Iespējams, Strenči ir visvairāk fotografētā pilsēta visā Eiropā periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Par to parūpējies fotogrāfs Dāvis Spunde (1878–1960), kurš atstājis unikālu mantojumu un vēstures liecības ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, fotogrāfijās, iesaistoties iedzīvotājiem, dokumentējot mazpilsētas dzīvi un iemūžinot neskaitāmus stāstus.
Strencēniešiem ir iemesls lepoties – viņu pilsētā pār Gauju ir ne vien Latvijā otrs vecākais dzelzsbetona konstrukciju tilts, bet nupat martā svinīgā ceremonijā Rīgā ļoti augstu novērtēta un apbalvota arī šī simtgadīgā tilta rekonstrukcija!
Visa Latvija pošas galvenajam šīs vasaras pasākumam – XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem. Čakli ik svētdienu mēģinājumos strādā arī Strenču Kultūras centra jauktais koris Rītu puse.
Folkloristi un mūsu tautas tradīciju glabātāji nav par slinku piecelties rīta agrumā, lai dotos sagaidīt Lielās dienas saullēktu. Tas gadskārtu ritumā ir ļoti nozīmīgs notikums pat tiem, kuri piekopj latvisko tradīciju pašu mazumiņu un to pašu simboliski Jāņos.
Par ieguldījumu iedzīvotāju, kuri piedzīvojuši izsūtījumu Sibīrijā, dzīvesstāstu apkopošanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, gan veidojot dokumentālās filmas, gan stāstus apkopojot grāmatās, 11. martā Valmieras Zonta kluba Atzinības rakstu un metālmākslinieka Andra Dukura darināto rozi saņēma kinorežisore, grāmatu autore Dzintra Geka-Vaska.
Akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra papildinājusi Valmieras Jaunatnes centra Vinda materiāltehnisko bāzi, kopīgi izveidojot VALMIERA GLASS darbnīcu un tādā veidā Valmieras pilsētas un novada bērniem un jauniešiem sniedzot plašākas iespējas tehniskās jaunrades pulciņu nodarbību organizēšanā un norisē.
Lai arī Liesmas ciemošanās dienā Naukšēnu apvienībā gan SIA Naukšēni izpilddirektoram JURĢIM KRASTIŅAM, gan projektu vadītājai GUNTAI BOLEI bija darīšanas galvaspilsētā, viņi laipni piekrita atbildēt uz iesūtītajiem jautājumiem.
Kā jau vairums pašvaldības policijas darbinieku, arī DZINTARS KAZAKĒVIČS šos pienākumus uzņēmies pēc dienesta valsts policijā, līdz ar to šajā darbā viņam īpašu jaunumu nav.
7. martā Rīgā svinīgā ceremonijā tika paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības gada balva 2022 laureāti. Šo konkursu organizē biedrība Building Design and Construction Council, tas notiek katru gadu, apkopojot iepriekšējā gadā ekspluatācijā nodotos arhitektūras un inženierijas objektus.
Nevienam nav noslēpums, ka Mazsalacas muzejs atrodas Valtenberģu muižas namā.
Mazsalacā, Parka ielā 31, «Latvijas Samariešu apvienības» sociālo pakalpojumu centrā «Laiva» tiek nodrošināti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem (fizioterapija, psihologa un logopēda konsultācijas), kā arī sniegts dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Marta sākumā Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes speciālisti un biedrības «No Salacas līdz Rūjai» pārstāvji tikās ar iedzīvotājiem Mazsalacas apvienībā.
Marta sākumā Valmieras SOS bērnu ciemats par kooperatīvās sabiedrības VAKS ziedotajiem līdzekļiem iegādājās jaunu dārza traktoru, ko var izmantot gan vasaras, gan ziemas sezonā.
Mazsalacas iedzīvotājai VIKTORIJAI PURIŅAI patīk ceļot. Šoreiz viņa devusies uz Meksiku un dalās ar ceļojuma stāstu.
Ir 7. marta vakars Rūjienas Tautskolā. Lielākā no telpām pamazām pildās ar dažāda gadagājuma sievietēm, kuras uz kārtējo izglītojošo nodarbību ir aicinājusi Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA.
No 22. līdz 24. februārim Amsterdamā un Hārlemā norisinājās Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju programmas «Apvārsnis 2020» projektā «Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana «Food2030» mērķu sasniegšanai» (CITIES2030) organizētie pasākumi.
Vaidavas pagasta bibliotēkas vadītājas Ingūnas Dukures ierastajiem un mazāk ierastajiem pienākumiem kopš neilga brīža pievienojies (izklausījās, ka labprātīgi pieņemts) vēl kāds. Nu viņai atbildība ne tikai par grāmatām plauktos, bet arī par dzeltenajā Cienastu skapī atrodamo.
Rubenes bibliotēkā 1. martā notika tikšanās ar aktīvajiem iedzīvotājiem, lai kopīgi pārrunātu par dzīvesvides uzlabošanu ciemā, kā arī diskutētu, kā iedzīvotājiem labāk sadarboties ar pašvaldību kopīgam darbam apkaimes attīstībai.
Pagājušajā Burtnieku apvienībai veltītajā publikāciju kopumā bija plašāks stāstījums par Valmieras pilsētas robežjoslā – tā sauktajā Hallartes pļaviņā – topošo privātmāju kvartālu.
Marts – tā ap Sieviešu dienu – allaž bijis īpašs laiks Valmieras pagasta kultūras namā, vismaz pēdējos pārdesmit gados noteikti.