Pilsētās un novados

Kā atklāja SIA Rūjakmens valdes priekšsēdētājs KASPARS APŠS, nākamgad apritēs 20 gadi, kopš viņš darbojas ar akmeņiem, uzticoties galvenokārt vietējam materiālam, ko pats atrod karjeros vai viņam piegādā apkārtnes zemnieki. Uzņēmuma pamata produkcija — bruģakmens un akmens plāksnes, kurai, kā atzīst Kaspars, reklāma vairs nav vajadzīga, tāpat kā nesen iegādātajai, tepat Latvijā tapušajai iekārtai — arī šiem čaļiem, kuri darbojas 20 gadus, pasūtījumu pietiekot, taču pēdējos sešus gadus viņš pievērsies pašam interesantākām lietām — akmens traukiem, izlietnēm, paplātēm un vāzēm.

«Gads ir pagājis, un atkal pie namdurvīm klauvē kārtējie svētki,» stāstījumu par Naukšēnu novada svētku programmu uzsāk Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA. «Kā jau visos svētkos mums ir īpaša domubiedru grupa, kas tos organizē, daloties ar savām idejām, un meklē kaut ko jaunu. Iespēju robežās ņemam vērā arī to, ko iepriekšējās aptaujās teikuši iedzīvotāji, tāpēc būs arī kaut kas jauns līdzās tradīcijām, kuras izturējušas laika pārbaudi.

Šī vasara kā radīta aktīvai sportošanai, tālab arī esam ieradušies Naukšēnu novada Jauniešu centrā, lai uzklausītu novada sporta organizatoru GUNDARU PUTNIŅU par to, kas jau bijis, un to, kas vēl tikai būs:

Mūsdienās ceļošana ar automašīnu, arī pārvietojoties kaut vai tikai mazās Latvijas robežās, nav īsti iedomājama bez tā sauktajiem digitālajiem ceļvežiem. Gan jau spēkratos rūpnieciski iebūvētos displejos, gan pie vējstikla speciālos statīvos pielipinātos mobilajos telefonos braucējam acu priekšā ir kustīga karte, bet mikrofonā sieviete vai vīrietis skrupulozi sauc metrus un virzienus, kā nokļūt līdz brauciena sākumā viedierīcē atzīmētajam brauciena galamērķim. Taču pastāv iespēja arī objektu, uz kuru plānots nokļūt, pirms tam aplūkot. Nu, kaut vai no visām pusēm! Arī šādu iespēju nodrošina digitālās tehnoloģijas.

Pirmdien un otrdien, kā jau iepriekš bija ziņots, Valmieras integrētajā bibliotēkā notika 1991. gada barikāžu dalībnieku statusu apliecinošu apliecību izsniegšana. Liesma bibliotēkā pabija abās dienās, taču sarunas ar apliecību izsniedzējiem un saņēmēju no pirmdien ierakstītā.

Kad 2009. gadā tika izveidots Beverīnas novads, tam vēl nebija savas simbolikas. Ģerbonis tika izveidots un iesvētīts 2014. gadā. Ģerbonī iekļautajai saktai ir sena vēsture. Tā pamatā ir vēsturiska Trikātas sakta, kas atrasta Trikātas Libirtu kapulaukā un datējama ar 3. gadsimtu. Rotas raksts ir abstrakti ģeometrisks, kas norāda uz tās baltu vai baltiem tuvo piederību un saistību ar ļoti senu kultūras tradīciju un stilu. Sakta ir bagātīgi rotāta — tajā saskatāmas daudzas baltu kultūrai un mums, latviešiem, svarīgas zīmes un tēlainas nozīmes simboli.

Šajā nozīmīgo svētku gadā jubileju svin arī a/s «Valmieras stikla šķiedra» — 18. jūlijā rūpnīcai 55. dzimšanas diena.

Gadiem mūspuses kartupeļu audzētāji mēdza pēc padoma un sertificēta sēklas materiāla doties uz SIA «Ruģēni», kur agronomu IVANDAS un RITVARA LEITENU vadībā notika augu šķirņu salīdzināšana un to kopšanas līdzekļu izmēģinājumi. Kopš valsts budžetā šim mērķim finansējums neatradās, valstiskā mērogā šķirņu salīdzināšana mūspusē vairs nenotiek, taču, tā kā abiem agronomiem šķirņu salīdzināšana ir sirdslieta, tad viņiem miera nav arī tagad, tikai nu tas notiek privāti hobija līmenī. Zied kartupeļi, tādēļ «Liesma» saņēma uzaicinājumu ciemos uz Valmieras pagasta «Pārupēm».

Svētdien Valmiermuižas parkā norisinājās radošās aktivitātes «Zaļās spēles», kas bija veltītas atkritumu šķirošanai un videi draudzīgam dzīvesveidam. Apmeklētāji varēja apgūt zināšanas, kā pareizi šķirot iepakojumus un citus materiālus, kā izmantot lietas otrreiz, piemēram, no krekla bez šūšanas pagatavot iepirkumu maisiņu, no burkas korķīša izveidot skaistu magnētu pie ledusskapja, kā samazināt atkritumu veidošanos, piemēram, izvēloties metāla salmiņus vai iegādājoties savu ūdens pudeli.

Sestdien Valmierā piestāja Pasaules miera skrējiena komanda. Tagad tā jau ir sasniegusi Igauniju.

Svētdien Rubenes baznīcā ceturto reizi norisinājās Livonijas Indriķa diena. Pasākuma organizatori bija sagatavojuši dažādus pasākumus visas dienas garumā. Svētku programmu atklāja mācītājs Artis Eglītis un Valmieras iecirkņa prāvests Romans Kurpnieks-Logins ar dievkalpojumu.

Ramatas pagasta «Dižozolos» saimnieko Zondaku ģimene. Pirms gadiem trim viņi izlēmuši Rīgas dzīvi mainīt pret būšanu dziļos laukos, tuvāk dabai un paši sev.

«Izeju rīta soli pa saimniecību, tad nomazgāju muti, uzštātējos un esmu darbā prom, bet vakarā atkal kūts drēbes. Ja laukos dzīvot gribas, tad kaut kas jādara ir, un mēs «Rijaskalnos» strādājam kopš 1992. gada,» tā Inguna Liepiņa, kuru vietējie noteikti atpazīst ne tikai kā spēcīgas, gandrīz 80 govju un teļu saimniecības īpašnieci, bet arī kā Ingunu no pagastmājas, pie kuras aiziet priekus un bēdas pastāstīt. Daudzus gadus Inguna strādā vietējā pašvaldībā un ir arī Ramatas pagasta pārvaldes vadītāja.

Vakar Valmierā tika atklāta taka pie Ģīmes dzirnavu dīķa. Svinīgajā pasākumā pulcējās idejas autori, atbalstītāji, projekta realizētāji un visi interesenti. Taka veidota valsts simtgades zīmē, tāpēc stendos ir pieejama informācija par nozīmīgiem latviešiem, kas dzīvojuši pilsētas apkārtnē. Svinīgo lenti atklāšanā pārgrieza trīs Jāņi: Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, idejas autors Jānis Zemļickis un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas direktors Jānis Rudzītis.

Ir aveņu laiks, tādēļ rodas vēlme iebrist ražīgā aveņu plantācijā un izbaudīt tās smaržu. Vaicāju fotogrāfam Aleksejam Koziņecam, vai viņš nezina kādu lauku sētu, kurā ne tikai aug avenes, bet arī zied vasaras karalienes lilijas. Aleksejs mudina doties uz Vecati, kur lauku sētā «Bērziņi» zem viena jumta dzīvo un daudzveidīgi saimnieko trīs paaudzes: vectēvs Imants, vecmamma Anna, viņu dēls Agris, vedekla Arta un abi viņu dēli Raivo Ēriks un Gints Ivanovi.

Šodien Vīru lietas trāpījušas Melnajā piektdienā, 13. datumā, taču lai nu paliek dažādi nelaimīgi gadījumi un arī attiecīgu stiprā dzimuma profesiju pārstāvji, kurus varbūt varētu piesiet šādai kalendāra dienai. Mans šodienas viesis, kuru klausījos un kādu stundu viņa darbnīcā Litenes centrā simtgadīgas muižas ēkas pagrabā vēroju, ir uzņēmīgs vīrs AINIS VOROBJEVS. Pievērsiet uzmanību — viņa uzvārdu raksta ar vienu e, nevis trim o, kā tas parasti ir ar Vorobjoviem!

Piekritīsiet, ka tirgū atbilstoši laika ritumam katru reizi valda savas smaržas. Pašlaik tur reibinoši pircējus uzrunā lilijas un kārdinoši aicina vasaras avenes. Lielas, veselīgas un skaistas, gan koši dzeltenas, gan sārtas tās Valmieras tirgū atrodamas arī Kocēnu novada «Līdumu» māju saimnieces GUNTAS PAEGĻKALNES dārzkopības preču klāstā. Tajā bez vasaras avenēm un ērkšķogām jeb stiķenēm dienas piedāvājuma aktualitāte ir arī sprauni kabači, gurķi un vēl citi dārza labumi.

Katalonieti Džordi Arrufatu (Jordi Arrufat) «Liesma» Valmierā satika maija vidū, kad viņš mēroja Baltijas ceļu no Tallinas līdz Viļņai. Nu jau mēnesis pagājis, kopš viņš sasniedza savu galamērķi. Šoreiz Valmierā Džordi Arrufatu ciemojas caurbraucot, jo dodas uz Igauniju, lai sastaptu vēl pāris cilvēkus, kas bijuši saistīti ar notikumiem Baltijas ceļa laikā.

Valsts piešķirto brīvdienu — pirmdien, lieliskos laikapstākļos, turpinot pirms 10 gadiem iesāktās copes tradīcijas, Kocēnu pagasta Vildēnos nosvinēja kā svētkus, 9. jūlijā aizvadot Vildēnu Copes desmitgades 2. posma sacensības, kas kopumā pulcēja 34 makšķerēt gribētājus.

Jūlija pirmajā dienā Vaidavā norisinājās nu jau 37. skrējiens «Apkārt Vaidavas ezeram».