvēlēto no savas grupas repertuāra, ko vērtēja žūrija, kuras sastāvā darbojās Aivars Krūmiņš, Egils Šķetris, Haralds Bārzdiņš, Jānis Retenais un Guntis Kumačevs.
Pirmdien uz savu iknedēļas sanāksmi – kopīgām pusdienām viesnīcas Wolmar konferenču zālē – bija pulcējušies Valmieras Rotari kluba biedri.
Tehnoloģiju uzņēmums «Wolt» turpina attīstību reģionu pilsētās, no vakardienas savus pakalpojumus piedāvājot arī Valmierā.
Kā liecina novada pašvaldības oficiāla informācija, «uzsākti energoefektivitāti paaugstinoši pārbūves darbi Valmieras novada pašvaldības pakalpojumu centrā Valmieras ielā 13, Rencēnos. Samazinot ēkas primārās enerģijas patēriņu, samazināsies arī pašvaldības izdevumi par siltumapgādi.
Vēl tikai mēnesis ar astīti atlicis līdz līdaku copes sezonas sākumam, tāpēc Liesma otrdien fiksēja situāciju Burtniekā, sākot no centra kanāla līdz pat Silzemnieku pludmalei.
Jau esam ieraduši, ka 1. aprīlī mūs allaž kāds mēģina tā nevainīgāk paķert uz muļķi jeb gluži vienkārši izjokot.
23. marta pievakarē visiem, kuri līdz tam vēl nebija savām acīm skatījuši jauno Valmieras mākslas telpu Kurtuve, bija iespēja to izdarīt, apvienojot patīkamo ar lietderīgo.
Trešdien, 22. martā, Valmierā viesojās Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna (Aurélie Royet-Gounin) un projektu vadītājs zinātnes un inovāciju jomā Solalu Kanketo (Solal Canqueteau), lai iepazītos ar Valmieras novadu un pārrunātu potenciālās sadarbības jomas ar Francijas vēstniecību.
Nupat sabiedriskā autotransporta lietotājus vispirms jau Rūjienas pusē nepatīkami pārsteidza ziņa, ka turpmāk viņiem nebūs iespējams izmantot autoostas ēku Valmieras novada lielākajā ziemeļu puses pilsētā.
Šogad akciju sabiedrībā Valmieras stikla šķiedra pilotprojekta veidā tika rīkota Darba aizsardzības risku izvērtēšanas spēle, kurā darbinieki kopā ar pašu izvēlētu komandu atpazina darba riskus speciāli ierīkotās telpās, izmantojot spēļošanas elementus.
Latvijas Pasta organizētajā konkursā «Mans pastnieks» 12. gadu pēc kārtas iedzīvotāju balsojumā noskaidroti katra reģiona atsaucīgākie un uzticamākie pastnieki un pasta nodaļu operatori, izceļot viņu profesionālās spējas un pasakot paldies par labo darbu.
25. martā, kā daudzviet Latvijā, arī Rūjienā notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts brīdis.
Pavasaros Rūja izkāpj no krastiem un atļaujas būt kaprīza, pievērsdama cilvēku uzmanību un nedaudz pabiedējot ar katru nākamo metru cilvēku virzienā.
Sestdien visā Latvijā notika 1949. gada komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītie pasākumi.
Aktīvu darbu turpina Latvijas Skolu muzeju biedrības jaunā valde, kuras sastāvā ir Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja un muzeja vadītāja Ineta Amoliņa.
Aizvadītās nedēļas nogalē Valmieras teātra ēkas pamatos tika ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
Brenguļu sākumskola darbojas kopš 1992. gada. Tolaik vietējie iedzīvotāji teikuši, ka vajag pašiem savu skolu. Tagad rit sākumskolas pēdējie pāris mēneši. Jaunajā mācību gadā skolas durvis nebūs slēgtas, jo telpās darbu turpinās pirmsskola, bet skolēnu čalas vairs neskanēs. «Liesmas» saruna ar Brenguļu sākumskolas direktori SANDRU KAUFMANI.
Brenguļu alus dārzā vietējie un ciemiņi sagaidīja saules lēktu. Pirmdienas rītā saule, kāpjot gaismas kalnā, uzvarēja tumsu.
1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.