Nedēļas nogalē Krievijā noslēgsies 2018. gada Pasaules kauss futbolā, līdz ar to beigsies arī kādas šim notikumam veltītas radioamatieru sacensības, kurās aktīvi šomēnes piedalās arī šī hobija aktīvs entuziasts no Vaidavas puses Jānis Kavieris.
Vaidavieti Lindu Herbstu un rubenieti Inetu Bureņu draudzība saista kopš pamatskolas laikiem. Tagad to stipru un nesaraujamu dara kāda sirdslieta — tieksme pēc visa skaistā: ziediem, vainagiem. Bet varbūt tai kājas aug no mājām, kurās draudzenes izaugušas — Linda joprojām dzīvo Vaidavas «Vaiņagos», bet Inetas mājas Rubenē saucas «Ziedu grava». Ir vēl kāda sakritība — abu darba gaitas saistītas ar pedagoģiju. Linda strādā par bērnudārza audzinātāja, bet Ineta par 1. — 4. klašu skolotāju Norvēģijā. Bērnudārzs ir vieta, kur var radoši izpausties, jo telpas vienmēr kādiem svētkiem atbilstoši jānoformē, tā hobiju var apvienot ar darbu, saka vaidaviete, bet Inetai Norvēģijā, kur viņa dzīvo nu jau astoņus gadus, ir pašai sava mākslas skola. Draudzenes savu skaistuma radīšanas māku un pieredzi neslēpj — priecājoties, ka bērniem (un ne tikai) var ko iemācīt. Arī pašas arvien pilnveido prasmes. Linda tikko beigusi «Ziedu laivas» kursus, Ineta mācījusies tālmācībā Bulduros.
Pagājušajā piektdienā Valmieras bibliotēkā ar trim bieziem nesen iznākušās Jāņa Lancera grāmatas Būvniecība Latvijā 1918 - 2018 sējumiem ieradās divi vīri — viens no grāmatas veidotāja galvenajiem palīgiem Vidzemē Jānis Cunskis un Valmieras būvuzņēmuma Plastik vadītājs Oskars Bīriņš, kurš šo ļoti vērtīgo izdevumu dāvināja bibliotēkai. Dāvanu saņēma bibliotēkas direktores vietniece Svetlana Jodo. J. Cunskis īsos vārdos iepazīstināja ar grāmatas tapšanas procesu teju četru gadu garumā. Šajā laikā tika vākta un apkopota informācija, piedaloties ļoti plašam palīgu lokam. Ne visu izdevās pagūt laikā, arī šis tas no būtiskām lietām Valmieras celtniecības vēsturē tāpēc palicis ārpus kadra. Grāmatā ir arī apmēram 1200 būvnieku biogrāfijas, starp viņiem virkne jau aizsaulē aizgājušu mūspusē pazīstamu celtnieku un uzņēmumu vadītāju, kā arī kupls pulciņš pensionētu nozares profesionāļu, arī vēl šodien būvniecībā zināmu vīru. Būs interesanti par viņiem palasīt!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) svinīgā ceremonijā godinājis darbiniekus, kuri palīdzējuši glābt un saglabāt cilvēku dzīvību. Viņu vidū arī mediķi un tehniskie darbinieki, kas strādā dienesta Vidzemes reģionālā centra Valmieras brigādē.
Abas šīs jaunās, uzņēmīgās sievietes sastapu Valmieras teātrī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā. Viņu bizness kaut kādā veidā saistīts ar vakardienu, kuru šodien daudzi no mums piemirsuši. Taču, kā zināms, viss jaunais ir... Taču katrs gadījums ir īpašs, tāpēc visu pēc kārtas.
Kā Liesmu informē Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bīviņa, jūnija vidū jau otro reizi projekta Koksne un mēbeles ietvaros Vidzemes un Igaunijas pilsētas Veru uzņēmēji tikās izpētes vizīšu ietvaros. Šoreiz vietējos un pārrobežu interesentus uzņēma Latvijas mēbeļu ražotāji. Papildus pieredzes apmaiņai uzņēmēji apvienojās diskusijā par nozares aktualitātēm, secinot, ka vairāku problēmu pamatā ir nozares prestiža trūkums.
Komersantiem, kas nodarbojas ar ražošanu, tirdzniecību vai importu, tiek piemērots dabas resursu nodoklis par iepakojumu un videi kaitīgām precēm. Tādā veidā valsts sekmē dalīto atkritumu vākšanu, veicinot dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežojot un samazinot vides piesārņošanu ražošanas un realizācijas rezultātā, atbalstot tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un finansiāli nodrošinot vides aizsardzību.
Andreja Upīša iela Valmierā ir viena no gandrīz maģistrālajām ielām, tā savieno pilsētas centru ar Valmieras apvedceļu. Abi ielas gali ir nosacīti labā stāvoklī, bez nopietnas rekonstrukcijas palicis bija viens posms starp Beātes un Rubenes ielu, pie tam nelielais gabaliņš starp Rubenes un Graudu ielu pat vispār bez asfalta seguma. Jau šogad visa Andreja Upīša iela būs asfaltā, jo šovasar uzsākts jau pieminētā ielas posma rekonstrukcijas projekts, par kuru Liesmai pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga:
Lai labiekārtotu teritoriju un uzlabotu automašīnu novietošanu pilsētas centrā pie Valmieras deviņstāvu ēkām un Valmieras Gaujas krasta vidusskolas–attīstības centra, no 2. jūlija notiek Georga Apiņa ielas posma no ielas sākuma līdz Leona Paegles ielai pārbūve un automašīnu stāvlaukumu izbūve pie Valmieras Gaujas krasta vidusskolas–attīstības centra (Leona Paegles ielā 5/7) un daudzdzīvokļu ēkām.
Aizvadītās nedēļas nogalē sarunu festivāls LAMPA pulcēja dažādu jomu pārstāvjus, lai viņi dalītos savā pieredzē. Digital freedom festival (tulk. Digitālās brīvības festivāla) teltī norisinājās diskusija «Uzlauz sevi — palielini savu spēju kapacitāti», kur dažādi runātāji meklēja atbildes uz jautājumiem, kā nodzīvot līdz 120 gadiem un ilgāk un kā palielināt savas darba spējas. Viena no runātājiem bija KRISTIĀNA KALNIŅA, kas ir Rīgas DJ skolas dibinātāja un vadītāja. Viņa dalījas ar savu zāļu skapīti, kas viņai palīdz atjaunot iztērētos resursus.
Valmieras Pilsdrupu estrādē būs skatāma Kauguru pagasta amatierteātra «Vīzija» jaunākā izrāde — Monikas Zīles komēdija «Džentlmenis ar pannu».
Mēneša izskaņā notiks pilsētas svētki, kad svinēsim Valmieras 735. gadskārtu, tāpēc Valmieras Namsaimnieks aktīvi stāda puķes, ravē dobes un pļauj zāli. Apzaļumošanas darbu vadītāja Dzintra Miķelsone atklāj, ka pilsēta vēl nav gatava svētkiem, bet palikuši mazākie darbi — jāpapildina dobes, kur ziemas laikā augi nosaluši, un jāsakārto dažas teritorijas. Aktīvi palīgi uzdevumu izpildē ir jaunieši, kas strādā vasarā trīs nedēļas, izmantojot pašvaldības sniegto iespēju.
Valmieriešiem iecienītā, pareizi attīstītā pastaigu vieta kļuvusi par pieprasītu tūrisma objektu.
Pēdējās nedēļās atkal saasināta uzmanība pievērsta Burtniekam, jo ezerā regulāri un lielā vairumā tiek uzietas bojā gājušas tā sauktās baltās zivis. Drīz novada pašvaldībā sāks strādāt speciāliste, kuras ikdienas pienākumu lokā būs tieši Burtnieku ezerā notiekošais, līdz tam šo jomu pieskata Attīstības nodaļas vadītājs VALĒRIJS SEILIS, pie kura ar jautājumiem par šo problēmu griezās Burtnieks.
Aizvadītajos Līgo svētkos jau tradicionāli dažādās Latvijas vietās tika izrādīta latviešu teātra klasiķa Rūdolfa Blaumaņa luga Skroderdienas Silmačos.
Burtnieku novads uz Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkiem deleģējis astoņus kolektīvus. Rīgā šonedēļ kopējā svētku dalībnieku pulkā atrodas jauniešu koris Konsonanse Imanta Toča vadībā, Ievas Adāvičas vadītais Valmieras pagasta jauniešu deju kolektīvs Sadancis, trīs vidējās paaudzes deju kolektīvi — Nakte no Rencēnu pagasta Mārītes Saulītes vadībā, Līksme no Matīšu pagasta Ivetas Kļaviņas vadībā un Solis no Valmieras pagasta Daces Ābolas vadībā, senioru deju kolektīvs Ēvele no Ēveles pagasta Irīdas Jukāmes vadībā, Rencēnu aušanas studija Rencēni Gaļinas Birkavas vadībā un Rencēnu pagasta folkloras kopas Rota kapela Valda Meijera vadībā.
Novada pašvaldība uzsākusi veidot Burtnieku ezera muzeju. Tas atradīsies Burtniekos, Jaunatnes ielā 15. Iecerēts, ka ezera muzejā ikviens interesents varēs uzzināt par makšķerēšanas, zvejošanas, burāšanas tradīcijām Burtniekā, arī sīkāk iepazīties ar ezerā dzīvojošajām zivīm, ezera ekosistēmu. Atsevišķa ekspozīcija vēstīs par Burtnieka apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām un to izpētes vēsturi.
Burtniekā sestdien un svētdien notika divas sacensības burātājiem. Jau otro gadu pēc kārtas, pārcēlušies uz Burtnieku no Ungura ezera, dalībnieki sacentās Ošu regatē, paralēli tika noskaidroti arī Latvijas čempioni Raceboard un RS:X klasēs. No Burtnieka puses sacensības no Mades Marijas klāja ar fotoaparātu pieskatīja Valmieras vindsērfinga entuziasts un populārās Burtnieka regates organizētājs daudzu gadu garumā Gunārs Zariņš. Viņaprāt, vējš pamatīgi pūtis sportistiem burās jau sestdien, bet svētdien pieaudzis līdz tādam spēkam, ka licis izšķirties par palikšanu krastā ne vienam vien potenciālajam braucējam.
Pagājušās nedēļas nogalē sarunu festivāls LAMPA Cēsīs pulcēja 16000 apmeklētāju. Cilvēku masas bija dzīvs pierādījums, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs — dažs bija ar biezu cepuri, dažs basām kājām. Milzum daudz iespējām un zināšanām bagātas divas dienas, kuru laikā norisinājās 270 pasākumi — augstvērtīgas diskusijas, kultūras pasākumi, izrādes, meistarklases un radošās darbnīcas, kas bija veidotas ikviena gaumei un interesēm. Vairāk nekā 50 šī gada festivāla diskusiju un pasākumu videoieraksti skatāmi http://straume.lmt.lv/lampa.
Gluži vai negribas ticēt, taču pirmdien pagāja apaļi divi gadi, kopš pēc patiešām grandioziem pārbūves darbiem apmeklētājiem tika atklāts Rīgas Motormuzejs. Tā kā arī Rūcamlapa toreiz bija klāt, tad pašam šķiet, ka tas bija pirms gada, nevis diviem... Ko padarīsi — laiks skrien vēja spārniem!