Pilsētās un novados

Aizvadītajā sestdienā, lietus lāšu svētīti, Strenču jauno brīvdabas estrādi iedejot, iedziedāt un ieskandināt bija pulcējušies pašdarbības kolektīvi un viņu draugi.

Kopš augusta sākuma daudzu kristiešu ceļi veda Aglonas virzienā, kur pašlaik ir jau sākušies Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, kas, kā zināms,  ir vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem. Tos svin par godu Jaunavai Marijai – Jēzus Kristus mātei. 

Valmieras novada pašvaldība, kas kopš šī gada 1. jūlija organizē zvejas tiesību izmantošanu Burtniekā, 29. jūlija ārkārtas domes sēdē pieņēma lēmumu par rūpnieciskās zvejas limitu samazināšanu Burtnieku ezerā. Tādējādi pašvaldība turpina bijušās Burtnieku novada pašvaldības uzsākto virzību uz ilgtspējīgu zivju resursu apsaimniekošanu ilgtermiņā. 

JOLANTU TAURIŅU-IEVENIECI Kocēnos pazīst gan sportisti, gan daudzi vietējie iedzīvotāji, kuriem viņa, nu jau 14 gadus nostrādājot sporta nama nelielajā kabinetiņā, palīdzējusi uzlabot veselību. Šogad Jolanta kā atsaucīga, pretimnākoša un sirsnīga savas jomas speciāliste saņēmusi «Kocēnu novada uzņēmēju gada balvu» nominācijā «Gada pakalpojumu sniedzējs».

20. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos godināja Kocēnu novada uzņēmējus, pasniedzot «Kocēnu novada uzņēmēju gada balvu 2020». Liesma satikās un aprunājās ar nominācijas «Rosīgie jaunieši» balvas saņēmēju RŪDOLFU LOČMELI, kas darbojas ģimenes uzņēmumā «Latvijas Steiku klubs».

Mājas kafejnīcu dienas Valmieras novadā norisinājās 7. un 8. augustā. Liesma sazinājās ar Mājas kafejnīcu dalībnieci Kocēnos, Sudrabkalnu Vies­istabas darītāju JUDĪTI BUKŠU, lai uzzinātu, kā viņai gāja. 

Valmierā, Dīvaliņa pļavās Lucas un Palejas ielu krustojumā, baudāms īpašs zemes mākslas objekts «Maģistrāle PĻAVA». 

Pirmdien Jāņa Daliņa stadiona viegl­atlētikas manēžā uz preses konferenci tika pulcināti žurnālisti un TV reportieri, lai informētu sabiedrību par Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensību atgriešanos Daliņa stadionā un iepazīstinātu ar jauno sporta būvju infrastruktūru un labiekārtojumu. 

Mājas kafejnīcu dienas Latvijā vairs nav kaut kas jauns, jo šovasar tās notiek jau trešo gadu, visai trako ideju aizgūstot no Igaunijas. Iniciatīvu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kopā ar «Lauku ceļotāju» un novadu pašvaldībām. Pasākuma mērķis ir popularizēt reģionālā tūrisma galamērķus, veicinot kopienu sadarbības un katram novadam raksturīgo tradīciju un garšu izcelšanu gastronomiskajā tūrismā.

Mūzikas svētki Burkānciemā nu jau kļuvuši par stabilu tradīciju. Sadarbībā ar Aivaru Cepīti un Ritmu Pētersoni-Cepīti tos organizē biedrība «Burkānciema apkaime». Koncerti jau ir skanējuši Namdaru, Palejas un Dzejnieku ielā, bet 7. augustā ikvienu ciemiņu savas mājas pagalmā Vienības ielā 13 viesmīlīgi sagaidīja mājas saimnieks Ilmārs Skādulis. Šādi koncerti notiek jau trešo gadu, un šis bija sestais koncerts.

6. augustā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) 11 pašvaldību jaunievēlētie priekšsēdētāji Reģionālās attīstības likumā noteiktajā kārtībā kopsapulcē apstiprināja jauno VPR Attīstības padomi, un pēc kopsapulces notika arī pirmā VPR Attīstības padomes sēde jaunajā sastāvā, kuras laikā tika ievēlēts jauns Attīstības padomes priekšsēdētājs un trīs priekšsēdētāja vietnieki. 

Kad veikalā pērkam gurķus un tomātus, tad reizēm piezogas doma – jā, uz šiltes rakstīts, ka vietējie, bet kas to lai zina patiesībā... Pavisam cita lieta ir šos dārzeņus iegādāties tirgū no pazīstamiem lauku darba rūķiem, kuri paši savām rokām visu to izaudzējuši. Viena no šādām kārtīgām lauku ģimenēm ir Aija un Artis Romanovi, kas saimnieko Rencēnu pagasta Mežiņos, patiešām īstā nekurienes viducī. Liesma te paviesojās jūlija vidū, kad pa īstam sāka ražot gurķu siltumnīcas.

Šovasar sesto gadu pēc kārtas Burtniekos ar savu deju skolu Dzirnas veselu nedēļu strādāja Latvijā pazīstamais deju pedagogs Agris Daņiļevičs – biedrības Pāvulēni realizētā projekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem (nu jau bijušā Burtnieku novada) jauniešiem tapa deju uzvedums, kuru skatītājiem atrādīja pagājušās sestdienas vakarā Burtnieku estrādē. 

Tos, kas šovasar brauca uz Rūjienu, droši vien ieinteresēja pie Sv. Bērtuļa dievnama izvietotie cilvēku silueti dažādās dinamiskās pozās. Lūk, ko par to «Liesmai» pastāstīja Sv. Bērtuļa draudzes priekšniece LAIMA STUDENKOVA-JOLKINA:

Aizvadītās nedēļas nogalē ar daudziem pasākumiem un izklaidēm dažādām gaumēm kārtējos pilsētas svētkus svinēja Rūjiena. Šoreiz kopā būšanas svinību devīze bija: «Satikts Rūjienā!» Plašāk par satikšanos, iepazīšanos vai patīkamu atkalredzēšanos vēstām fotoreportāžā šā laikraksta 5. lappusē.

Vai gan svētki iedomājami bez pārsteigumiem? Par tiem jau laikus bija domājuši un gādājuši ļoti daudzi. Arī rūjieniete, grafiskā dizainere IRITA POLE.

Jūlija izskaņā Ķoņu dzirnavās norisinājās pirmā Valmieras SOS bērnu ciemata nometne – spēle «Pieaugušo dzīve».

Vakar Valmieru apmeklēja Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto no Vācijas un vēl pulciņš sadarbībā ar latviešu diasporu iesaistītu vietējo cilvēku no Rīgas. Vispirms Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, vienlaikus būdams busiņa šoferis un gids, izvadāja ciemiņus pa Valmieru, bet pēc sātīgām pusdienām jaunatvērtajā pilsētas restorānā Akustika novada domes ēkā konstruktīvā gaisotnē turpinājās abu pušu sarunas.

Ar šādu devīzi Naukšēnos svinēja gadskārtējos svētkus četru dienu garumā. Kad tur ieradāmies sestdien ap pusdienlaiku, uz beigām gāja Bērnu rīts ar dažādiem uzdevumiem un piena kokteiļu baudīšanu pie Cilvēkmuzeja.

Valmieras kārtējās, nu jau 738., dzimšanas dienas svinību pasākumu buķeti, kas pār valmieriešiem un pilsētas viesiem nolija – no 23. līdz 25. jūlijam – pagājušās nedēļas nogalē, pilnīgi visu aprakstīt nav iespējams, tāpēc arī šeit būs tikai dažas subjektīvi tvertas epizodes no kopuma. Katrs no mums taču no šīs jubilejas sagaidīja tikai sev un savai ģimenei kaut ko īpaši interesantu, tuvāk apskatāmu, klausāmu vai kā citādi baudāmu. Tā teikt, katram bija viņa prioritātes, viss pārējais – vien vasarīgi krāšņs fons, par kura kolorītu atzīstami bija parūpējušies Valmieras dzimšanas dienas svinību rīkotāji. Kas visvairāk krita acīs – faktiski nebija jūtama kovida klātbūtne, ļaudis jutās brīvi un nepiespiesti. Varbūt tas šovasar mums visiem patiešām ir pats galvenais...

Iepriekšējā «Liesmas» numurā jau pastāstījām par to, kā noritēja Mazsalacas pilsētas svētki un velosvētki Ērenpreisam 130. Velosvētku mērķis izsenis bijis popularizēt riteņbraukšanu kā pieejamu un veselīgu sporta veidu ģimenēm, kā arī veicināt iedzīvotāju aktīvu dzīvesveidu un sportiskās aktivitātes, un, protams, turpināt un popularizēt Mazsalacas pilsētas svētku un velosvētku tradīcijas.